Gads Satiksmes departamenta krēslā. Emīls Jakrins par satiksmi Rīgā un par to, ar kādu auto labāk braukt
Augustā aprit gads kopš Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumus sācis veikt Emīls Jakrins. Kā šī gada laika viņš iejuties amatā, par ko kritizēts un par ko gandarīts, Kasjauns.lv saruna ar Jakrinu. Arī par to, kā viņš uz citu lielpilsētu fona vērtē satiksmes infrastruktūru Latvijas galvaspilsētā.
Pēc paša pieredzes - ar kādu auto pa Rīgu ir vislabāk pārvietoties?
Es nesaskatu lielu problēmu. Man arī bijušas visai sportiskas automašīnas un arī ar tām, manuprāt, nav problēmu pārvietoties pa Rīgu.
Kāda jums pašam ir automašīna?
Šobrīd tikai darba automašīna.
Kāds ir jūsu ikdienas maršruts? No darba uz mājām, pa kādām ielām?
Dzīvoju gandrīz centrā, līdz ar to samērā bieži dodos kājām gan uz darbu, gan mājās. Bet ņemot vērā manu darba specifiku, nākas diezgan bieži apbraukāt arī attālākos Rīgas nostūrus, lai sekotu līdzi gan remontdarbiem, gan Rīgas ielu stāvoklim.
Kuras ir gājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem visdraudzīgākās Rīgas ielas?
Ja skatāmies no gājēju pozīcijām, tad Rīgas un visas Latvijas pērle ir vecpilsēta, kas faktiski ir viena liela gājēju zona, kur autotransports maksimāli ierobežots un kopš likvidētas Vecrīgas caurlaides tas tur praktiski vairs neatrodas. Nākamais jautājums, kas jāsakārto, kā Vecrīgu padarīt ērtāku cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslā.
No velobraucēju viedokļa: pilsēta ir centusies visu satiksmes dalībnieku intereses apvienot Krišjāņa Barona ielā. Manuprāt, lai, cik tā arī būtu kritizēta, tā riteņbraucējiem ir viennozīmīgi daudz draudzīgāka nekā bija. Ja pirms tam pa to ar velosipēdu vienkārši nebija iespējams pārvietoties, tad tagad tas ir samērā viegli darāms. Arī autobraucēji ir pieraduši pie velosipēdu klātbūtnes Barona ielā, viņu savstarpējā tolerance ar katru dienu uzlabojas.Kā paraugs uz ko mēs skatītos nākotnē, kā attīstīt veloinfrastruktūru pilsētas centrā – Lāčplēša iela.
Savukārt autobraucēji vēlas, lai viņiem ir maksimāli maz apstāšanās un luksoforu. Šai ziņā visērtākie braukšanai droši vien ir tilti: Salu tilts, kuru nākamgad turpināsim atjaunot, un arī Dienvidu tikts ir gandrīz vai maģistrāle. Tilti no autobraucēju viedokļa vienmēr ir ērti. Pilsētas centrā, savukārt, mūsu mērķis ir nomierināt satiksmi.
Cik liels ir galvaspilsētas autoparks?
Ja kopumā valstī ir apmēram miljons transportlīdzekļu, tad Rīgā ir apmēram puse no tā. Bet šeit jāsaprot, ka šajā CSDD datu bāzē ietilpst gan motorolleri un mopēdi, gan arī smagās mašīnas, un daudzas mašīnas, kā zinām, ilgstoši stāv garāžās un netiek izmantotas. Bet skaidrs, ka Rīgā ir vairāki simti tūkstoši automašīnu.
Šis auto skaits ar katru gadu pieaug?
Dažādi ir bijis. Krīzes gados īpaši nepieauga, bet tagad vidēji gadā tiek reģistrētas apmēram 40 000 jaunu automašīnu. Skaidrs, ka virkne arī tiek norakstītas un pārdotas uz ārzemēm, bet tendence joprojām ir automašīnu skaitam pieaugt.
Kāda izskatās Rīgas satiksmes infrastruktūra uz citu Eiropas lielpilsētu fona?
Raugoties no pasaules metropoļu viedokļa Rīgā sastrēgumu, manuprāt, nav, jo tajā brīdī, kad iestājamies maksimālā mums iespējamā sastrēgumā pie „Spices”, tad, neveicot nekādus papildu manevrus, mēs jau maksimums 15-20 minūtēs būsim pie Nacionālā teātra. Tas nav nekas Eiropas lielpilsētu konteksta mērogos, kur, piemēram, uz Vācijas bāņiem ar sastrēgumiem trīs četru stundu garumā nevienu nevar pārsteigt. Šajā ziņā Rīga ir relatīvi neliela pilsēta. Tāpat arī sabiedriskais transports ir viegli pieejams.
Trešdaļa autovadītāju, kuri nokļuvuši avārijās, atzinuši, ka viņi negadījumu piedzīvojuši savas neuzmanības dēļ. Daudzi ceļu būvnieki, pārsvarā gan ārpus Rīgas, sūkstās, ka viņi remontdarbus nespēj veikt laikā, jo autovadītāji neievēro ceļazīmes. Kā jūs vērtējat galvaspilsētas autobraucēju kultūru?
Tādus masveida pārkāpumus neesmu novērojis, kādas īpašas sūdzības no policijas arī mums nav bijušas. Divreiz mēnesī departamentā notiek Konsultatīvā padomes sanāksmes “Par satiksmes koordināciju Rīgā”, kurās piedalās Latvijas valsts ceļu, Rīgas pašvaldības policijas, Valsts policijas, CSDD pārstāvji un citi ieinteresētie, regulāri pārrunājam satiksmes drošības jautājumus.
Ārpus Rīgas remontdarbu laikā autovadītāji visticamāk ignorē reverso kustību, bet Rīgā remontu laikā mēs tādu ļoti reti pielietojam, līdz ar to braukšana pretējā virzienā pie sarkanās gaismas ir maz kur iespējama.
Eiropas autorūpniecība pamazām pāriet uz elektorautomobiļiem. Cik tiem gatava ir Rīga?
Arī Satiksmes departamentam ir divi elektroautomobiļi, kurus izmantojam ikdienas darbā. Ar katru jaunu lēmumu, kas virzīts uz elektroautomobiļu izmantošanu, aizvien ērtāk kļūst tos izmantot. Elektroautomobiļiem nav jāmaksā par stāvvietu, tie var pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Zinu vairākus rīdziniekus, kuri savas automašīnas nomainījuši pret elektrotransportu. Arī nodokļu politika šo transportlīdzekļu īpašniekiem ir labvēlīga. Tā kā mana prognoze – šo automašīnu skaits tuvākajos gados pietiekoši strauji augs.
Kā ir ar elektroauomobiļu uzpildes vietām?
Virkne iestāžu, tai skaitā mēs paši, izveido savas uzlādes vietas. Valstī kopumā par elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu atbild CSDD, tas virzās uz priekšu, CSDD saņēmis Eiropas līdzfinansējumu šim projektam. Tāpat pie visām CSDD iestādēm ir iespējam uzlādēt elektroautomobiļus. Tomēr tādas vietas uz ielām vēl nav izveidotas.
Daudz šķēpu lauzts par sāls kaisīšanu ziemā, diskutēts par alternatīvām, piemēram, šķembām. Vai sāls ir tas pieņemamākais veids, lai kausētu sniegu un ledu, vai varbūt rīdzinieki kaut kad varēs sagaidīt kādu citu alternatīvu?
Par to ir daudz diskutēts speciālistu vidū, bet sāls ne tikai Latvijā, bet arī visā ziemeļu pasaulē lielajās pilsētās, un tādu mūsu platuma grādos nav daudz: Kanādā tāda ir Vankūvera, Skandināvijas pilsētas, arī Krievijas lielās pilsētas – Sanktpēterburga, Maskava un citas. Tās šo sāls tehnoloģiju atzinušas par vienu no saprātīgākajiem risinājumiem, jo tā ir relatīvi lēta. Visi citi risinājumi ir daudz naudietilpīgāki un dod apmēram to pašu efektu.
Šķembas mums būtu diezgan grūti izmantot divu aspektu dēļ. Pirmkārt, atšķirībā no Skandināvijas, kur granīts pieejams masveidā uz vietas, Latvijā tas nav pieejams. Skaidrs, ka vest ar kuģiem sasmalcinātas granīta šķembas maksā ļoti lielu naudu. Un, otrkārt, Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēma nav piemērota šādu materiālu izmantošanai, mēs to vienkārši aizdambēsim un sagādāsim sev problēmas ar ūdens novadīšanu.
Kā ir būt Rīgas Satiksmes departamenta direktoram?
Darbs ir ar daudz izaicinājumiem, daudz viedokļu krustugunīm. Bet kopumā ir izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz un to kopīgiem spēkiem cenšamies darīt, lai pilsētas iedzīvotāji pēc iespējas būtu apmierinātāki ar transporta infrastruktūru, lai cilvēki, kas saka labus vārdus būtu vairāk nekā tie, kas saka kritiskus vārdus.
Un kā tagad ir ar šiem labajiem vārdiem?
Skaidrs, ka kritiskus vārdus mēs tīri psiholoģiski dzirdam vairāk. Tā varbūt ir latviešu mentalitāte, ka neesam raduši teikt uzslavas vārdus. Tomēr, ja skatāmies no tīri zinātniskās pieejas: mēs pietiekoši regulāri veicam iedzīvotāju aptaujas un tās rāda, ka rīdzinieki kopumā gan ar sabiedrisko transporti, gan satiksmi galvaspilsētā, gan to pašu sāls pielietošanu ziemā, lielā mērā ir apmierināti.
Galvenais, ar ko savā darbā esat apmierināts ir...
Vēl būtu jāpagaida daži mēneši, kad beigsies šī būvniecības sezona. Šī ir mana pirmā pilnā sezona departamenta vadītāja amatā. Konkursa kārtībā ir izdevies piesaistīt labāko ceļu inženieri un arhitektu ielu rekonstrukcijas projektu radīšanai.
