"Absurds!" Fotogrāfi ironizē par ministrijas muļķību, aizliedzot izstādes reklāmu

Veselības ministrija muzejam uz fasādes nav atļāvusi izvietot starptautiski atzītā poļu fotomākslinieka Artūra Žmijevska personālizstādes „Neredzamās zonas” reklāmas plakātu, jo uz tā redzamā fotogrāfija esot „provokatīva un neviennozīmīgi vērtējama”. Fotogrāfijā attēloti divu vīriešu ar invaliditāti kaili ķermeņi - viens ir bez kājas, bet otrs viņu balsta.

Muzejam adresētajā vēstulē Veselības ministrijas valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško nepaskaidro, kādēļ plakāts aizliegts. Savukārt ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders LTV Ziņām paskaidrojis, ka lēmums ir galīgs un negrozāms, jo plakāts esot provokatīvs un neviennozīmīgi vērtējams.

Te jāpiebilst, ka gan paša muzeja pārstāvji, gan invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” biedri neko nosodāmu reklāmas plakātā nesaskata. Veselības ministrijas aizliegums uz savā pārziņā esošās muzeja ēkas fasādes izkarināt reklāmas plakātu sociālajos tīklos izraisījusi plašu diskusiju. Pārsvarā tiek uzsvērta ministrijas nekompetence un izbrīns, ka Veselības ministrija nu pievērusies mākslas kritikai un cenzēšanai, kas nebūt nav tās kompetence.

Pagājušā gadsimta morāles kontroles normas

Par stulbību izvērušos situāciju dēvē arī Latvijas Fotogrāfu savienības biedri, kuri aizstāv sava poļu kolēģa izteiksmes brīvību.

Latvijas Fotogrāfu Savienības valdes loceklis Mārtiņš Vanags par Veselības ministrijas un Medicīnas vēstures muzeja konfliktu portālam Kasjauns.lv teica: „Uzskatu, ka tas ir Kultūras ministrijas un Latvijas mākslas ekspertu kompetencē - izlemt par publiskas mākslas ekspozīcijas „piedienīgumu”. Ja Veselības ministrija to veic padotības iestādes ietvaros, tas ir attaisnojami, taču atbilst pagājušā gadsimta morāles kontroles normām. Pat Veselības ministrijas aizbildināšanās: „provokatīva un neviennozīmīgi vērtējama”, atbilst laikmetīgās mākslas definīcijai. Viņi spriež par lietām, kas neatrodas Veselības ministrijas kompetencē”.

Savukārt fotogrāfs Žanis Bezmers savā vērtējumā ir lakonisks: „Šeit jau iederas zināmo vārdu pārfrāzējums: ,,...piedodiet, jo visi jau nevar zināt, ko viņi dara”.”

Veselības ministre aicina apmeklēt „divdomīgo” izstādi

Vēl dīvaināks šajā kontekstā izskatās veselības ministres Andas Čakšas ieraksts mikroblogošanas vietnē „Twittwer”, kurā viņa gan nekomentē savā pārraudzībā esošās iestādes nodarbošanos ar mākslas kritiku, bet gan aicina apmeklēt izstādi:

Ministrei tagad nācies taisnoties, kādēļ Veselības ministrija aizliegusi plakātu. Viņa TV3 Ziņām paudusi: „Man grūti pateikt, kas notiktu, ja plakātu izliktu. Tad jūs man jautātu, kāpēc esam tik provokatīvu plakātu izlikuši. Svarīgāka ir māksla, un es aicinu cilvēkus gan iet uz medicīnas muzeju, gan skatīties šo izstādi”.

Tikmēr izstādes rīkotāji pauduši cerību, ka līdz izstādes beigām ministrija prasīto atļauju reklāmas plakāta izlikšanai pie fasādes tomēr izsniegs. Šeit jāuzsver, ka plakāta neizstādīšana gan nekādi neietekmē pašu izstādes izrādīšanu muzeja iekštelpās.

„Neredzamās zonas” vēl būs skatāmas vairāk nekā trīs mēnešus

Artūra Žmijevska izstāde „Neredzamās zonas” Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma līdz 24. septembrim. Izstāde mākslas interesentiem sniedz iespēju iepazīties ar nozīmīgām instalācijām un video darbiem, kas kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā. Artūrs Žimjevskis ir viens no spilgtākajiem un aktuālākajiem šābrīža laikmetīgās mākslas pārstāvjiem Eiropā.

Izstādes nosaukums sasaucas ar Artūra Žmijevska radošajai darbībai raksturīgo skatījuma veidu - nepieciešamību izgaismot sabiedrības „neredzamās zonas”, kam, pēc viņa domām, pievērsta nepietiekama līdzcilvēku uzmanība. Mākslinieks ir pārliecināts par to, ka mūsdienu mākslai jābūt sociāli ietekmīgai, tai jātiecas mainīt sabiedrības vērtības, jāinficē sabiedrības ķermenis līdzīgi vīrusa iedarbībai. Izstādes darbi pievērš uzmanību tām sabiedrības grupām, kuras visbiežāk ir pakļautas sociālās atstumtības riskiem. Izstādē apvienoti dažādu periodu mākslinieka darbi, kuros uzsvērtas cilvēku ar invaliditāti integrācijas iespējas mūsdienu sabiedrībā. Mākslinieks aicina atzīt un respektēt invalīdiem piemītošo citādību, tostarp viņu tiesības uz pašizteiksmi.