Kā hakeris no Latvijas mīklaini aptina ap pirkstu FIB. Filmas sižeta cienīgs stāsts
Kāda Latvijas izcelsmes hakera Alekseja Belana vārds nu ir izpelnījies ASV lielāko preses izdevumu uzmanību, nemaz nerunājot par lielvalsts tiesībsargājošajām iestādēm. Šis kādreizējais Latvijas valstspiederīgais 29 gadu vecumā pamanījies pārvērst savu dzīvi spiegu filmā – ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) viņu meklē saistībā ar kiberuzbrukumiem, kurus viņš it kā pastrādājis Kremļa labā, taču hakeris pamanījies aptīt ap pirkstu izmeklētājus.
Bēdīgi slavenā pašmāju hakera Alekseja Belana vārds nu nonācis arī populārā ekonomikas un finanšu sfēras žurnāla “Forbes” redzeslokā. Ietekmīgais ASV medijs veltījis veselu publikāciju Belana kā hakera dzīvesstāstam, nodēvējot viņu par “Latvijas hakeri, kurš apsūdzēts "Yahoo" uzlaušanā, darbojoties Krievijas spiegu labā”.
Pirmais mēģinājums tikt klāt hakerim notika 2013. gadā, kad ASV izdeva apcietināšanas orderi pret “zilacaino, 29 gadus veco latvieti”, kā raksta “Forbes”. Ordera izdošanas pamatā – aizdomas, ka Aleksejs veicis uzbrukumus vairākām no lielajām interneta veikalu tīmekļu vietnēm.
Taču aizturēšanas mēģinājums bija neveiksmīgs – gluži tāpat kā kinofilmās, Aleksejs, kurš, saskaņā ar “Forbes” pietuvinātu avotu teikto, esot slapstījies Grieķijā, pamanījās izbēgt no ASV tiesībsargājošajām iestādēm. Līdz šim neviens tā arī nezina, kā Aleksejam izdevās izsprukt no apcietinājuma.
Krievijas labā veic vēsturisku uzbrukumu ASV kibertelpai
Alekseja izmanības dēļ, FIB izsludināja atlīdzību 100 000 ASV dolāru apmērā jebkuram, kurš palīdzēs notvert hakeri. Pašmāju kiberspiega fotogrāfija bija izlikta arī Interpola tīmekļa vietnē, pieprasot Alekseja arestu, lai arī kur viņš atrastos – dzimtenē Latvijā vai kādā no savām pagaidu uzturēšanās vietām Maldīvijā vai Taizemē.
Neskatoties uz likumsargu pūliņiem starptautiskā līmenī, Aleksejs Belans tā arī netika notverts. Turklāt pavisam nesen, pirms pāris nedēļām jau tā prāvajai Latvijas hakera apsūdzību listei klāt nāca kas tāds, kā dēļ Alekseja priekšā nobāl mūsu pašu Deniss Čalovskis un virkne citu pasaulē bēdīgi slavenu hakeru. Viņš tika apsūdzēts vienā no lielākajiem kiberuzbrukumiem vēsturē – interneta korporācijas “Yahoo” uzlaušanai. Uzbrukumā 2014. gadā hakeri nelegāli ieguva datus par aptuveni 500 miljoniem lietotāju.
Zīmīgi, ka šajā apsūdzībā figurē arī ASV valdības apgalvojums, ka Aleksejs Belans zadzis lietotāju datus, esot Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) uzdevumā.
Kas ir Aleksejs Belans?
Izdevums “Forbes” savā publikācijā min, ka Aleksejs esot bijis ideāls kandidāts Krievijas slepenajām darbībām internetā. Spriežot pēc Interpolā pieejamās informācijas, Aleksejam esot bijusi Krievijas pilsonība un viņš ceļojis ar Krievijas pasi. Saskaņā ar drošības ekspertiem, kuri regulāri sekojuši līdzi hakera veikumiem, viņš, lietojot segvārdus “M4G”, “Magg”, “Fedyunya” un “Quarker”, no sīkiem darbiņiem tīņa gados, ātri vien uzrausies līdzās aroda lietpratējiem, iegūstot lielu atzinību kibertelpā.
Aleksejs Belans, darbojoties zem iepriekšminētajiem segvārdiem, pie apvāršņa parādījies jau ap 2006.gadu. Tolaik viņš bija vien 18 gadus vecs. Kopš 2007.gada segvārds “M4G” sācis uzkrāt labu reputāciju hakeru forumos un tādos saziņas kanālos kā “InsidePro” un “Zloy”.
Savas hakera karjeras pirmsākumos Aleksejs esot koncentrējies uz saziņai domātām tīmekļa vietnēm, izdevumam “Forbes” atklāja kibernoziegumu pētīšanas pakalpojumu sniedzēja “Flashpoint” pētniecības nodaļas direktors Vitālijs Kremezs. Pirmie Alekseja upuri bijuši samērā nenozīmīgas interneta vietnes: Uinshop.com, Nomerkov.net un Uinzz.com. Pagātnē no Alekseja cietis arī kāds Izraēlā bāzēts mākoņskaitļošanas (cloud computing) pakalpojumu sniedzējs Tjat.com.
Kāds anonīms avots ASV medijam arī atklājis, ka ap to laiku Aleksejs bijis iesaistīts arī vairāku Krievijas un bijušo padomju bloka valstu lielāko tīmekļa vietņu uzlaušanā. To starpā bijusi Ukrainā populārā izklaides vietne Bigmir.net un viens no Krievijas lielākajiem meklētājiem Rambler.ru, kurš 2014. gadā notikušās uzlaušanas faktu atzina vien pērn, norādot, ka tādējādi tika nozagta aptuveni 98 miljoni lietotāju privātā informācija.
Visu iepriekšminēto veikumu dēļ Latvijas hakera Alekseja Belana popularitāte “savējo” vidū auga ļoti strauji, “Forbes” atklāja lietai pietuvinātie avoti. Iegūto informāciju, tostarp kredītkaršu datus, Aleksejs gluži vienkārši pārdevis.
Līdz 2011.gadam Aleksejs Belans ar segvārdu “M4G” bija kļuvis par adeptu un attiecīgajās aprindās populāru hakeri. Par viņa specialitāti bija kļuvusi ielaušanās uz emuāru un mājaslapu platformas “WordPress” bāzētajās tīmekļa vietnēs. “Mūsu reģistrā viņš ierindojas starp spējīgākajiem hakeriem,” ASV medijam atzīst “Flashpoint” pārstāvis Kremezs.
Pirms trim gadiem sāk spiegot Kremļa labā
Kā jau iepriekš minēts, pavisam drīz Aleksejam pa pēdām devušies ASV dienesti, 2012. un 2013. gadā izvirzot apsūdzības saistībā ar vairāku vārdā nenosauktu ASV bāzētu interneta vietņu uzlaušanu. Jau tolaik Latvijas kibernoziedznieks nokļuvis ASV izdevuma “New York Times” slejās, kurās apgalvots, ka Aleksejs apsūdzēts par noziegumiem tieši pret interneta veikalu giganta “Amazon” paspārnē esošā apavu veikala “Zappos”, portāliem “Evernote” un “Scribd”.
Papildus avoti izdevumam “Forbes” norādījuši, ka Alekseja tēmēklī nonākušas arī vairākās ar ASV veselības aprūpes un apdrošināšanas tirgu saistītas kompānijas. Saskaņā ar publiskoto informāciju, tolaik Aleksejs Belans dzīvojis Grieķijā.
Saskaņā ar ASV Tieslietu departamentu, interneta korporācijai “Yahoo” Aleksejs piepeši pievērsies tieši 2014. gadā. Darbojoties ap šo ASV interneta milzi, viņš esot palīdzējis diviem Federālā drošības dienesta (FDD) aģentiem – Dmitrijam Dokučajevam un Igoram Suščinam tikt pie milzīga daudzuma “Yahoo” reģistrēto un FDD interešu lokā esošo lietotāju datiem.
Kibernozieguma upuru pulciņš ir visai interesants. Saskaņā ar ASV Tieslietu departamentu, to starpā bijis kādas Krievijas kaimiņvalsts bijušais ekonomikas ministrs, citas kaimiņvalsts diplomāts, vārdā nenosaukts žurnālists, kurš rakstījis krievu izdevumam “Kommersant Daily”, kādas ASV IT tehnoloģiju firmas darbinieki, kāds Nevadas štata ierēdnis, augsta ranga darbinieks vienā no lielajām ASV aviokompānijām, kāds biznesmenis un daudzi citi.
Internetā piepelnās uz impotentu vīriešu rēķina
Šajā stāstā ir arī kāda patiesi savāda, taču pavisam noteikti pieminēšanas vērta epizode. Laikā, kad Aleksejam uzradies darbiņš no Kremļa, viņš izmantojis izveidoto piekļuvi “Yahoo” serveriem, lai gūtu papildus peļņu ļoti dīvainā, taču nenoliedzami atjautīgā veidā.
2014.gada novembrī viņš izmainījis “Yahoo” meklētāja algoritmus tā, lai vīrieši, kuri internetā izmisīgi meklē palīdzību un zāles erekcijas problēmu risināšanai, nonāktu kādas konkrētas Alekseja pārstāvētas, taču visādi citādi leģitīmas farmācijas kompānijas mājaslapā. Šī kompānija pēcāk esot maksājusi Aleksejam par šādi sagādāto mājaslapas apmeklējumu skaitu.
No 2015.gada marta Aleksejs Belans izmantoja agrajos gados iegūtās prasmes speciālu sīkdatņu veidošanā, lai tādā veidā piekļūtu ap 30 miljoniem “Yahoo” vispārējo lietotāju datiem. Ielaužoties Aleksejs esot racies cauri upura kontaktiem, izsūtījis mēstules un aktīvi meklējis kredītkaršu informāciju.
Aleksejam līdzīgo esot maz
“Flashpoint” pārstāvis Kremezs izdevumam “Forbes” norāda, ka vienīgais Aleksejam Belanam pielīdzināmais kibernoziedznieks varētu būt krievu izcelsmes Jevgēņijs Bogačevs. Pastāvot iespējamība, ka arī šim hakerim aiz muguras stāvot gādīgā Krievija – par spīti tam, ka Bogačeva darbību rezultātā vairākas ASV organizācijas piedzīvojušas zaudējumus 100 000 ASV dolāru apmērā, hakeris joprojām ir uz brīvām kājām. Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju pausto informāciju, viņš šobrīd mitinās kādā pilsētā netālu no Melnās jūras.
Gan Jevgēņijs Bogačevs, gan Aleksejs Belans ir iekļauti personu sarakstā pret kurām vērstas bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas noteiktās sankcijas saistībā ar kiberuzbrukumiem pret ASV Nacionālo Demokrātu komiteju (DNC) un citām 2016. gada prezidenta vēlēšanās iesaistītajām organizācijām. Šajos pārkāpumos kā pasūtītājs joprojām figurē Kremlis.
