Viesturam Rudzītim jauna grāmata - par ģimeni

Šī ir piektā sešu grāmatu sērijā, kurā jau iznākušas “Pilni pagrabi partizānu”, “Nebeidzama varonība jeb Trāhīnietes”, “Dieviete” un “Meita un Māte”. Katra no šīm grāmatām ir saistīta ar citām, vienai otru papildinot un paskaidrojot, informē autors.

"Ģimene – it kā kaut kas pašsaprotams. Taču, izrādās, tā ir bijusi pakļauta transformācijām visu laiku, kopš cilvēki to izveidojuši kā kopdzīves formu. Saprast ģimenes izveidošanās loģiku un attīstības vēsturi ir svarīgi, lai spētu reaģēt uz modernajiem izaicinājumiem, tādiem kā šķiršanās straujā izplatība, dzimstības krīze, LGBT aprindu skaļās iniciatīvas, dzimumu lomu izmaiņas tehnoloģiju attīstības laikmetā, kā arī uz it kā vienkāršo jautājumu – vai ģimenei jāprioritē vecāku jeb bērnu intereses? Visu šo problemātiku mēģinu aptvert grāmatā “Ģimene”," teic Viesturs Rudzītis.

Ko par to saka cilvēki, kas "Ģimeni" jau izlasījuši?

Māra Beķere, advokāte ģimenes tiesību lietās:

Savā profesionālajā un personiskajā ikdienā esmu nākusi pie atziņas, ka Ģimene, kurā ir radīti bērni, nebeidzas ar ierakstu par laulības šķiršanu Iedzīvotāju reģistrā. Ir likumiski un cilvēciski, ka tā iespējams pabeigt divu cilvēku – vīrieša un sievietes – neizdevušās attiecības, sadalīt glāzes un dakšas. Bērni paliek tālākajā – mainīgajā, paplašinātajā vai sašaurinātajā – ģimenē. Valstī, kurā katrs rūpējas par sevi, mums tas jāapzinās un jārespektē. Grāmata palīdz, vismaz emocionāli atvērtam lasītājam, meklēt aizsākumu tam, kā izskatīsies Ģimene un veidosies savstarpējās attiecības “Pēc tam”.

Edgars Cakuls, lic. theol.:

Laikā kad ģimenes institūcija tiek pakļauta vāji maskētam ideoloģiskam uzbrukumam, ievērības cienīgs šķiet jebkurš mēģinājums analizēt sabiedrības pamatšūniņas patieso būtību, tās misiju un problēmas, ar kādām tai nākas saskarties mūsdienās. Jānovērtē autora izvēle izmantot vērtīgus ārējos avotus un atspoguļot kompetentus viedokļus, analizējot tos un veidojot monolītu sintēzi. Netrūkst arī oriģinālu ideju, kuras tiek pasniegtas spēcīgā veidā, lietojot īpašu, tikai autoram raksturīgu vokabulāru, kurš, atzīšos, mani kā katoļu teologu reizēm nedaudz mulsina, taču, pateicoties autora pacietīgajam skaidrojumam, šo etimoloģisko šķērsli ir visai viegli pārvarēt. Turklāt tas mudina lasītāju pazemīgi un ar cieņu uztvert cita paustu viedokli, saskatot tajā to, kas var papildināt savu pasaules uzskatu.

Savulaik uz kādas labas grāmatas vāka redzēju asprātīgu brīdinājumu: „Uzmanību! Veicina domāšanu!“ Šķiet, ka to pašu var teikt par Viestura Rudzīša jaunāko grāmatu „Ģimene“, kuru no sirds rekomendēju.

Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs:

Viesturs Rudzītis vērtē ģimeni kategorijās “viņpus laba un ļauna”, pieskaroties pašiem dziļākajiem arhetipiskajiem cilvēka aspektiem. Tas var izraisīt sašutumu no tiem, kam patīk dzīvot lietu virspusē, bet tiem, kuri no mūsdienu informācijas laikmeta sekluma sāk nogurt, tas ir kā malks svaiga gaisa. Ģimenes krīze un mūsdienu cilvēka individuālā krīze ir arī daļa no plašāka cikliska procesa, kas šobrīd ir savā destruktīvajā fāzē. Cīņa pret Tēva lomu ģimenē šeit parādās kā arhaiskāku psihes daļu sacelšanās pret attīstītākajām, kas izrādās arī mūsu civilizācijas pamats. Viestura Rudzīša atbilde uz šo krīzi ir aicinājums mums katram kļūt vienkārši pieaugušam – ģimene un bērns kā abu dzimumu kopīgs darbs savā un visas pasaules labā.