Latvijas pensionāru dzīves stāvoklis turpina pazemināties

Īpaši slikta situācija esot pensionāriem, kuri sasnieguši 75-80 gadu vecumu, jo viņiem palielinās izdevumi par zālēm un veselības saglabāšanu. Siliņš norādīja, ka vismaz 60% pensionāru saņem pensiju mazāku par spēkā esošo neapliekamo minimumu 235 eiro.

Tāpat Siliņš norādīja, ka indeksēta tiek tikai pensijas oficiālā daļa, bet ne piemaksas. Gadiem ejot, piemaksa, kas ir noteikta eiro apmēra par katru nostrādāto gadu, zaudējusi savu vērtību, palikuši ap 60 santīmiem, tāpēc aktuāli būtu indeksēt arī piemaksas.

Ceturtā daļa Latvijas pensionāru spiesti atteikties no veselības aprūpes naudas trūkuma dēļ. Priekšlikumam par senioru veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu pērn tika savākti 70 000 parakstu un iesniegti Saeimā, atgādināja Siliņš.

Būtiski ir palielināt pensijas visvecākajai paaudzei, kas nostrādājuši vairāk kā 40 darba gadus, bet saņem pieticīgu pensiju, ko neizdosies uzlabot tikai ar indeksācijas palielināšanu. No labklājības ministra saņemts solījums risināt jautājumu par tiem pensionāriem, kuri strādājuši smagos un kaitīgos darba apstākļos, tāpēc pensionējušies ātrāk.

Šogad ir uzsākta pensiju pakāpeniska pārrēķināšana tiem cilvēkiem, kuri sākuši saņemt pensijas kopš 2010.gada, jo to aprēķināšanai ir piemērots negatīvs indekss ekonomiskās krīzes dēļ. Siliņš teica, ka tas varētu dot pienesumu pat līdz piektajai daļai no pensijas. Tāpat Siliņš atgādināja, ka no 2017.gada pensiju indeksāciju veiks lielākā apjomā.

Domes sēdē piedalījās arī iniciatīvas "Pensija bez nodokļiem" iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. Viņš rosina pensijām atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 2020.gada.

Jau ziņots, ka pensionāru federācija domes sēdē pirmdien diskutē par pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanu.

Pēc Labklājības ministrijas apkopotās informācijas jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs 2015.gadā bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir vairāk par 27,84 eiro.