Kolumbārija lieta izbeigta par spīti Stabiņas un draudzenes sarunām par “otkatiem”

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgas dome bija izlēmusi, ka Varoņu ielā netālu no krematorijas ir jātop kolumbārijam jeb pelnu kapsētai. Tika izstrādāts objekta tehniskais projekts, taču tā arī netika atrasti investori, kas būtu gatavi ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu latu objekta būvniecībai. Šajā vietā kolumbārija nav vēl joprojām. Sākotnēji iecerētā grandiozā projekta vietā šogad ir gandrīz pabeigts krietni pieticīgāks kolumbārijs Otro Meža kapu teritorijā, kas uzbūvēts pilnībā par pašvaldības līdzekļiem un izmaksājis 175 tūkstošus eiro.

Pirms pieciem gadiem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko medijos gan runāja par to, ka Varoņu ielas kolumbāriju varētu būvēt ārvalstu investori no Ukrainas vai no Krievijas, taču būvniecību kavējot birokrātija.

Raidījums “de facto” noskaidroja, ka viens no šiem investoriem bija Deniss Vinogradovs, kurš tolaik bija Krievijas Kultūras ministrijas Galvenā informācijas un skaitļošanas centra ģenerāldirektors. Arī šobrīd Vinogradovs strādā Krievijas valsts maizē, jo ir Federālā industriālā īpašuma institūta direktora padomnieks. Kopš 2013.gada jūnija viņam pieder daļas Latvijas SIA “Juridiskais birojs G&G” 140 tūkstošu eiro vērtībā.

Raidījuma “de facto” sazvanīts, par kolumbārija projektu Vinogradovs runā atturīgi: “Tas piedāvājums, kas toreiz bija, galīgi nebija savienojams ar toreizējo likumdošanu. Tur tika prasītas investīcijas kolumbārijā, bet šīm investīcijām nebija nekādas aizsardzības.”

Rīgā Vinogradova intereses pārstāvēja uzņēmēja Tatjana Sokolova - SIA “ST Fondi” valdes locekle. Viņas galvenā kontaktpersona Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā bija toreizējā Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa.

Krimināllietas materiāli liecina, ka 2012.gada februārī Stabiņas darba kabinetā notika tikšanās, kurā piedalījās pati Stabiņa, viņas priekšnieks Aļeksejenko un Sokolova. Runājot par plānoto Rīgas domes organizēto konkursu par nekustamā īpašuma nomu kolumbārijam, Aļeksejenko norādīja, ka ir ieinteresēts, lai iepirkumā uzvarētu Sokolovas pārstāvēto investoru uzņēmums, jo Stabiņa esot teikusi, ka ar Sokolovu var sadarboties. Stabiņa čukstus pateica, ka tas būtu 100 tūkstoši eiro. Aļeksejenko, piekrītot Stabiņas teiktajam un skatoties uz Sokolovu, ar pirkstu norādīja uz Stabiņu.

Sokolova uz to atbildēja, ka tas ir normāli un viņi piekrīt tādiem nosacījumiem. Vēlāk viņa KNAB liecināja, ka tie bijuši Stabiņas un Aļeksejenko nosacījumi - 100 tūkstoši eiro un nomas termiņš 12 gadi – lai viņas investori uzvarētu Kolumbārija projektā.

Savukārt Aļeksejenko pēc tikšanās videoieraksta noskatīšanās KNAB paziņoja, ka liecības sniegs rakstiski. Tajās viņš apgalvoja, ka Stabiņas minētie 100 tūkstoši eiro esot nodrošinājuma summa, kas pierādītu, ka investors ir nopietns un viņa rīcībā ir vismaz 10 procenti no projekta izmaksām. Konkursa gaitā tiktu pieprasīta izziņa no bankas konta.

“Tajā ierakstā, ja jūs dabūsiet to ierakstu, var redzēt, ka es pateicu: “Man vajag papīrus.” Tieši tā roku pacēlu. “Man vajag papīrus ar pierādījumu, ka mūsu Latvijas bankā ir 100 tūkstoši. Tad es ticēšu, ka šis investors ir normāls un viņš ir gatavs ieguldīt šajā zemē.” Nekas vairāk,” intervijā “de facto” apgalvo Aļeksejenko.

KNAB gan neguva pierādījumus tam, ka departamentā būtu ierasta prakse pirms iepirkuma prasīt nodrošinājumu desmit procentu apmērā – lielākais divos iepriekšējos gados prasītais bija 6,4 procenti.

KNAB fiksēja arī Aļeksejenko stāstīto Sokolovai, ka dokumenti būtu jāatnes divas dienas iepriekš, lai novērstu iespējamās kļūdas, jo dokumentus bez kļūdām neiesniedz neviens, bet vienīgie, kam tas izdodas, arī uzvar. Aļeksejenko ieskatā, arī tas neizskatās pēc korupcijas, jo departaments vienmēr palīdzot pretendentiem: “Bet šajā gadījumā vienalga būtu tikai viens pretendents. Tāpēc, ka viņš bija vienīgais, kurš bija gatavs ieguldīt mūsu zemē miljonu un pēc 12 gadiem uzdāvināt Rīgai.”

Atstājot tikšanos ar Sokolovu Stabiņas kabinetā, Aļeksejenko norāda, lai par notikumiem viņu informē ar Stabiņas starpniecību. Dienu vēlāk Aļeksejenko telefonsarunā Stabiņu informē, ka abiem vakardienas jautājumiem dota “zaļā iela”. Stabiņa zvana Sokolovai un saka, ka viņai esot izteikts piedāvājums, kas jāpasaka mutiski. Vēl dienu vēlāk Stabiņa telefonsarunā aicina Aļeksejenko uz tikšanos, lai aprunātos par to, ko viņš vēl nav izstāstījis un kas runāts pie Vjačeslava. Visticamāk, ar to domāts Rīgas domes deputāts un atbildīgās komitejas vadītājs V.Stepaņenko (GKR).

Dažas stundas vēlāk Stabiņas kabinetā ienāk Sokolova. Stabiņa čukstus informē, ka “viņš” bijis pie Stepaņenko, kurš runās ar Ameriku un Ušakovu. Aļeksejenko domājot, ka tiks panākta vienošanās. Savukārt Sokolova stāsta par saviem investoriem: nopietni cilvēki no Krievijas ministrijas, kuriem ir daudz naudas, un “otkatus” taisa caur Latviju. Interese vairāk nopelnīt. Sokolova arī pasaka, ka 20 procentu “otkats” priekš Krievijas investoriem nav nekas; normāli esot 60-70 procentu “otkats”.

Krievijas investors Vinogradovs sarunā ar “de facto” noliedz, ka kāds viņam būtu prasījis kukuļus, bet par “otkatiem” aicina vaicāt pašai Sokolovai. Lai gan uzņēmēja no “de facto” izvairās, viņu tomēr izdodas sazvanīt “ST Fondi” biroja pagalmā. “Jums ir šīs liecības? Nu tad arī izmantojiet tās, ko jūs no manis vēl gribat! Man nav laika tērēt savus spēkus, lai jūs sev pelnītu dienišķo maizi. Jūs būtu labāk nodarbojušies ar kaut ko valstij noderīgu. Piemēram, kā tiek izdomāti likumi, kas dzen kapā Latviju; kāpēc tiek slēgtas programmas, kas cēla ekonomiku,” pamāca Sokolova.

Sokolovu pavisam sadusmo atgādinājums, ka viņa pirms trim gadiem ir notiesāta ar 7000 eiro naudas sodu par kukuļņemšanas un dokumentu viltošanas atbalstīšanu. Kukulis šai lietā dots starptautiskajā meklēšanā izsludinātajai Stabiņai par beztermiņa īres tiesību izkārtošanu kādā pašvaldības dzīvoklī, un ar darījuma izkārtošanu saistīti arī viltotie dokumenti.

Pēc februāra sarunas Stabiņas kabinetā sākas riņķa dancis vairāku mēnešu garumā. Rīgas domes Īpašuma departaments un tā direktors Oļegs Burovs (GKR) nepiekrita krematorijas ēku un tai blakus esošo zemes gabalu nodot Mājokļu un vides departamenta faktiskajā valdījumā, jo neesot skaidrs, vai kolumbārija pakalpojumi ir vai nav pašvaldības funkcija. Aļeksejenko par Burovu, kurš “nepiekrīt atdot pat tualeti”, žēlojās Stabiņai, tā šo informāciju nodeva Sokolovai. Kādā sarunā Sokolova pateica: ja sarunas ieies strupceļā, tad mēģinās iespaidot Burovu. Nekas tāds gan neesot noticis, apgalvo Burovs: “Diemžēl vēl šodien eksistē tādi cilvēki, kam ir domāšana kaut kādā deviņdesmito gadu sākumā. Un viņi varbūt domā, ka var risināt jautājumus tā, kā viņi risināja deviņdesmito gadu sākumā. Nu man žēl tādu cilvēku.”

No lietas materiāliem redzams, ka vairākas reizes Aļeksejenko mēģinājis panākt, lai par viņa departamentu atbildīgās Rīgas domes komitejas vadītājs, deputāts Vjačeslavs Stepaņenko parunātu ar vicemēru Andri Ameriku kolumbārija jautājuma virzību. Sūtītas gan vairākas komitejas vēstules, gan runāts privāti. Piemēram, 2012.gada maijā Stepaņenko pēc kādām bērēm, kurās saticis ar domes vadību, telefonsarunā pateicis Aļeksejenko, ka “priekšniecība akceptē pirmā jautājuma realizāciju”. Savās liecībās Stepaņenko šo frāzi paskaidrot nespēja un pieļāva, ka tobrīd atradies alkohola reibumā pēc bēru mielasta. Ar “de facto” Stepaņenko par kolumbārija lietu runāt negribēja, solīdams atbildēt rakstiski likumā paredzētajā termiņā. Deputāts arī pārmeta “de facto”, ka lieta “beidzās ne ar ko, un tagad jūs mēģināt spēlēt KNAB-2”.

KNAB lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu minēts, ka kukuļa pieprasīšana tika pārtraukta mēģinājumā stadijā vairāku ārējo apstākļu ietekmē, piemēram, Īpašuma departamenta iebildumi un tas, ka Stabiņa 2012.gada septembrī tika aizturēta Dzīvokļu pārvaldes kriminālprocesā. Fiksētās sarunas un amatpersonu darbības norāda, ka Aļeksejenko un Stabiņai, iespējams, bija nodoms pieņemt kukuli par zemes nomas līguma Kolumbārija celtniecībai virzību Denisa Vinogradova interesēs. Tomēr izmeklēšanas laikā neizdevās novērst saprātīgas šaubas par aizdomās turēto vainu, bet savākt papildu pierādījumus nebija iespējams. Tāpēc process tika izbeigts arī pret iespējamo kukuļņemšanas atbalstītāju Tatjanu Sokolovu.

Kolumbārija lietu izmeklējušais KNAB darbinieks birojā vairs nestrādā, savukārt Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns, kas akceptēja procesa izbeigšanu, no komentāru sniegšanas “de facto” atturējās. Līdz ar to nav skaidrs, cik lielā mērā izmeklēšanu ietekmēja tas, ka aizdomās turēto Āriju Stabiņu nebija iespējams nopratināt, jo Latvijas tiesībsargi viņu jau gandrīz četrus gadus nevar atrast.