Arhibīskaps Stankevičs: valsts uzplaukumu kavē mantkārība
foto: LETA
Latvijas Romas katoļu baznīcas metropolīts-arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Sabiedrība

Arhibīskaps Stankevičs: valsts uzplaukumu kavē mantkārība

LETA

Latvijas valsts uzplaukumu kavē mantkārība, varaskāre un baudkāre, šādu viedokli šovakar uzrunā Aglonas svētku vigīlijas dievkalpojumā pauda katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Arhibīskaps Stankevičs: valsts uzplaukumu kavē man...

"Kādi grēki šodien ir tie populārākie? Kā raksta Salamans mācītājs - nav nekā jauna zem saules. Tie ir mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas, baudkāre jeb kalpošana savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Šī grēka vara atdala mūs no Dieva, traucē mums baudīt dzīves pilnību kopā ar mūsu līdzcilvēkiem un sasniegt vispusīgu personības uzplaukumu. Tāpat šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam. Viena no šīs grēka destruktīvās iedarbības sekām ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts un iedzīvotāju skaita samazināšanās," Stankeviča runu citē Rīgas arhiēzes portāls "katolis.lv".

Meklējot atbildi, kāds būtu risinājums Latvijai, arhibīskaps mudināja atvērties uz svētību un atteikties no mantkārības jeb alkatības, varaskāres jeb ambīcijām, baudkāres jeb kalpošanas savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. "Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par mūsu valsti un tajā notiekošo, pārstāt uz katra soļa vienīgi kritizēt, bet palīdzēt līdzcilvēkiem dzīvē tikt uz priekšu."

"Savukārt valstiskā līmenī tas nozīmē iemiesot dzīvē trīs principus. Pirmais ir rosmes princips. Tas nozīmē, ka augstākstāvošais bez vajadzības nejaucas zemākstāvošas instances darbībā, kamēr tā tiek galā pati. Tas atraisa radošo iniciatīvu, māca atbildību un atbrīvo no nevajadzīga birokrātijas un kontroles sloga. Otrs princips ir kopējā labuma princips. Tas nozīmē, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citu cilvēku labumu un attīstības iespējām. Tas attiecas arī uz politikā un biznesā iesaistītajiem, protams, arī uz ģimenes locekļiem. Visbeidzot, trešais princips ir solidaritāte. Tas nozīmē, ka mēs ikviens, arī valsts institūcijas, jūtamies līdzatbildīgi viens par otru, it sevišķi par tiem, kas ir visvājākie un neaizsargātākie, un nākam viņiem palīgā," mudināja Stankevičs.

"Valsts līmenī tas noved pie taisnīgas ienākumu pārdales. Tie, kas ir uzņēmīgākie, veiksmīgākie un bagātākie, daļu no sava pārpalikuma novirza tiem, kas ir trūcīgāki. Ir svarīgi, lai attīstās mecenātisms. Tie bagātie, kas ir pie varas, ir aicināti būt atvērti uz tādu nodokļu reformu, kas palīdz veidoties un nostiprināties vidusšķirai, bet trūcīgajiem - izrauties no nabadzības žņaugiem. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuri par katru cenu cenšas palielināt savu peļņu, bet nerūpējas bieži vien par to, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem cieņpilnu dzīvi," turpināja katoļu garīgais līderis.

"Tiem, kuri Latvijā nosaka arī ekonomiskās norises, kuru rokās ir ekonomiskās sviras un līdzekļi, lai Svētais Gars viņus apskaidro, lai parlaments pieņem taisnīgus likumus, lai ievieš tādu nodokļu reformu, kura veiks ienākumu taisnīgu pārdali, lai katrs, sākot ar visnabadzīgāko un beidzot ar visbagātāko, Latvijā varētu pateikt: jā, tā ir mana zeme, es to mīlu, tā man nodrošina attīstības iespējas un pilnvērtīgas dzīves iespējas. Lai nāk Dieva gars pār Latviju caur Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību un to atjauno! Āmen!" runu noslēdza garīdznieks.