Kādēļ mūsu kori ir labākie pasaulē? Stāsta čempioni

Gaudeamus

Par čempioniem grupā C15 Vīru kori 2014. gadā kļuva Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vīru koris "Gaudeamus". Latvijas vadošā vīru kora priekšgalā kopš 1996. gada ir mākslinieciskais direktors un diriģents Ivars Cinkuss. Par uzvaru 2014. gada Pasaules koru olimpiādē stāsta kora basa balss Jānis Millers. Viņš "Gaudeamus" dzied jau vairāk nekā piecus gadu desmitus.

“Korī dziedu kopš vidusskolas. Mācoties 9. klasē, uzzināju, ka Rīgas Politehniskajā institūtā, kā padomju gados sauca RTU, meklē koristus. Bija plāns studēt ķīmiju, tāpēc priecājos par iespēju, taču 1961. gadā, kad līdz tam nokļuvu, sapratu, ka apvienot nopietnu kordziedāšanu ar mācībām ir neiespējami,” atminas Jānis Millers.

Pēc kāda laika gan Jānim izdevies atvēlēt laiku korim un "Gaudeamus" ilggadējais diriģents Edgars Račevskis viņu ielika pie baritoniem. “Ilgi dziedāt nesanāca. Padomju impērija izdomāja, ka trūkst lielgabalu gaļas, un mani paņēma armijā. Atgriezos mājās 1965. gada vēlā rudenī un, protams, atkal pievienojos korim, taču šoreiz jau pie basiem. Tā kopš 1966. gada bez pārtraukuma dziedu basu jeb, kā man pašam patīk teikt – rūcu,” stāsta Jānis.

Runājot par to, kas palīdzējis korim "Gaudeamus" kļūt par 2014. gada čempioniem, viņš citē savas dzīvesbiedres teikto: “Jūs visi tur esat tādi lieli dīvaiņi.” Jānis stāsta: “Tā teikt viņai patīk bieži, bet, ja nopietni, mums ir viens no izcilākajiem kordiriģentiem Latvijā – Ivars Cinkuss.

Cinkuss spēj no mums panākt to, par ko paši vēlāk brīnāmies, turklāt ne visi mēs esam mācīti mūziķi, ne visiem ir muzikālā izglītība. Ko "Gaudeamus" vīriem nav bijusi iespēja apgūt skolā, to devusi patiesa degsme un mīlestība pret mūziku.”

Pasaules koru olimpiāde viņam palikusi atmiņā kā labi ieeļļots pasākums. Jānis uzskata, ka latviešiem nemaz nevajadzētu būt grūti sarīkot šādu notikumu, jo ilggadējā Dziesmu svētku rīkošanas pieredze ir devusi pietiekamu pieredzi un rūdījumu. “Mums ir senas tradīcijas šādu pasākumu organizēšanā. Pieļauju, ka olimpiādes veidotājiem tas nebija nekas jauns. Cik man zināms, arī viesi, kurus Latvijā uzņēmām, lielākoties ir apmierināti. Nevajadzētu aizmirst, ka kordziedāšana visur nav tādā cieņā kā Latvijā. Ne visiem ir bijusi iespēja pieredzēt kaut ko tik vērienīgu kā mūsu Dziesmu svētki vai koru olimpiāde Latvijā. Man 2014. gada sacensības atmiņā palikušas kā – nebaidos šo vārdu – perfekti noorganizēts pasākums.”

Vērts pieminēt, ka savas darbības laikā vīru koris "Gaudeamus" sniedzis vairāk nekā 800 koncertu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē: Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Ķīnā, uzstājoties arī tādās pasaulslavenās koncertzālēs kā Vīnes "Musik Verein" un Pekinas imperatoru Aizliegtās pilsētas koncertzālē. Kopš 1989. gada koris ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos un ieguvis dažādas balvas un godalgas, tostarp zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā.

Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas meiteņu koris (Tagad – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas meiteņu koris)

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas meiteņu koris 2014. gadā kļuva par čempionu grupā C3 Viendabīgie jauniešu kori. Diriģents Andris Kontāts. Atmiņās dalās koriste Elizabete Elere.

Kavējoties atmiņās, Elizabete stāsta, ka arī bez ievērojamajiem panākumiem gūtā pieredze pasaules mēroga sacensībās bijusi neaizmirstama: “Brīnišķīgs pasākums, kurā saplūst vairākas tautas. Sanāca iepazīt pasauli un papildus – iegūt medaļas!”

Elizabetes kora gaitas sākušās desmit gadus vecumā. Jau pirmajā gadā viņa kopā ar kori nokļuva olimpiādē, un – uzvara! “Protams, bijām apmierinātas ar visu,” saka meitene. Lai pienācīgi sagatavotos lielajām sacensībām, kora dalībnieces esot ieguldījušas milzīgu darbu: “Katru dienu vismaz divas līdz trīs stundas individuāli strādāju ar vokālo pedagogu. Līdzīgi darīja arī pārējās meitenes. Taču panākumi, protams, ir arī mūsu diriģenta Andra Kontauta nopelns – ja nebūtu viņa, droši vien nebūtu arī uzvaras.”

Par mērķtiecīgu darbu, tiecoties pēc augstākajiem muzikālajiem un mākslinieciskajiem mērķiem un panākumiem 8. Pasaules koru olimpiādē 2014. gadā, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas meiteņu koris tolaik ieguva arī Liepājas Kultūras balvu 2014 un prēmiju 850 eiro apmērā, ziņo portāls Rekurzeme.lv.

Jauniešu koris "Maska"

Babītes jauniešu koris "Maska" 2014. gada olimpiādē kļuva par čempionu grupā C28 Tautas mūzika/folklora. Kora priekšgalā – viens no redzamākajiem un harismātiskākajiem diriģentiem Latvijā Jānis Ozols, kā arī daudzpusīgā māksliniece un komponiste Laura Jēkabsone un talantīgais dziedātājs Eduards Vācietis. Triumfa brīdi atceras korists Klāvs Ozoliņš.

“Man šķiet, mēs kā koris darām visu, lai maksimāli labi startētu tieši konkursos. Līdzīgi bija ar olimpiādi. Parastos koncertos atmosfēra ir daudz atbrīvotāka, taču mēs esam pieraduši pie spriedzes un rādījām labāko.” Klāvs korī dziedājis jau vidusskolā: “Tolaik kora vadība meklēja jaunas asinis, un mani papildus uzrunāja fakts, ka dziedāšana korī automātiski ceļ atzīmi mūzikas mācībā. Protams, vilināja arī Dziesmu svētku burvība.” Klāvs atklāj, ka, tuvojoties konkursiem, koristi apmeklē vokālo pedagogu.

Par Pasaules koru olimpiādes norisi laikā, kad Rīgai bija gods būt Eiropas kultūras galvaspilsētai, Klāvam ir labas atmiņas. “Pasākums izdevās godam. Organizatori bija pacentušies. Koris "Maska" ir koncertējis daudzās valstīs un dažādos pasākumos, daudz ir redzēts, un varu droši teikt, ka Latvijas organizatoriem izdevās – bija jūtams, ka viss darīts ar augstu atbildības izjūtu,” slavē korists un piebilst, ka atšķirībā no citām valstīm Latvijā nav problēmu ar apmeklētājiem koru pasākumos. “Rīgā zāles bija pilnas. No tā ieguva gan kori, gan klausītāji. Par to liels prieks!”

Vokālais ansamblis "Anima Solla"

Vietu uz pjedestāla grupā C10 Sieviešu vokālie ansambļi izcīnīja arī sešas apņēmīgas meitenes – ansamblis "Anima Solla". “Mēs - Terēze Upatniece, Sniedze Veiskate, Kristīne Freimane, Justīne Savitska, Kristiāna Krieva, Anna Rudzīte un vokālās grupas vadītāja Mārīte Puriņa – mūzikā meklējam patiesumu un savdabību. Esam Latvijas labākais vokālais ansamblis un šogad svinam 15 gadu jubileju,” lasāms dziedošā kolektīva tīmekļa vietnē. Gaidot 2017. gada Eiropas koru sacensības, atmiņās dalās ansambļa vecākā Anna Rudzīte.

Anna Rudzīte dzied, kopš sevi atceras. Klausoties, kā viņa gadiem pilnveidojusi dziedāšanas prasmi, rodas patiesa bijība pret "Anima Solla" skanējumu. “Mana mamma bija mūziķe. Jau tad, kad gāju bērnudārzā, abas divbalsīgi izpildījām dziesmas. Pēc tam sāku mācīties mūzikas skolā un 1998. gadā četrpadsmit gadu vecumā kā jaunākā dalībniece pievienojos "Anima Solla". Man jau sākumā ļoti patika dziedāt ar lielajām meitenēm.”

Atšķirībā no koriem "Anima Solla" skanējumu veido tikai sešas meiteņu balsis. Panākumus pasaules mēroga sacensībās 2014. gadā Rīgā Anna skaidro ar pamata lietām, kas nepieciešamas jebkuram dziedošam kolektīvam:

Pasaules koru olimpiādes laikā Anna dzirdējusi daudz atsauksmju par latviešu koru un dziedātāju spējām. ““Ko? Atkal no Latvijas?” ar bažām nereti teica ārzemnieki. Dzīvojām saticīgi, taču bija skaidrs, ka viesi bīstas no konkurences, kuru radām. Neviens neapstrīd, ka Latvija šajā lauciņā ir augsti novērtēta.”

Lai gan aizritējuši divi gadi, "Anima Solla" Pasaules koru olimpiādi Rīgā atceras spilgti – šis pasākums rezonēja visā Rīgā! “Pasākuma programma bija tiešām laba. Viss noritēja izcili, taču vērts pieminēt arī to, kas notika ārpus pasākumu programmas. No dažādām pasaules malām atbraukušie koristi pieskandināja visu Rīgu! Dziesmas skanēja pat sabiedriskajā transportā.”

"Anima Solla" bieži koncertē ārpus Latvijas – gan Baltijas valstīs, gan Rietumeiropā, arī tālākās pasaules vietās: Austrālijā un Dienvidkorejā. Ansamblim ir izveidojusies cieša sadarbība ar komponistu Rihardu Dubru, jaundarbus rakstījuši arī Ēriks Ešenvalds, Edgars Raginskis, Uģis Prauliņš un citi latviešu komponisti.

Meiteņu koris "Spīgo"

Jelgavas 4. vidusskolas bērnu koris "Spīgo" 2014. gada Pasaules koru olimpiādē bija viens no sešiem Latvijas koriem – čempioniem. Diriģentes Līgas Celmas vadībā iegūts augstākais vērtējums grupā C1 Bērnu kori. Atceroties panākumus, kormeistare Krista Lūsiņa, neslēpj, ka čempionu tituls tika kaldināts gadu desmitiem.

 “Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados mūsu skolā beidzot parādījās mūzikas programma. Bērniem bija iespēja apgūt visas nepieciešamās prasmes un attīstīt muzikālo dzirdi,” stāsta kormeistare. Krista Lūsiņa norāda, ka kopš brīža, kad kora priekšgalā kā diriģente stājās Līga Celma, atvērušās daudzas durvis – bijis vairāk iespēju koncertēt ārzemēs, augusi pieredze, krāšņāks kļuvis arī kora "Spīgo" repertuārs.

 “Startēt 2014. gada Pasaules koru olimpiādē bija liels izaicinājums. Mājās uzstāties vienmēr ir grūtāk gan organizatoriskā, gan emocionālā aspekta dēļ, jo ikdienas rūpes ir tepat blakus. Mūsu uzdevums olimpiādē bija parādīt Latvijas autoru, kā arī mūsu diriģentes Līgas Celmas sarakstītās dziesmas,” stāsta kora pārstāve. Kormeistare ir pārliecināta, ka meiteņu kora panākumu atslēga bija profesionālisms un jaunības enerģija: “Uzskatu, ka esam gana profesionāls koris. Lai arī jaunākās dziedātājas mācās tika 8. klasē, ir izdevies apsteigt vairākus sieviešu korus. Esam dzīvīgas, emocionālas, skaistas un ar jaunu meiteņu dzirksteli acīs! Un mums ir fenomenāla diriģente – Līga Celma!”

Izrādās, arī kormeistare dzied kopš 1. klases; tieši caur kori un Dziesmu svētkiem viņa sevi izjūt kā latvieti. “Koru kultūra Latvijā ir apbrīnojama;, pateicoties tai, par mums zina visa pasaule. Runājot par starptautiskām koru sacensībām, varu teikt –manuprāt, šāda veida pasākumiem, kuros saplūst daudzas jo daudzas tautas un kultūras, ir patiešām liela vērtība.”

Emīla Dārziņa jauktais koris

Kategorijā C20 Laikmetīgā mūzika par čempioniem 2014. gadā kļuva Rīgā dibinātais Emīla Dārziņa jauktais koris diriģenta Artūra Ancāna vadībā. Kā mākslinieciskais vadītājs viņš ar kori aizvadījis 12 gadus, bet 2015. gada pavasarī stafete nodota Norai Vītiņai. Par 2014. gada olimpiādē piedzīvoto stāsta kora dziedātājas Diāna Rumpe un Anda Semjonova.

Diānas Rumpes pieredze ir pierādījums, ka uzsākt koristes gaitas nekad nav par vēlu. Lai arī kora mūzikai pievērsusies salīdzinoši nesen, kopā ar Emīla Dārziņa jaukto kori viņai izdevies tikt līdz pat pasaules mēroga uzvarai. “Obligātā dziedāšana nosacītas kvalitātes skolas korī uzdzina pamatīgu alerģiju pret kora mākslu, un pagāja daudzi gadi, līdz radās vēlme koru kustībā iesaistīties brīvprātīgi,” atzīstas Diāna. Tāpat kā daudzi, arī viņa par dziedāšanu korī padziļināti sāka interesēties pirms Dziesmu svētkiem. “Sākumā pievienojos citam korim, bet pēc gada sāku dziedāt Emīla Dārziņa jauktajā korī. Šajā kolektīvā ir patiesi augstas prasības, līdz ar to – kvalitāte. Man tas ir būtiski. Koris ir mans spa un iespēja satikt lieliskus draugus. Jāatzīst, reizēm uztveru to kā otro darbu, taču gūstu daudz pozitīvu emociju.”

Anda Semjonova ar mūziku ir saistīta kopš agras bērnības, un viņai panākumi Pasaules koru olimpiādē bija ne tikai kora, bet arī personīga un ģimenes uzvara. Emīla Dārziņa jauktajam korim viņa pirms pieciem gadiem pievienojusies kopā ar vīru, savukārt dēls dzied jauniešu korī Maska.

Pasaules mēroga sacensības Rīgā koristiem bijis pārbaudījums. Andai Semjonovai atmiņā labi palikusi diena, kad vajadzēja piedalīties divās sacensību kategorijās – tautas un laikmetīgās mūzikas. “Pārslēgties nebija vienkārši, taču tas, ka visu dienu bijām kopā mūzikā, palīdzēja izpildīt laikmetīgās mūzikas kategorijas sarežģītos skaņdarbus augstā līmenī.”

Spilgtākie iespaidi koristēm saistās ar uzvaru laikmetīgās mūzikas kategorijā.

Tā ir lieliska sajūta, ka esam paveikuši ko tādu, kā dēļ "Arēnā Rīga" tiek atskaņota Latvijas himna un pacelts Latvijas karogs,” stāsta Diāna. Anda piebilst, ka emocijas, kas pārņēmušas, dziedot Latvijas himnu, bijušas visu garo mēģinājumu stundu vērtas. Interesanti, ka koris uzvaru negaidīja. Daudzi tā dalībnieki jau bija devušies baudīt vasaras brīvdienas, taču tās vajadzēja atcelt, lai pāris stundu pēc rezultātu paziņošanas uzstātos Čempionu koncertā. Visi nemaz nav varējuši ierasties, turklāt Diāna kora tērpu jau bija paguvusi nodot ķīmiskajā tīrītavā. Neticamā kārtā tērps bija iztīrīts ātrāk nekā paredzēts – viss beidzās labi. Abas koristes atceras, ka uzstāšanās Čempionu koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā kopā ar uzvarētājiem tautas mūzikas kategorijā – kori "Maska" – bijusi īpaši saviļņojoša.

Diāna uzskata, ka Emīla Dārziņa jauktajam korim izdevies uzvarēt, pateicoties ikviena dalībnieka individuālajam darbam un pūlēm, gatavojot repertuāru startam olimpiādē. Ļoti būtiska ir arī atbilstoša repertuāra izvēle. “Mūsu kora izpildītā programma bija gan sarežģīta, gan interesanta, un, lai to apgūtu, bija jāiegulda ne mazums pūļu,” atzīst Anda. Viņa ir pārliecināta, ka svarīga loma bijusi arī ticībai sev. “Līdz ar to mūsu vēstījumam noticēja gan skatītāji, gan žūrija.”

Atceras slavenības

Aktrise Ilze Ķuzule-Skastiņa, 2014. gada Pasaules koru olimpiādes vadītāja

Pasaules mēroga notikuma vadīšana Ilzei bijis liels pagodinājums. Šai lomai viņu izraudzījusies olimpiādes atklāšanas ceremonijas režisore Mirdza Zīvere. “Jutos ļoti atbildīga par šiem koncertiem,” stāsta skatuves māksliniece. “Tolaik ārkārtīgi iepriecināja režija. Vadība un skatuves menedžeri bija īsti profesionāļi. Manuprāt, pasākuma organizācija bija ļoti augstā līmenī, atlika tikai turēt līdzi. Sajūtas ir neaizmirstamas. No jauniešiem un tautām, kas bija sabraukušas Rīgā, plūda grandioza enerģija. Tiešām fantastiska atmosfēra.”

Lai gan olimpiādes laikā tā pa īstam uzdziedāt nav sanācis, Ilzei ir zināms, cik nopietns pārbaudījums gan fiziski, gan psiholoģiski ir dziedāšana korī: “Rīgas 49. vidusskolā, kur aizritēja mani skolas gadi, koru tradīcijas bija ļoti spēcīgas. Regulārs pārbaudījums bija agrie rīti, kad bija jāpaspēj uz mēģinājumu. Liela daļa cilvēku nemaz nezina, ka dziedāšana korī – tā patiesībā ir liela slodze. Prieks, ka skolas laikā paguvu piedalīties Dziesmu un deju svētkos gan kā dziedātāja, gan kā dejotāja.”

Aktieris Rihards Lepers, 2014. gada Pasaules koru olimpiādes vadītājs

Vērienīgā notikuma vadīšanā Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai pievienojās populārais latviešu aktieris Rihards Lepers. Mākslinieks neslēpj, ka būt koru olimpiādes priekšgalā un dalīt prožektoru gaismu ar simtiem varenu balsu īpšnieku esot bijis milzu pārbaudījums un liels gods. “Šis pasākums ļauj pasaules tautām vienoties dziesmā, un man par to ir neizsakāmi liels prieks. Domāju, Latvijai tas ir liels gods, ka starptautiska mēroga koru svētki pie mums notiks atkārtoti,” par gaidāmo Eiropas koru olimpiādi Rīgā saka Rihards.

Viņš kora gaitas sācis jau puikas gados un zina, cik simboliskas un nozīmīgas latviešu tautai ir dziedāšanas tradīcijas. “Korī sāku iet jau pamatskolā, 5. klasē. Vēlāk bija arī iespēja dziedāt korī "Kamēr..." izcilā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Pilnā pārliecībā varu teikt, ka mēs esam dziedātāju tauta. Koris vieno cilvēkus, un ir satriecoši apzināties, cik daudz varam izdarīt, kad esam sanākuši kopā. Nu jau mūsu ir mazāk nekā divi miljoni, taču latviešu kori acīmredzami pierāda, ka esam spēcīga tauta!”

Dziedātājs Intars Busulis, 2014. gada Pasaules koru olimpiādes himnas izpildītājs

Mākslinieks neslēpj, ka, izpildot Pasaules koru olimpiādes himnu, jutis patīkamu satraukumu, jo uz Dziesmu svētku estrādes kāpis pirmo reizi. Tas bijis patiesi īpašs brīdis. “Man ir ļoti svarīgi, kā Latvijas valsts vārds izskan pasaulē,” uzsver tautā iecienītais mākslinieks. Viņš atzīst, ka 8. Pasaules koru olimpiāde bija izcili noorganizēta. Latiņa pacelta ļoti augstu, tāpēc, veicot priekšdarbus gaidāmajam Eiropas līmeņa koru pasākumam, jādara viss iespējamais, lai izšķirošajā brīdī spētu “turēt buru”. Intars uzsver, ka šādi pasākumi ir būtiski tautu draudzības stiprināšanā, jo koriem no visām pasaules malām ir iespēja kopā ne tikai dziedāt, bet arī iepazīt citu tautu tradīcijas.

Latvijā un citviet pasaulē Intars sevi pierādījis kā spējīgs solo izpildītājs, bet pusaudža gados kopā ar māsu, brāļiem un vecākiem viņš dziedājis korī "Dēkla". Šo ģimenes tradīciju apvij kāds vēsturiski svarīgs notikums – atdzimusi Latvijas valsts: “Katru svētdienu kopā ar ģimeni braucām uz Rīgu, lai dziedātu. Reiz mēs ar tēvu bijām apslimuši, un pārējie devās dziedāt bez mums. Tā bija tā pati diena, kad LTV žurnāliste Velta Puriņa tautai pavēstīja par liktenīgajiem notikumiem Zaķusalā, kur tobrīd ieradās OMON kaujinieki. Mamma tobrīd bija autobusā kaut kur ārpus Rīgas.” Zīmīgi, ka "Dēklā" Intars dziedājis arī pirmajos atjaunotās Latvijas Dziesmu svētkos. “Tolaik biju padsmitnieks. Protams, šis notikums šķita iespaidīgs. Tas bija kā līdz galam nokaitēts visapkārt valdošs patriotisms,” atceras mākslinieks.