Valsts aizsardzības dienests brīdina smiltsērkšķu audzētājus par bīstamu kaitēkli
Lai gan saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem par pavairojamā materiāla apriti, smiltsērkšķi vairs nav pakļauti fitosanitārajai kontrolei, smiltsērkšķu kvalitāti un ražu būtiski apdraud smiltsērkšķu raibspārnmuša, paziņoja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
VAAD atgādina, ka kopš noteikumi stājās spēkā smiltsērkšķu audzētājiem vairs nav jāpievieno augu etiķetes, tirgojot smiltsērkšķu stādus komercdārza ierīkošanai. Tāpat vairs nav nepieciešama obligāta reģistrācija VAAD uzturētajā Fitosanitārajā reģistrā. Taču smiltsērkšķu kvalitātei un ražai pastāv būtiski draudi, ko var izraisīt smiltsērkšķu raibspārnmuša. Kā apliecinājums par stādu kvalitāti var kalpot VAAD inspektora sastādītais pārbaudes akts par vispārējo fitosanitāro kontroli reģistrētajā stādaudzētavā. Līdz ar to dienests aicina VAAD uzturētajā Fitosanitārajā reģistrā reģistrētus smiltsērkšķu audzētājus nestāties no tā ārā.
VAAD atgādina, ka smiltsērkšķu raibspārnmušas kāpurs izēd smiltsērkšķu ogas mīkstumu, tās pamazām deformējas, kļūst mīkstas, sažūst, nobrūnē un pārtikai nav derīgas. Liela daļa šādu ogu paliek zaros līdz nākamajam pavasarim, bet neliela daļa - nokrīt zemē. Smiltsērkšķu raibspārnmuša invadē un bojā tikai smiltsērkšķu ogas.
Smiltsērkšķu raibspārnmušas mušas izlidošanu vasaras sākumā veicina saulains, silts laiks ar vidējo gaisa temperatūru +19 grādi. Apmēram divas nedēļas pēc izlidošanas sākas olu dēšana, kas parasti ilgst no jūnija otrās puses līdz jūlija beigām. Viena mātīte var izdēt 200 līdz 400 olas. Tikko izšķīlušies kāpuriņi ir ļoti sīki un caurspīdīgi, tāpēc tos grūti pamanīt. Kad viena oga izēsta, kāpurs pāriet uz nākamo ogu.
Dienestā arī norāda, ka, izliekot dzeltenos līmes vairogus, var noteikt, kad mušas sāk izlidot un cik liela ir to populācija. Tiklīdz parādās pirmās bojājuma pazīmes bojātās ogas ir jāsavāc un jāiznīcina. Ar kāpuriem bojātās ogas nekādā gadījumā nedrīkst nomest dārzā vai izbērt kompostā, jo tie iekūņosies un nākamajā gadā izlidos jaunas mušas un attīstības cikls sāksies no sākuma.
Lai nepieļautu mušu izlidošanu un oliņu sadēšanu, smiltsērkšķu audzētājiem vasaras sākumā augsni zem smiltsērkšķu vainagiem vēlams apklāt var ar agrotīklu vai melnu polietilēna plēvi bez caurumiem un atverēm. Seguma malas ir jāierok desmit centimetru dziļumā un labi jānostiprina, lai mušas nevar izlīst ārā un segums jānoņem tikai jūlija beigās, kad mušu izlidošana būs beigusies. Ražojošu krūmus var apsegt ar tīklu un nostiprināt ap stumbru, lai nepieļautu mušu piekļuvi ogām.
Tīkli jāuzliek un jānostiprina pirms mušas sāk izlidot no ziemošanas vietām un kad augļi ir sasnieguši 50% no raksturīgā lieluma. Tīklus noņem tikai smiltsērkšķu vākšanas laikā. Vasaras sākumā augsni zem vainagiem var mulčēt ar nopļautu zāli. Dažās valstīs praktizē smiltsērkšķu zaru apgriešanu - kaitēkļa badināšanu, lai nākamajā gadā nepaliek ražojoši dzinumi, uz kuriem veidosies ogas un smiltsērkšķu raibspārnmušai nebūtu kur sadēt savas oliņas.
VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.
