Vāc parakstus, lai Brīvības bulvārī, Rīgā, celtu Atmodas pieminekli

Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Gunārs Bremanis.

Viņš ir pārliecināts, ka ar likumu būtu jārada garantija, ka Brīvības bulvāra galā, iepretī Ministru kabineta ēkai, kā pastāvīga objekta vieta tiktu paredzēta Atmodas jeb Brīvības atgūšanas piemineklim. Iniciatīvā uzsvērts, ka līdz tā celšanai tur pieļaujama tikai pagaidu objektu atrašanās. Bremaņa ieskatā šī likuma nozīme būs garantija, ka šajā vietā netiks uzcelts kāds cits pastāvīgs objekts, turklāt šis likums jau došot pozitīvu vērtējumu, atzinību mūsu pirmskara perioda valsts vadītājiem, vēl pirms pieminekļa tapšanas.

Bremanis rosina ar likumu noteikt, ka, valsts finanšu situācijai uzlabojoties, šajā vietā uzceļams ar Brīvības pieminekli stilistiski saskaņojams piemineklis, kas veltīts Latvijas valsts neatkarības atgūšanai, kas vienlaicīgi būtu arī piemineklis Latviju oficiāli prezentējušām personībām - pirmskara laika Latvijas valsts prezidentiem Jānim Čakstem, Gustavam Zemgalam, Albertam Kviesim un Kārlim Ulmanim, kā arī Konstantīnam Čakstem kā simboliskam Latvijas prezentētājam okupācijas laikā.

Iniciatīvas autora ieskatā piemineklim jābūt īsākam par Brīvības pieminekli. Bremanis norāda, ka likumam nebūtu jānosaka termiņi, bet finansējums, lai daļēji segtu izdevumus, būtu jāparedz, kad valsts budžetā gada griezumā būs izveidojies pārpalikums. Pārējo summu Bremaņa ieskatā saziedotu tauta. Finansējuma apmēru noteiktu konkursa kārtībā pieņemta projekta tāme.

Ar šo likumu Latvijas sabiedrība apliecinās vēlmi un gribu godināt savu valsti un tās līderus kā pirmskara periodā, tā arī okupācijas mijkrēslī, uzsvēra Bremanis, piebilstot, ka pieminekļa uzcelšana "uzskatāmi demonstrēs, ka neatkarību atguva 1918.gadā dzimusī Latvija".