"Mūsu valstī bankas diktē noteikumus tiesnešiem un policijai!" Kā klājas Gitas kundzei, kurai kaimiņiene izkrāpa māju

Tas joprojām nav pabeigts, jo policija to velk garumā. Tikmēr tiesnese jau ir apmierinājusi AS "Reverta" (uzņēmuma, kas pārņēmis "Parekss bankas" daļu) pieprasījumu un atļāvusi izkrāpto māju pārdot izsolē. Tagad tiesu izpildītājs pēc pircēja Ivo Bernharda pieprasījuma mēģina Karlsbergu izmest no viņas vienīgā īpašuma. Apkrāptā 83 gadus vecā sieviete padarīta par parādnieci.

Vilto parakstus un grib izmest uz ielas

Par to rakstījām "Likuma un Taisnības" 2016. gada oktobra numurā rakstā Pensionārei Imantā kaimiņiene izkrāpj māju un tā paša gada decembra numurā rakstā No krāpniekiem cietuši arī citi.

Kārtējais mēģinājums izmest sirmgalvi no viņas vienīgā īpašuma notika 30. jūnijā. Pircējs Ivo Bernhards tiesu izpildītājam ir iesniedzis tiesas spriedumu par viņa ievešanu īpašuma Rīgā, Imantas ielā 25, valdījumā.

Karlsberga ir rakstījusi iesniegumus visām iespējamām tiesībsargājošām iestādēm, Ģenerālprokuratūrai un pat Valsts prezidentam, taču neviens nevēlas uzņemties atbildību, izrādīt iniciatīvu un novērst netaisnību.

Karlsberga nekādu naudu nav saņēmusi, nevienam nav parādā. Vai krāpnieku mahināciju dēļ palikt par bezpajumtnieci? Rīgas dome dzīvokli nepiedāvā, viņai pienākoties tikai vieta nakts patversmē, kur pārnakšņot, bet pa dienu būs jādzīvo uz ielas. Cilvēku, kurš visu mūžu godīgi nostrādājis, varas pārstāvji vecumdienās grib pataisīt par bezpajumtnieku.

Gita Karlsberga mūs sagaida ar asarām acīs. Pēdējā gada laikā veselība ir pasliktinājusies. “Es tikpat kā neeju laukā no mājas,” atzīst vecā kundze. Sarakste ar iestādēm ir atnesusi vienīgi sarūgtinājumu: “Kas vispār tur sēž? Un kādas tās atbildes! Viņi taču neatbild uz konkrēto uzdoto jautājumu! Un melo!”

Nerunā ar cietušo, nepieprasa dokumentus

Dažas dienas pirms paredzamās izlikšanas, 27. jūnijā, Karlsberga pēdējiem spēkiem aizbrauca uz Gaujas ielu 15, lai tiktos ar viņas lietas izmeklētāju, procesa virzītāju, Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas inspektori Lindu Cielavu.

Karlsbergai ir slimas kājas, viņa var paiet lēnām, klibodama, balstoties uz spieķīša. “Grūti man ar to iešanu. Kaut kā jau aizvilkos,” viņa saka. Policijas inspektore Cielava bija uz vietas savā kabinetā, taču veco sievieti nepieņēma.

“Neviens nepaskaidroja, kāpēc nepieņēma. Laikam negribēja ar mani runāt,” secina Karlsberga. “Esmu atzīta par cietušo, taču par lietas izmeklēšanu man atsakās jebko stāstīt. Laikam jau tur nekas nenotiek.”

Karlsberga lūdza policiju pieprasīt no bankas grāmatvedības dokumentus un noskaidrot, kurš parakstījies par naudas saņemšanu. Likumsargi atteicās to darīt. “Mēs nevaram jaukties banku politikā,” bijusi atbilde.

“Ja apskatītos grāmatvedības dokumentus, uzreiz būtu redzams, kurš ir vainīgs,” Karlsberga ir pārliecināta. Taču policija nevēlas noskaidrot, uz kādu kontu nauda pārskaitīta un kurš to izņēmis. Vai mahinācijas tagad sauksim par “banku politiku”? Toties "Reverta" ir apmierināta. Ja krāpniecei nav ne centa, var atņemt un pārdot apkrāptās māju...

Pilsoniska pretošanās

Saņemot tiesu izpildītāja paziņojumu par paredzamo izlikšanu, Karlsberga radu un draugu lokā sāka izmisīgi domāt par mājas aizsardzības plānu. Pircējs, labi situēts vīrietis spēka gados, viņas māju ar zemesgabalu izsolē nopircis par 65 200 eiro. Pircējam ir kur dzīvot, un Karlsbergas māja viņam, visdrīzāk, ir izdevīgs biznesa projekts. Māju var pārdot, gūstot lielu peļņu. Bet vecajai kundzei nav kur atkāpties!

Paredzamajā izlikšanas dienā mājā bija sapulcējušies radi un draugi. Pazīstams jurists ieteica sazināties ar Valsts policiju un prokuratūru. Ir tikai tiesas spriedums par ievešanu valdījumā, bet nav sprieduma par izlikšanu. Lai policija un prokuratūras darbinieks braucot šurp un nepieļaujot nelikumības. Prokuratūras darbinieki ierasties atteicās.

Toties atbrauca trīs vai četri Valsts policijas darbinieki. Viņi ienāca mājā un teica, lai vārtiņus vaļā never. Bez tiesas sprieduma par izlikšanu cilvēku no mājas izlikt nedrīkst, Karlsbergai nav jāiet ārā no mājas un neviens svešs iekšā nav jālaiž.

Izsauc psihiatrisko brigādi

Desmitos no rīta, kad bija paredzēts sākt izlikšanu, pie mājas piebrauca neatliekamās medicīniskās palīdzības auto. “Kurš izsauca ātros?” Karlsberga jautāja tiesu izpildītājam Jurim Gehtmanam. “Nu kurš tad cits? Jūs paši izsaucāt!” viņš atbildējis.

Neviens no mājā esošajiem mediķus nebija izsaucis. Pieteikumā bija teikts, ka šajā adresē kādam esot psihiska rakstura traucējumi. Karlsbergas meita paskaidroja mediķiem, ka palīdzība nav vajadzīga, un ātrie aizbrauca.

Kas tie par gājieniem? Laikam domāja, ka izmisušie cilvēki sāks kliegt un skaļi protestēt un tad varēs viņus vest uz psihiatrisko slimnīcu. Zemiski...

Atslēdznieks pa pirkstiem nesit

Neraugoties uz Valsts policijas darbinieku paskaidrojumu, ka izlikšana ir nelikumīga, tiesu izpildītājs gribēja Karlsbergu ar visām mantām izmest laukā. Viņu mājā neviens neielaida. Šādam gadījumam tiesu izpildītājam līdzi bija atslēdznieks, kurš aizskrēja uz mašīnu pēc darbarīkiem, lai atmūķētu aizslēgtos dārza vārtiņus.

Taču pie vārtiņiem stāvēja cilvēki. Vai atslēdznieks ar āmuru sitīs viņiem pa pirkstiem? Tiesu izpildītājs saprata, ka vardarbība nav pieļaujama, un šoreiz izlikšana nenotika. Mājas aizstāvji notiekošo nofilmēja ar videokameru. Beigās tiesu izpildītājs pateica, ka pret Karlsbergu sāks lietu par administratīvo pārkāpumu.

Šoreiz vecajai kundzei izdevās palikt savā mājā, taču nekas vēl nav beidzies. Gumijas stiepšana policijā var beigties ar noilgumu krāpšanas lietā, ierēdņi atrakstās, blēži dzīvo nesodīti, netaisnība triumfē. Par nelikumīgās izlikšanas mēģinājumu Karlsberga uzrakstīja iesniegumu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Tās priekšsēdētājs Andris Spore 6. jūlijā atbildēja, ka “padomes kompetencē neietilpst vērtēt zvērināta tiesu izpildītāja darbību atbilstību ārējos normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam”. Pārtulkojot saprotamā valodā, tas laikam nozīmē, ka Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi neinteresē tās biedru veiktās nelikumības.