Veselības ministrija tikumības sardzē: Medicīnas muzejam aizliedz izvietot interesantu izstādes plakātu

Veselības ministrija uzdevusies par laikmetīgās mākslas cenzoru un uz savā īpašumā esošās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Antonijas ielā fasādes aizliegusi izkarināt lielformāta plakātu, kura reklamē invaliditātes tēmai veltītu izstādi „Neredzamās zonas”. Fotogrāfijā redzami divu vīriešu ar invaliditāti kaili ķermeņi - viens ir bez kājas, bet otrs viņu balsta. Jāteic, ka šis plakāts jau ir bijis redzams daudzās plašsaziņas līdzekļu publikācijās.

Muzejam adresētajā vēstulē Veselības ministrijas valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško nepaskaidro, kādēļ plakāts aizliegts. Savukārt ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders LTV Ziņām paskaidrojis, ka lēmums ir galīgs un negrozāms, jo plakāts esot provokatīvs un neviennozīmīgi vērtējams.

Te jāpiebilst, ka gan paša muzeja pārstāvji, gan invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” biedri neko nosodāmu reklāmas plakātā nesaskata. Muzeja vadītājas vietnieks Juris Salaks raidījumam sacījis, ka kā plakāts izvēlēta visneitrālākā fotogrāfija. Savukārt „Apeirona” pārstāvis Jurģis Briedis nevēlēšanos izvietot plakātu nosauc par aprobežotību. Viņi tomēr cer, ka ministrija savu viedokli mainīs un plakāts uz muzeja sienas parādīsies.

Veselības ministrijas kā laikmetīgās mākslas cenzora rosīšanās izraisījušas plašas sabiedrības diskusijas. Pārsvarā tiek uzsvērta ministrijas nekompetence un tas, ka nu tā izstādei ar savu neadekvāto rīcību radījusi papildus reklāmu:

Artūra Žmijevska izstāde „Neredzamās zonas” Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma līdz 24. septembrim. Izstāde mākslas interesentiem sniedz iespēju iepazīties ar nozīmīgām instalācijām un video darbiem, kas kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā. Artūrs Žimjevskis ir viens no spilgtākajiem un aktuālākajiem šābrīža laikmetīgās mākslas pārstāvjiem Eiropā.

Izstādes nosaukums sasaucas ar Artūra Žmijevska radošajai darbībai raksturīgo skatījuma veidu - nepieciešamību izgaismot sabiedrības „neredzamās zonas”, kam, pēc viņa domām, pievērsta nepietiekama līdzcilvēku uzmanība.  Mākslinieks ir pārliecināts par to, ka mūsdienu mākslai jābūt sociāli ietekmīgai, tai jātiecas mainīt sabiedrības vērtības, jāinficē sabiedrības ķermenis līdzīgi vīrusa iedarbībai. Izstādes darbi pievērš uzmanību tām sabiedrības grupām, kuras visbiežāk ir pakļautas sociālās atstumtības riskiem.

Izstādē apvienoti dažādu periodu mākslinieka darbi, kuros uzsvērtas cilvēku ar invaliditāti integrācijas iespējas mūsdienu sabiedrībā. Mākslinieks aicina atzīt un respektēt invalīdiem piemītošo citādību, tostarp viņu tiesības uz pašizteiksmi. Savos darbos viņš norāda, ka pieņemt atšķirīgo citos cilvēkos ir ļoti grūti – nereti tādēļ, ka mēs nepietiekami cenšamies vai nevēlamies to darīt. Mākslinieks aktualizē invaliditātes izraisītās sociālās blaknes, tādējādi rosinot sabiedrības izpratni, ka ierobežojumi rodas nevis invaliditātes dēļ, bet gan sabiedrības un tās veidoto barjeru dēļ, kas savukārt ierobežo cilvēkus ar invaliditāti. Artūrs Žmijevskis vēlas emancipēt invalīdus, atbrīvot viņus no vajājošās kauna sajūtas, mudinādams tos nekaunēties par saviem nepilnīgajiem ķermeņiem. Groteskais ķermeņu kailums, ko mākslinieks izmanto šim nolūkam, pretojas invalīdu sociālajai un estētiskajai marginalizācijai, kurai viņi tiek pakļauti sabiedrības radīto barjeru un aizspriedumu dēļ. Atšķirīgais, pēc mākslinieka domām, var būt pievilcīgs tieši savas citādības dēļ.