foto: Ieva Lūka/LETA
Kažoka: Daugavpilī, visticamāk, mainīsies vara
Kažoka domā, ka šī brīža Daugavpils pašvaldības vadītājs no "Latgales partijas" Jānis Lāčplēsis nākamajā domes sasaukumā šo amatu, visticamāk, vairs neieņems.
Viedokļi
2017. gada 4. jūnijs, 00:37

Kažoka: Daugavpilī, visticamāk, mainīsies vara

LETA

Šī brīža Daugavpils pašvaldības vadītājs no "Latgales partijas" Jānis Lāčplēsis nākamajā domes sasaukumā šo amatu, visticamāk, vairs neieņems, šādu viedokli pauda domnīcas "Providus" pētniece Iveta Kažoka, komentējot vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem rezultātus.

Viņa norādīja, ka, spriežot pēc vēlētāju aptaujas datiem, Daugavpilī izveidojusies liela intriga, un šobrīd vēl nav zināms, kas būs nākamais pilsētas mērs. "Tas varētu nebūt Lāčplēsis, jo divām citām partijām - "Saskaņai" un "Mūsu partijai", kopā varētu būt balsu vairākums.

Kažoka ir pārliecināta, ka, ja "Mūsu partija" līderis Rihards Eigims un "Saskaņa" līderis Andrejs Elksniņš spēs sarunāt, kurš no abiem ieņems Daugavpils mēra amatu, tad vara pilsētā mainīsies. "Vēl gan ir jautājums, vai Eigims un Elksniņš to spēs. Vienlaikus starp šiem politiskajiem spēkiem ir daudz vairāk kopīga, nekā ar Lāčplēša partiju," viņa sacīja.

Pētniece vienlaikus atzīmēja ievērojami lielāko vēlētāju aktivitāti šajās pašvaldību vēlēšanās, kas ir bijusi daudz augstāka, ja salīdzina ar 2013.gada pašvaldību vēlēšanām.

Jau ziņots, ka Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās lielāko atbalstu guvusi pašreizējā pašvaldības vadītāja Lāčplēša pārstāvētā "Latgales partija", bet no tās tikai nedaudz atpaliek Saeimas deputāta Eigima saraksts "Mūsu partija" un "Saskaņa", kuras saraksta līderis ir parlamentārietis Andrejs Elksniņš, liecina vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (exitpoll), kuru veica nacionālā informācijas aģentūra LETA, Latvijas Televīzija un Rīgas Stradiņa universitāte, bet metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka "Latgales partiju" atbalstījuši 29,88% vēlētāju, "Mūsu partiju" - 27,29%, "Saskaņu" - 23,76%, bet citas partijas nav pārvarējušas 5% barjeru. Šāda balsu sadalījuma gadījumā "Latgales partiju" Daugavpils domē varētu pārstāvēt seši deputāti, "Mūsu partiju" - pieci, bet "Saskaņu" - četri domnieki.

Rezultāts, kas ir tuvs 5% vēlēšanu barjerai, ir "Latvijas Krievu savienībai", kura ieguvusi 4% aptaujāto atbalstu, un Zaļo un zemnieku savienībai - 3,53%.

Tāpat vēlēšanu barjeru pēc aptauju rezultātiem varētu nebūt pārvarējusi "No sirds Latvijai", kuru atbalstīja 2,82% aptaujāto, "Alternative" - 2,82% un "Gods kalpot mūsu Latvijai" - 2,35%.

Pārējie politiskie spēki - "Vienoti Latvijai", "Vienotība", "Kristīgi demokrātiskā savienība", "Eiroskeptiķi" un "Latvijas attīstībai" - saņēmuši mazāk nekā 2% vēlētāju atbalstu.

Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, būtu jāņem vērā vairāki svarīgi faktori, aģentūrai LETA sacīja SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš. "Pieredze liecina, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem," skaidroja sociologs.

Viens no cēloņiem ir salīdzinoši lielais vēlētāju skaits, kuri atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošticamības vērtēšanai, akcentēja Kaktiņš. Otrs faktors, kas ietekmē rezultātu ticamību, ir to balsstiesīgo īpatsvars, kuri nodeva savas balsis iepriekšējās balsošanas dienās, jo viņu simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā šodien balsojušo.

"Vēlētāju aptaujas rezultāti lielākā daļā lielo pilsētu atstāj intrigu, kurš īsti būs uzvarētājs un cik lielā mērā," teica Kaktiņš.

Kopumā Daugavpilī pie vēlēšanu iecirkņiem tikai aptaujāti 810 vēlētāji, no kuriem 364 nolēma neatbildēt, kuru politisko spēku atbalstīja vēlēšanās. Savukārt vēl 21 aptaujātais norādīja, ka piereģistrējās vēlēšanās, bet izvēlējās nebalsot.

Iepriekšējās balsošanas dienās Daugavpilī pie vēlēšanu urnām devās 5270 cilvēku jeb 9,01% balsstiesīgo.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā Daugavpilī vēlēšanās uzvarēja "Latgales partija" ar 22,79%, otrajā vietā bija "Saskaņas centrs" ar 23,02% atbalstu, tad sekoja "Alternative" ar 10,18% un "Attīstības partija" ar 8,53%.