Rasnačs informēts par pensionārei Gitai Karlsbergai izkrāpto māju. Jautājums sen tiekot kontrolēts

To, kā tieši ministrija ir iesaistījusies šajā lietā, Rasnačs gan neprecizēja. 

Portāls Kasjauns.lv ar jautājumu par to, kas no valsts puses šajā lietā ir vai tiek plānots darīt, vērsās Tieslietu ministrijā, no kuras šobrīd tiek gaidīta izsmeļošāka atbilde. 

Kā ziņojām, trešdien, 6. septembrī, zvērināts tiesu izpildītājs Juris Gehtmans veica pircēja Ivo Bernharda ievešanu valdījumā un izlika Gitu Karlsbergu no mājas Rīgā, Imantas ielā 25. Astoņdesmit trīs gadus vecajai sievietei tiesu izpildītājs neļāva paņemt pat ikdienā nepieciešamos medikamentus, pārtiku, naudu, pasi un citus dokumentus. Visu iedzīvi aizveda nezināmā virzienā.

Par ko ir stāsts

Gitas Karlsbergas kaimiņiene Anda Abricka 2007. gadā no Parekss bankas aizņēmās 86 000 eiro, kā nodrošinājumu ieķīlājot Karlsbergas māju. Karlsberga par to neko nezinājusi. Viņas paraksti uz ieķīlājuma līguma, mērķa aizdevuma līguma (lai segtu ar kredīta ņemšanu saistītos izdevumus) un nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai tika viltoti. Policija 2010. gadā ierosināja kriminālprocesu, taču to velk garumā, izmeklēšana nav pabeigta. Karlsberga ir atzīta par cietušo kriminālprocesā.

Abricka kredītu nespēja nomaksāt, un banka pieprasīja Abrickas parādu no Karlsbergas. Policija noraidīja Karlsbergas lūgumu uzlikt mājai arestu un ierakstīt aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā. Tiesu izpildītājs Jānis Strižko pēc bijušās Parekss bankas saistību pārņēmējas Revertas pieprasījuma 2015. gada rudenī izsolē pārdeva Karlsbergas māju ar zemesgabalu.

To par 65 200 eiro nopirka Ivo Bernhards. Karlsbergu, kura no bankas nav saņēmusi ne santīma, ne centa un par Abricas ņemto kredītu vairākus gadus neko nav zinājusi, visos dokumentos tagad dēvē par parādnieci. Visas viņas prasības tiek noraidītas, bet iesniegumi policijai netiek ņemti vērā. Kundze uzskatīja, ka ja viņu izliks no mājas, tiesāties vairs nebūs jēgas. Māja bija pēdējais bastions, un vecā kundze to aizstāvēja visiem spēkiem.

Telpu atbrīvošana nav izlikšana
Pirms diviem mēnešiem savu viedokli par šiem notikumiem iepriekš paudusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. LZTI vēstuli parakstījis tās priekšsēdētājs Andris Spore: “Pirmkārt, zvērināts tiesu izpildītājs bez tiesiska pamata nekad neuzsāk nolēmuma piespiedu izpildi pret personu. Zvērināta tiesu izpildītāja darbību pamatā vienmēr ir likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums vai citu institūciju vai amatpersonu nolēmums.

(..) Konkrētajā lietā zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegts izpildu dokuments par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, kas juridiski ir ar personas izlikšanu no telpām nekādi nesaistīta zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība.

Zvērināts tiesu izpildītājs ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.2 nodaļā noteikto kārtību, vispirms ierakstītā pasta sūtījumā paziņojot parādniekam par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam.

Ja parādnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs dodas klātienē pie parādnieka uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, tiesu izpildītājs parādnieku “neizmet ar visām mantām laukā”, kā tas minēts rakstā, bet apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Tā ir procedūra, kura zvērinātam tiesu izpildītājam ir ar likumu noteikta un jāievēro, veicot nolēmuma par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā izpildi.

Saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana sniegto informāciju rakstā aprakstītajā epizodē tika veikta atkārtota ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, kuras laikā, ņemot vērā likumā noteikto kārtību, zvērinātam tiesu izpildītājam bija jānodrošina, ka telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.

Konkrētajā situācijā telpas piespiedu kārtā nav tikušas atvērtas, un zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā atlikt, jo nolēmuma izpildi nav bijis iespējams nodrošināt no zvērināta tiesu izpildītāja neatkarīgu apstākļu dēļ.

Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei paskaidroja, ka Karlsbergas kundzi informējis par viņas tiesībām un pienākumiem nolēmuma izpildes procesā. Pretēji rakstā minētajam, zvērināts tiesu izpildītājs neesot teicis, ka pret Karlsbergas kundzi sāks lietu par administratīvo pārkāpumu. Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs kategoriski noliedzis, ka pret Karlsbergas kundzi vai kādu citu klātesošo personu tikusi pielietota vai mēģināts pielietot vardarbību vai fizisku spēku.

Treškārt, attiecībā par rakstā izteikto minējumu, ka “Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi neinteresē tās biedru veiktās nelikumības”, LZTI padome kategoriski noraida šādus pārmetumus kā nepamatotus. LZTI padomei kā ikvienai institūcijai ar likumu ir noteikti konkrēti uzdevumi, pienākumi un tiesības.

Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 54. pantā noteiktajai LZTI padomes kompetencei zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināruzraudzības jomā LZTI padome ir tiesīga izvērtēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu, profesionālās ētikas normu pārkāpšanu, LZTI padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu, citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu. Savukārt izvērtēt zvērināta tiesu izpildītāja darbību atbilstību ārējos normatīvajos aktos noteiktajam regulējam, tai skaitā likumam, LZTI padome nav tiesīga, jo tas ir tiesas kompetencē, uz ko arī atbildes vēstulē tika vērsta Karlsbergas kundzes uzmanība. Vienlaikus atbildes vēstulē LZTI padome ir izskaidrojusi Karlsbergas kundzei kārtību, kādā viņa var vērsties ar sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību tiesā, ja viņai ir pamats uzskatīt, ka zvērināts tiesu izpildītājs rīkojies nelikumīgi.”

Cik ilgi dzīvos tukšā mājā?

Ar ko tad atšķiras izlikšana no ievešanas valdījumā, kad tiek aizvestas mantas un cilvēku lūdz atbrīvot telpas? LZTI padomes juriste Baiba Litvina norāda, ka praksē, ja parādnieks atsakās nekustamo īpašumu atstāt, zvērināts tiesu izpildītājs sarunu ceļā, ja nepieciešams, pieaicinot arī pārstāvi no sociālā dienesta, skaidro situāciju, ka ir stājies spēkā tiesas spriedums, saskaņā ar kuru nekustamais īpašums ir nonācis citas personas īpašumā, un tādēļ parādniekam ir pienākums šo īpašumu atstāt. Jaunajam īpašniekam ir tiesības pilnībā rīkoties ar īpašumu – iepazīties ar tā stāvokli, nomainīt durvju slēdzenes, dzīvot īpašumā.

Ievedot jauno īpašnieku valdījumā, tiesu izpildītājs atbrīvo telpas no visām iepriekšējā īpašnieka (parādnieka) mantām. Ja iepriekšējais īpašnieks iespītējas un neatstāj telpas, spēku pret viņu nepielieto. Kamēr viņš nav atstājis telpas, jaunā īpašnieka ievešana valdījumā nav pabeigta.