Tieslietu ministrs Rasnačs ar savu paziņojumu atbalsta dūru vicināšanu ģimenē

Rasnačs izteicies, ka Latvijai nebūtu jāparaksta Stambulas konvencija (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu), jo „visi aizsardzības pasākumi, kas preventīvi novērš vardarbību, ir iekļauti Latvijas likumos”.

„Žēl, bet vardarbība ģimenē ir Latvijas tradīcija”

Tā gan nedomā Rasnača oponenti. Saeimas Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētaja Solvita Āboltiņa („Vienotība”) Kasjauns.lv teica: „Latvija nedrīkst kavēties ar Stambulas konvencijas parakstīšanu, un Saeimas deputāti nedrīkst kavēties ar tās ratifikāciju.

Protams, neviena konvencija nav instruments cīņā ar tradīcijām. Un man žēl to atzīt, taču lūkojoties statistikā, vardarbība ģimenē ir Latvijas tradīcija, kas nav atrunāta ne Satversmes preambulā, ne Latvijas Institūta izdotajos bukletos. Konvencijas parakstīšana šīs tradīcijas neiznīdēs, taču tas būs gana stingrs signāls, ka 21. gadsimta Latvijā nav vietas cilvēku pazemošanai tāpēc, ka kāds ir sieviete, vai vīrietis, cittautietis vai cilvēks, kura vecākiem pietrūcis mīlestības vai iespēju, lai savus bērnus audzinātu. Ir nožēlojami, ka vispār ir jādiskutē par to - parakstīt vai neparakstīt Stambulas konvenciju. Ir nožēlojami, ka Tieslietu ministrija par valsts budžeta līdzekļiem pasūta pētījumu, kas patiesībā pamato atpakaļrāpulību. Es gan kā sieviete, gan arī kā tiesību speciāliste, nevēlos, lai cilvēktiesību jomā man būtu jāsēž pie viena galda vien ar Krieviju un Moldovu, jo mums būtu kopīgas tradīcijas - dūru vicināšana un vājāko izolēšana”.

Latvija ir vistolerantākā ES valsts attiecībā uz vardarbību ģimenē

Arī labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) ir par Stambulas konvencijas ratifikāciju: „Latvijas pievienošanās Stambulas konvencijai ir nozīmīga, jo apliecina demokrātiskas valsts pārliecību par to, ka vardarbība ģimenē, pret sievietēm, vīriešiem un bērniem, ir nepieņemama un tā ir jānovērš.

Man, kā neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ministram, vardarbība nav pieņemama, jo tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Ģimene ir pamatvērtība, kuras drošība ir jāsargā. Ņemot vērā, ka realitāte bieži vien neatbilst šim ideālam, ir nepieciešams īstenot jebkuru rīcību vardarbības novēršanai - gan starptautiski demonstrējot savu politisko apņemšanos, gan īstenojot efektīvus pasākumus, kas nodrošinās mieru katrā ģimenē”.

Pētījumi liecina, ka vardarbīga rīcība ir uzvedības un attieksmes modelis ģimenē, partneru starpā, kas tiek piemērots arī bērnu klātbūtnē vai vēl sāpīgāk - pret bērniem. Kā liecina „Eurobarometer” veiktā aptauja, Latvija ir vistolerantākā Eiropas Savienības valsts attiecībā uz vardarbību ģimenē - vairāk kā puse aptaujāto pauduši pārliecību, ka vardarbība ģimenē ir personisks jautājums, uzsver Labklājības ministrija.

Lai arī viennozīmīgi vardarbībā ģimenē cietušo vidū dominē sievietes, konvencija attiecas arī citiem vardarbībā ģimenē cietušajiem - vīriešiem un bērniem. Tādēļ pievienošanās Stambulas konvencijai ir nozīmīgs solis ne vien vardarbības pret sievieti izskaušanai, bet arī diskusijas uzturēšanai par vardarbību ģimenē kā tādu.

Vislielākie iebildumi pret terminu „gender”

Stambulas konvencija tika pieņemta 2011. gadā un patlaban tai savu atbalstu pievienošanās ceļā ir paudušas visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Latviju.

Konservatīvi noskaņotā Rasnača vieni no lielākiem iebildumiem bija par termina „gender” (dzimums, dzimte) lietojumu konvencijā. Tas nozīmē, ka konvencijā strikti nav noteikts, ka ģimene ir tikai savienība starp sievieti un vīrieti.

Rasnačs skaidrojis, ka juridiskā analīze par Stambulas konvenciju izraisīja zināmu ažiotāžu „sabiedrības liberālajā daļā". Ministrs pauda, ka lielākās diskusijas pastāv tieši par „gender” jēdzienu. Ja Latvija virzīsies uz ratifikāciju, atsaucoties uz Satversmi, tas tik un tā iekļauj vairākus riskus, pauda ministrs. „Visi aizsardzības pasākumi, kas preventīvi novērš vardarbību, ir iekļauti Latvijas likumos," stāstīja ministrs.

Tieslietu ministrija konvencijas juridisko analīzi bija pasūtījis advokātes Ingas Kačevskas birojam. Tā  veiktajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautiskais līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija „klaji ignorē” gan Satversmes 112 .pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.