Saeima ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Ratificējot konvenciju, Latvija ir apņēmusies samazināt dzīvsudraba emisijas no dažādām tautsaimniecības darbībām un procesiem, samazināt dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu lietošanu sadzīvē. Biežākie produkti ir dzīvsudraba termometri, dzīvsudraba lampas, amalgamas zobārstniecībā.

Stratēģija par dzīvsudraba ierobežošanu paredz arī cilvēka un vides aizsardzību pret dzīvsudraba iedarbību un risinājumus, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par dzīvsudraba ietekmi.

Konvencija tostarp attieksies uz lielāko daļu Latvijas zobārstu, kuri savā darbā izmanto materiālus, kas satur dzīvsudrabu. Tomēr Latvija jau pašlaik izpilda lielāko daļu konvencijas prasību, norādīja Preses dienestā.

Uz vaicājumu par to, kādu ietekmi starptautiskā vienošanās atstās uz iespējām zobārstniecībā plombām izmantot amalgamu, Veselības ministrijas (VM) pārstāvji informēja, ka konvencijā ir runa par zobārstniecības amalgamu lietošanas pakāpenisku mazināšanu, nevis strauju un pilnīgu aizliegšanu.

Saistībā ar konvencijā minēto, Latvijā jau pašlaik ir noteikta prasība izmantot zobārstniecības amalgamu tikai kapsulās, kā arī Latvijā obligāta ir separatoru izmantošana, lai dzīvsudrabs no zobārstniecības kabinetiem nenonāktu apkārtējā vidē, aģentūru LETA iepriekš informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Amalgamas plombas arī turpmāk drīkstēs izmantot zobārstniecībā, tāpēc iedzīvotāji izmaiņas neizjutīs, izņemot to, ka salīdzinoši vairāk tiks piedāvāts izvēlēties kompozītmateriālu plombas, skaidro VM.

Attiecībā uz dzīvsudraba termometriem un citām ierīcēm, ko Minamatas konvencija paredz aizliegt no 2020.gada, jāņem vērā, ka šo termometru izplatīšanā Latvijā jau ir aizliegta kopš 2009.gada, norādīja Šneiders, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Uz jautājumu par ietekmi uz iedzīvotāju sadzīvi, VARAM pārstāve Laura Jansone iepriekš informēja, ka jau pašlaik Latvijā ir spēkā aizliegumi attiecībā uz vairākām dzīvsudrabu saturošām lietām.

Valstī jau pašlaik ir aizliegts izplatīt baterijas un akumulatorus, kas satur vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba un no 2014.gada ir aizliegts izplatīt dzīvsudrabu saturošas mērierīces rūpnieciskai un profesionālai lietošanai. Dzīvsudraba saturs ir ierobežots arī luminiscences spuldzēs.

Minamatas konvencijā netiek noteikti ierobežojumi izstrādājumu izmantošanai, kas iegādāti pirms noteiktā aizlieguma datuma - 2020.gada - skaidro VARAM, reizē norādot, ka lielāko daļu no konvencijā minētajiem izstrādājumiem nav iespējams iegādāties iepriekš minēto aizliegumu dēļ.

"Ievērojot, ka dzīvsudrabs ir ļoti toksiska viela, tad Minamatas konvencijas ratifikācija papildus jau spēkā esošām normatīvo aktu prasībām aizsargās cilvēku veselību un vidi no dzīvsudraba kaitīgās ietekmes," skaidro Jansone.

Pirmā konvencijas dalībnieku jeb pušu sanāksme plānota 2017.gada septembrī Ženēvā, Šveicē.

Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs VARAM.