No cietuma iznākušo Vjačeslavu vajā nesamaksātie alimenti. Viņš valstij parādā 10 000 eiro

“Es, Vjačeslavs, biju ieslodzījuma vietā no 2011.gada 24.maija līdz 2016.gada 16.martam. Atrodoties tur biju nodarbināts algotā darbā kā strādnieks. Beidzu kristīgos “Alpha” kursus, uzsāku kristīgu dzīvi. No ieslodzījuma vietas atbrīvojos pirms termiņa. Tiesa deva man iespēju pierādīt, ka esmu mainījis savu dzīvi un uzskatus,” vēstulē raksta Vjačeslavs.

Taču iznākšanu brīvībā tūlīt pat aptumšojusi skarbā realitāte – Vjačeslavs ārpasaulē nav spējis atrast darbu, lai nopelnītu iztikai.

“Kad mani atbrīvoja, meklēju algotu darbu, bet, uzzinot, ka es esmu bijušais ieslodzītais, darba piedāvājumus darba devēji atteica. Biju uzreiz iestājies Nodarbinātības valsts aģentūrā, taču nekādus darba piedāvājumus no viņiem tā arī nesaņēmu. Biju pierakstījies uz kursiem, taču apmācība nenotika. Pēc atbrīvošanās valsts man iedeva ceļa naudu, lai no Jēkabpils tiktu uz Rīgu. Viss bija aprēķināts – ne vairāk, ne mazāk. Rīgas sociālais dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra man pabalstus atteica, jo man nekas no valsts nepienākoties,” izstāsta vīrietis.

Iznākot no cietuma uzzina, ka ir parādā valstij

Grūtā brīdī palīdzīgu roku viņam sniegusi vien Rīgas svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas draudzes vadība un locekļi, kuri Vjačeslavam uzticējušies un piedāvājuši kalpot. Taču kādu laiku pēc stāšanās amatā Vjačeslavs saņēmis tiesu izpildītāja paziņojumu, kurā teikts, ka viņš ir parādā Uzturlīdzekļu garantijas fondam.

“Algotu darbu strādāju no 2016.gada 2.septembra. Mana darba alga nav pat minimālās mēnešalgas apmērā. Sākumā nekas neliecināja, ka esmu parādā valstij, līdz brīdim, kad darba devējam atnāca paziņojums no tiesas izpildītāja, ka es esmu parādā valstij prāvu summu – virs 10 000 eiro. Darba devējam tagad no manas algas esot jāietur līdzekļi parāda segšanai valstij,” atklāj Vjačeslavs.

Viņš apgalvo, ka, strādājot algoto darbu ieslodzījuma vietā, neesot bijis informēts, ka ir parādā valstij: “Būdams ieslodzījumā pat nevarēju iedomāties, ka mans parāds valstij aug lielos tempos. Mani radi – māte un tēvs - arī nezināja, jo nekādus paziņojumus vai vēstules no fonda nebija saņēmuši. Nesaprotu, kā man segt parādu, ja es esmu ieslodzījumā. Nebiju informēts, kaut valsts zināja, kur es atrodos.”

Vjačeslavs ir bezizejā: izdzīvošanas summa būs 190 eiro mēnesī

“Nemaz nevajag būt matemātiķim, lai aprēķinātu parāda segšanas laiku. Minimālais parāda segšanas laiks būs 15 gadi. Izdzīvošanas jeb eksistēšanas summa būs apmēram 190 eiro,” piebilst vīrietis.

Šobrīd Vjačeslavs nezina, kā rīkoties. “Valsts apzināti iedzen cilvēkus parādā, par to nebrīdinot. Kā noskaidroju, mans parāds veidojās no 2011.gada 5.aprīļa. Līdzekļu nav. Kā lai dzīvo? Valsts cīnās pret noziedzību, bet šādā veidā motivē mani stāties uz noziedzīgā ceļa, lai varētu segt parādu. Nesaprotu, kāpēc lai es mainītu savu dzīves veidu uz labo pusi, dzīvotu un gūtu līdzekļus godīgā ceļā, nesaistot dzīvi ar noziedzību,” prāto bijušais ieslodzītais.

“Droši vien neesmu vienīgais, kurš ir nokļuvis šādā neapskaužamā situācijā. Ar šādu valsts attieksmi nav nekāds brīnums, ka cilvēks nostājas atpakaļ uz noziedzīgā ceļa,” vēstules beigās piebilst Vjačeslavs.

Parāda iemesls – alimentu nemaksāšana

Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Tieslietu ministriju (TM) un iedziļinājās nelaimīgā vīrieša situācijā.

TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne norāda uz kādu ļoti būtisku lietu, kuru pats Vjačeslavs tā arī nepieminēja, proti, viņa bērnu. Tieši finansiālās saistības pret atvasi un māti Vjačeslavu iedzinušas parādos.

TM paskaidro, ka gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka, vēršot piedziņu uz parādnieka mantu, uzturlīdzekļus piedzīt nav iespējams, tos var saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā tiesas spriedumā noteiktos uzturlīdzekļus parādnieka vietā, bet zvērināts tiesu izpildītājs pēc tam šo parādu, kā arī likumiskos procentus piedzen no parādnieka.

Tiesu izpildītājs esot informējis par notiekošo

“Šajā situācijā bērna māte sākotnēji ir vērsusies tiesā, kas nozīmē, ka parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiek informēts par ierosināto tiesvedību, tāpat tiesa viņu ir aicinājusi sniegt paskaidrojumus par uzturlīdzekļu prasību, un parādniekam ir bijusi iespēja tiesas nolēmumu pārsūdzēt, ja viņš to uzskatījis par nepamatotu,” skaidro TM pārstāve.

Šāda informācija ir pretrunā ar Vjačeslava apgalvojumiem, ka par parāda veidošanos viņš neesot dzirdējis. “Konkrētajā gadījumā gan tiesas process, gan piespiedu izpilde, gan arī lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pieņemts pirms personas nokļūšanas ieslodzījumā 2011.gada 24.maijā. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka persona tiesas, tiesu izpildītāja un fonda administrācijas paziņojumos nav saņēmusi sakarā ar atrašanos ieslodzījumā,” piebilst TM speciāliste.

Uzturnauda būs vien jāmaksā

TM pārstāve norāda, ka parādnieku apziņošana notiek efektīvi, un konstatējot, ka parādnieks atrodas ieslodzījuma vietā, ir jāgūst pārliecība, ka parādnieks ir informēts par ar piedziņas vēršanu saistītām zvērināta tiesu izpildītāja darbībām.

“Ja tiesu izpildītāja rīcībā ir informācija, ka parādnieks izcieš sodu ieslodzījuma vietā, ar izpildu lietu saistītie paziņojumi parādniekam nosūtāmi uz attiecīgo ieslodzījuma vietu. Attiecībā uz konkrēto lietu no Izpildu lietu reģistra datiem secināms, ka izpildu lieta par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no šīs personas atrodas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.52 zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova lietvedībā,” detalizēti izskaidro TM pārstāve.

Izpildu lieta ievesta 2011.gada 8.martā, un šajā datumā zvērināts tiesu izpildītājs parādniekam esot nosūtījis paziņojumu par izpildu lietvedības uzsākšanu un pienākumu izpildīt nolēmumu. Arī izziņa piedzinējai par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama esot izsniegta pirms parādnieks vēl uzsācis izciest brīvības atņemšanas sodu.

“2011.gada 8.martā, atbilstoši iesniedzēja norādītajam, iesniedzējs neatradās ieslodzījuma vietā, līdz ar to tiesu izpildītājam nebija pamata paziņojumu par izpildu lietvedības uzsākšanu sūtīt uz ieslodzījuma vietu,” norāda TM.

TM teic, ka informāciju par uzturlīdzekļu parādu pats parādnieks var saņemt arī portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Informācija par uzturlīdzekļu parādu”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 594.pantam, ja zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā ir informācija, ka parādnieks veic algotu darbu, parāda piedziņai tas var dot darba devējam rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas. Šāds piespiedu izpildes līdzeklis piemērojams arī attiecībā uz parādniekiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, un veic algotu darbu.

Šādā gadījumā piemērojami Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.17 panta otrajā daļā noteiktie saglabājamās darba samaksas apmēri. Konkrētajā izpildu lietā zvērināts tiesu izpildītājs nav veicis ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas laika posmā, kad parādnieks atradās ieslodzījuma vietā.

Lai risinātu jautājumu par uzturlīdzekļu parāda segšanu, parādniekam ir jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja.