Notiks televīzijas pirmizrāde filmai "Imants Ziedonis. Dzirnakmeņi"
Arhitekti teica, ka šāda māja nav iespējama, ka tā ir diletantiska, un sabruks, taču, kā redzam, tā arvien ir savā vietā.
Kultūra

Notiks televīzijas pirmizrāde filmai "Imants Ziedonis. Dzirnakmeņi"

Jauns.lv

4. maijā, plkst. 23.20 Latvijas Televīzijā, notiks pirmizrāde filmai par Imanta Ziedoņa vasaras māju Murjāņos. Ēkas veidolu "Dzirnakmeņiem" radījis pats dzejnieks. Viņa laikabiedri māju dēvē par "Imanta epifāniju ar niedru jumtu". Filmā apkopotas intervijas ar Imanta Ziedoņa laikabiedriem, fotogrāfijas un video arhīvi, kā arī izmantots pats dzejnieka stāstījums no 1993. gada intervijas ar Andru Konsti.

Notiks televīzijas pirmizrāde filmai "Imants Ziedo...

Maijs ir Imanta Ziedoņa mēnesis, kurā tiek gan cildināti izcili Latvijas cilvēki, pasniedzot apbalvojumu "Laiks Ziedonim", gan kopta paša Imanta iedibināta tradīcija – ķiršu stādīšana Tukumā. Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvos dokumentāla filma, kurā atainots neparastais mājas celtniecības stāsts, notikumi "Dzirnakmeņos”, ko rīkoja Imants Ziedonis kopā ar laikabiedriem. Tagadnes dokumentācija, notikumi un nākotnes plāni.

"Tā ir vieta, kur tika sarakstīta pirmā epifānija. Imants Ziedonis sākotnēji pats uzskicēja savu māju, izsapņoja to, jo viņam vajadzēja atelpu dabā, lai dzejotu, lai izrautos no publicitātes. Arhitekti teica, ka šāda māja nav iespējama, ka tā ir diletantiska, un sabruks, taču, kā redzam, tā arvien ir savā vietā. Kopā ar režisori Ievu Stadi sapratām, ka tā ir filma par dabas un arhitektūras mijiedarbību un vietu, kur radīt", stāsta filmas autore Eva Ikstena.

Imants Ziedonis: „Kad tu esi Rīgā, burzmā, sabiedrībā, tad tur ir informācija, reklāma, politika, slava, pienākumi, gods un uzdevumi, radi, draugi un darbi, un daudz visa kā nevajadzīga. Nepārtraukti uzblieķējas sabiedriskā dūņa pa virsu. Tad ir jāpanāk tāds klusuma laiks. To var saukt par meditāciju, to var saukt par atvaļinājumu, to var saukt par tādu atslēgšanās vai absolūta klusuma brīdi. Tāpēc cilvēki arī nonāk dabā. To sauc par vienatni. Ja tu pilsētā vari būt viens un atslēgties no visa, tu esi laimīgs. Ja tu nevari, tad tev ir vajadzīgi tādi Murjāņi, un tad tu te apsēdies un iztukšojies. Un tad, kad tu panāc sevī tukšumu, tādu vakuumu, tad vakuumā nāk iekšā kaut kas cits. Tā vairs nav dabas stihija, ne sabiedrības stihija, bet tā nāk tāda.. kaut kāda lielāka daba nāk iekšā.”