Plūdi Latgalē: slēgti ceļi, atcelti autobusu reisi, un cilvēkiem lūdz nedzert akas ūdeni

Inspekcijā norāda, ka īpaši piesardzīgiem ir jābūt iedzīvotājiem, kas izmanto vietējās ūdens ieguves vietas un dzeramo ūdeni ņem no seklām akām un spicēm.

Savukārt centralizēto ūdensapgādes sistēmu klienti var justies drošāk, jo pazemes urbumi ir vairāk aizsargāti un ūdens piegādātāji rūpējas par ūdens ņemšanas vietu aizsardzības pasākumu ievērošanu.

Kā skaidro VI, spēcīgo lietavu laikā vietējās dzeramā ūdens ieguves vietas var tikt piesārņotas ar virszemes ūdeņiem, nereti arī ar kanalizācijas ūdeņiem. Šādi piesārņota ūdens lietošana uzturā bez apstrādes var izraisīt veselības problēmas, tāpēc uzturā ieteicams lietot vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni.

Iedzīvotājus aicina pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei

Inspekcijā norāda, ka īpaši piesardzīgiem ir jābūt iedzīvotājiem, kas izmanto vietējās ūdens ieguves vietas un dzeramo ūdeni ņem no seklām akām un spicēm.

Savukārt centralizēto ūdensapgādes sistēmu klienti var justies drošāk, jo pazemes urbumi ir vairāk aizsargāti un ūdens piegādātāji rūpējas par ūdens ņemšanas vietu aizsardzības pasākumu ievērošanu.

Latgales lauksaimnieki varētu lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju

Pēc ilgstošajām lietavām Latgales lauksaimnieki varētu lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju, ja to nedarīs novadu vadība, sacīja Ciblas novada zemnieku saimniecības "Ezerlīči" pārstāvis Mārtiņš Trons.

"Šovakar plkst.17 Kārsavā paredzēta apkārtējo novadu lauksaimnieku tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kurā pārrunāsim situāciju. Ja novadu vadība ārkārtas situāciju neizsludinās, tad lauksaimnieki rakstīs vēstuli Ministru kabinetam un lūgs valdību to izsludināt. Mums tomēr ir zināmas saistības, kas jāpilda - gan pret Lauku atbalsta dienestu, gan tiešmaksājumu prasības un citas," sacīja Trons.

Viņš norādīja, ka liela daļa lauku vēl ir zem ūdens, tāpēc radušos zaudējumu apjomu varēs izvērtēt tad, kad ūdens būs aizplūdis, visticamāk - nākamās nedēļas beigās. Trons sacīja, ka appludināta ir arī liela daļa jauno ziemāju sējumu, kurus, visticamāk, nāksies pārsēt.

"Iespējams, ka lielu daļu ražas tā arī neizdosies novākt - graudi būs vai nu sadīguši, vai dubļos. Jāņem vērā arī tas, ka lielākajai daļai vietējo ceļu ir izskalotas caurtekas un tie ir kļuvuši neizbraucami pat ar traktoru," stāstīja Trons.

Viņš piebilda, ka zināma atbildība jāuzņemas arī valstij, jo valsts nerūpējas par meliorācijas objektiem. "Daļa mazo upīšu un strautu nav pienācīgi izbagarēti, lai liekais ūdens varētu pa tiem noplūst," skaidroja Trons.

"Ezerlīči" atrodas Ciblas novadā, bet daļa saimniecības lauku atrodas arī Kārsavas novadā, piebilda Trons.

Gulbenes novada Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācīši" īpašnieks Gints Gžibovskis sacīja, ka pēc pamatīgajām lietavām lielākā daļa labības ir sagūlusi veldrē.

"Bija izaugusi laba raža, bet tagad izskatās, ka būs problemātiski novākt pārtikas kvalitātes graudus, varbūt izdosies iegūt lopbarības graudus. Pagaidām gan vēl nav iespējams pateikt, cik izdosies novākt, jo lauki izskatās dažādi, viss ir atkarīgs arī no laikapstākļiem tuvākajās divās nedēļās," skaidroja Gžibovskis.

Viņš piebilda, ka patlaban pastāv liels risks, ka graudi var sadīgt vārpās, arī starp veldrē sagūlušo labību var izaugt zāle, kas apgrūtinās novākšanu.

Gžibovskis arī norādīja, ka "Lācīšos" pirms lietavām bija paspēts novākt 22% no labības laukiem. Reģionā esot saimniecības, kuras pirms lietavām paspējušas novākt 30% labības, bet ir arī tādas, kurās novākti tikai 10%.

"Lācīši" apsaimnieko 1600 hektārus lauksaimniecības zemes un pamatā nodarbojas ar kviešu un rapša audzēšanu un piena lopkopību.

Latgalē lietavu dēļ slēgti 11 valsts vietējās nozīmes un divi reģionālie ceļi

Latgalē lietavu dēļ slēgti 11 valsts vietējās nozīmes un divi reģionālie ceļi, pavēstīja AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Spēcīgu lietavu dēļ Latgalē daudzviet ir pārplūduši un izskaloti autoceļi. Satiksmei ir slēgti reģionālie autoceļi Viļaka-Kārsava (P45) autoceļa 37.kilometrā (km) un Ilūkste-Bebrene-Birži (P72) pie Kaldabruņas 26,6.km, kā arī 11 valsts vietējās nozīmes autoceļi.

Slēgtie vietējās nozīmes autoceļi ir Tilža-Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8.km); Upītes-Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km); Rogovka-Mežvidi (V499) pie Rogovkas (2.km); Rogovka-Mežvidi (V499) pie Bliseniem (5.km); Višķi-Grāveri (V676) pie Ambeļiem (7,4.km).

Tāpat starp slēgtajiem ceļiem ir Verēmi-Rogovka (V593) pie Čudarāniem (9.km). Mērdzene-Čeri (V534) pie Rūzoriem (3,4.km); Mērdzene-Stiglova (V533) pirms Silinīkiem (3.km); Seļekova-Degļova-Goliševa (V507) pirms Goliševas (22,5.km); Ilūkste-Ilze-Vitkušķi (V702) pie Zīlītēm (20.km); Ludza-Stiglova-Kārsava (V501) vienu km pirms Latvīšu Stiglovas (18.km).

Savukārt satiksme atjaunota vietējā autoceļā Bozova-Kaskāni (V504) pie Bozovas (1,1.km). Tāpat ir atjaunota satiksme uz šosejas Kārsava-Rēzekne (A13), satiksme tur notiek pa vienu joslu.