"Lielgabalu gaļa" vai profesionāli karavīri? Politologs Skudra par obligāto militāro dienestu
Internetā uzsāktā kampaņa par obligātā militārā dienesta atjaunošanu izpelnījusies asu Aizsardzības ministrijas (AM) kritiku, taču Latvijas kaimiņvalstīs notiekošais liecina par pavisam citādu domāšanu un lemšanu – šobrīd esam vienīgā Baltijas valsts bez obligātā dienesta. Politologs Ojārs Skudra skaidro, kādēļ armijas „entuziastiem” gan vajadzētu padomāt, pirms runāt par civilistu sūtīšanu karā.
Vienam iedzīvotājam uzsākot kampaņu portālā Manabalss.lv, kārtējo reizi, pagalam seklā līmenī aktualizēts temats par obligātā militārā dienesta atkārtotu ieviešanu Latvijā, turklāt uz šo iniciatīvu (šoreiz neraksturīgi asi) paguvusi reaģēt AM, nodēvējot teorētiska obligātā dienesta kareivjus par „lielgabalu gaļu” un apgalvojot, ka šādi bruņotie spēki būtu izdevīgi Krievijai.
Latvijas kaimiņos gan notiek pavisam kas cits – Lietuvā, reaģējot uz Krievijas pēdējo gadu agresīvo ģeopolitiku, obligātais dienests atkārtoti (un salīdzinoši īsā laikā) ieviests jau 2015.gadā, savukārt Igaunijā tas līdz šim vēl nav bijis atcelts. Turklāt, saskaņā ar 2017. - 2026.gada attīstības plānu, Igaunijā paredzēta strauja obligātajā dienestā iesaucamo skaita palielināšana, pērnā gada oktobrī ziņoja Igaunijas medijs "Postimees".
Lietuvas soli, savukārt slavējis arī respektablais „Economist” apskatnieks Edvards Lūkass, vienlaikus iesakot Latvijai sekot kaimiņvalsts pēdās. Medijos savulaik ziņots, ka arī Zviedrija apsver obligātā dienesta ieviešanu ap 2018.gadu un līdzīgas diskusijas notiek arī Vācijā. Vietā būtu jautājums – vai tiešām zinām labāk nekā tuvie kaimiņi un skandināvi?
Ir jādod iespēja „kalpot valstij formastērpā”
Politologs, vēsturnieks un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra sarunā ar portālu Kasjauns.lv skaidro, ka diskusija par atšķirīgo situāciju ar Latvijas un Baltijas, kā arī kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem, ir jautājums par valstu atšķirīgo ģeopolitisko situāciju un to, kādi būtu ieguvumi/zaudējumi, laužot Latvijā izveidoto sistēmu.
„Tie jūsu „reformatori” uz šiem jautājumiem pat nemēģina atbildēt. Uzmetiet aci teorijām par hibrīdo karu un pajautājiet sev par jauniesaukto civilistu spējām tādā piedalīties, kaut vai purva malā sēžot ar triecienšauteni plecā,” komentējot kampaņu portālā Manabalss.lv, izsakās eksperts.
Skudra norāda, ka atbalsta pašreizējo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ar tiem saistīto struktūru modeli – Jaunsardze, Zemessardze, profesionāli NBS: „Latvijai ir nepieciešams elastīgs modelis, kas ļauj izpausties cilvēkiem, kuri vēlas kalpot savai valstij formastērpā.” Eksperts gan pieļauj, ka, iespējams, varētu tikt izveidotas vienības, kurās cilvēki salīdzinoši īsu laiku, 1 līdz 2 gadus, dienētu brīvprātīgi un pēc tam atgrieztos civilajā dzīvē, vai arī kļūtu par profesionāliem karavīriem.
Modernais karš ir profesionāļu padarīšana
„Nekas neliecina, ka 21.gadsimtā varētu pienākt laiks, kad valstīm nebūs vajadzīgas armijas. Taču tehnoloģiju – civilo un militāro – attīstība liecina, ka arvien nozīmīgāka ir augsti profesionālu cilvēku loma bruņotajos spēkos. Latvijas valsts neatkarību var garantēt tikai dalība NATO un Eiropas savienībā (ES), ar nosacījumu, ka ES nedublē NATO un bezmērķīgi nesadārdzina valsts aizsardzības izmaksas,” savu pārliecību skaidro eksperts.
Ojārs Skudra apgalvo, ka pat jauna tipa „Baltijas Antante” (starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju līdz 1940.gadam) nav spējīga garantēt mūsu valstu neatkarīgu pastāvēšanu, saglabājoties tirgus ekonomikai un demokrātijai.
Baltijas valstu situācijas ir atšķirīgas
Komentējot to, ka Latvija šobrīd ir vienīgā Baltijas valsts, kurā nav obligātā militārā dienesta, politologs skaidro, ka ģeopolitiskā izpratnē arī trīs cieši saspiestajās Baltijas valstīs situācija ir pietiekami atšķirīga. Tas nozīmējot, ka bruņoto spēku personālsastāvs Baltijā var pamatoti tikt komplektēts atšķirīgi.
NBS nepievils nedz Latviju, nedz sabiedrotos
Skudra gan norāda, ka arī draudzīgajos rietumos netrūkst skeptiķu Latvijas spējām pilnvērtīgi eksistēt attīstīto valstu vidū. Galvenais sabiedrības un politiķu uzdevums esot spriest un rīkoties tā, lai skeptiķiem neizrādītos taisnība.
„Vienmēr jāatceras, ka Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ir politiķi un eksperti, kuri uzskata, ka Baltijas valstīm, Polijai, Ungārijai, Slovākijai, Bulgārijai, Rumānijai un lielākajai daļai post-Dienvidslāvijas valstu, nav vietas attīstīto demokrātisko un tirgus ekonomikas valstu vidū, jo tās vēsturiski ir spējīgas tikai atdarināt demokrātiju un tirgus ekonomiku, bet nav spējīgas veidot savu sabiedrību un valstu dzīves atbilstoši tām,” pauž Skudra, „Par to būtu jādiskutē un arī jārīkojas, lai šiem vēsturiskā skepticisma pārstāvjiem neizrādītos taisnība ilglaicīgā perspektīvā. Bet mūsu NBS godam tiks galā ar savām saistībām gan attiecībā pret Latviju, gan mūsu sabiedrotajiem, ja vien sabiedrība sniegs nepieciešamo visa veida atbalstu.
Īstais apdraudējums – sabiedrības vilšanās politikā
Politologs uzsver, ka tā vietā, lai atkal un atkal spriedelētu par NBS pamatprincipiem, būtu jādiskutē par to, ka sabiedrībā jau gadiem valda izteikta neuzticība valsts politikas veidotājiem. „Latvijā daudz svarīgāk ir diskutēt par to, kāpēc politiskajām partijām, Saeimai un Ministru kabinetam ir tik zemi uzticības reitingi – tik zemi, ka var kļūt par iekšpolitiska apdraudējuma faktoru. Protams, Latvijā ir arī pilsoņi un nepilsoņi, kuri nevēlas Latvijas dalību NATO un ES, kaut arī ir piesardzīgi tādas pozīcijas publiskā aizstāvēšanā,” pamudina eksperts.
Atbalsts iniciatīvai ļoti zems
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts kāds Raimonds Lejnieks-Puķe.
Iniciatīvā uzsvērts, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nepieciešams attīstīt Latvijas aizsardzības spējas. Lai stiprinātu Latvijas drošību un efektīvāk realizētu Ziemeļatlantijas līguma 3.pantu, ikkatram Latvijas vīrietim, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskai stāvoklis, ir jāiziet obligāto militāro dienestu.
Saskaņā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" 2015.gada martā veikto pētījumu, teju puse Latvijas iedzīvotāju atbalstīja atgriešanos pie obligātā dienesta. Aptaujas dati atklāja, ka gandrīz katrs ceturtais jeb 23,6% pilsoņu pilnībā atbalsta obligātā militārā dienesta atjaunošanu, bet 24,9% aptaujāto drīzāk atbalsta obligāta dienesta atjaunošanu.
Šobrīd, portālā "Manabalss.lv" izveidotās kampaņas ietvaros, par obligātā militārā dienesta ieviešanu parakstījušies vien ap 100 cilvēki.
Edvīns Rakickis/Foto: Ieva Makare/LETA
