Latvijas Radio zaudējumi pērn radušies, jo izmaksu pieauguma tempi apsteidza ieņēmumu kāpumu

Rīga, 5.marts, LETA. Latvijas Radio (LR) zaudējumi 2008.gadā sasnieguši 810 000 latu, bet laikā nesamaksātie kreditoru parādi pērnā gada 31.decemrbī bija 605 000 latu.

Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pasūtījuma auditorkompānija "Ernst & Young Baltic" LR veica auditu, kurā secināts, ka pērnā gada zaudējumi radušies galvenokārt tāpēc, ka izmaksu pieauguma tempi apsteidza ieņēmumu kāpuma tempus.

LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts šodien žurnālistiem sacīja, ka "Ernst & Young Baltic" LR konstatējusi ievērojamu izdevumu pieauguma kāpumu pār ieņēmumu pieaugumu un attiecīgas reakcijas nesekošanu ilgtermiņā.

"Godīgi sakot, šobrīd tā situācija vienā aspektā mainījusies nav, jo, neskatoties uz to, ka tiek ieviesti dažādi optimizācijas pasākumi, kuru vidū ir gan štatu samazināšana, gan izdevumu samazināšana, uzņēmums vēl aizvien izdevumos iet pāri ieņēmumiem. Un šogad LR paredzamais deficīts ir 1,4 miljoni latu. Vēl aizvien mums ir četras pamatprogrammas, piektā papildu programma un mākslinieciskie kolektīvi, kas nozīmē, ka šobrīd no ekonomiskā loģikas viedokļa uzņēmums nedarbojas pareizi," sacīja Kolāts.

Tāpat auditori sava ziņojumā norāda, ka, neraugoties uz valsts dotācijas apmēra samazinājumu, nacionālā pasūtījuma apmērs nav koriģēts un ir palicis iepriekšējā gada apmērā.

Auditori pauduši viedokli, ka līdz šim nebija pietiekami plaša un saprotama informācija par to, kas uzņēmumā notiek. Šī informācija netika arī pietiekami bieži sniegta. Tie bija ceturkšņa ziņojumi, kuri bija tādā formā, ka īsti nevar saprast, kas notiek.

Kā norāda eksperti, galvenais ir resursu un izdevumu plūsmu plāns. Tāpat auditori iesaka un LR to jau tagad īsteno - gatavot četru veidu ziņojumus, tai skaitā resursu un izdevumu plūsmas plānu, ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, bilances un naudas plūsmas pārskatu, stāstīja LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs.

Patlaban LR sāk strādāt pie biznesa plāna, izvērtējot trīs iespējas tālākai attīstībai. Pirmais variants paredz, ka, izmantojot virkni optimizācijas pasākumu, paliek tas pats kanālu skaits, kas ir šobrīd, ieskaitot arī mākslinieciskos kolektīvus, taču jautājums vēl ir par "Radio Naba". Otrais variants paredz, ka divi no kanāliem - LR 3 "Klasika" un LR 4 - raida tikai attiecīgi Rīgā, kā arī Rīgā un Daugavpilī. Iespējams, LR 2 tiek samazināti daži raidītāji un tiek pārtraukta "Radio Naba" raidīšana. Savukārt trešais variants paredz, ka paliek viens kanāls un nav neviena mākslinieciskā kolektīva.

Lai arī no ekonomiskā viedokļa pēdējais variants prasa mazāk naudas, Kolātam šis variants ir nepieņemams.

LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par situāciju LR, sacīja, ka ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem janvārī bijis 124 264 lati, februārī ieņēmumi bijuši lielāki par izdevumiem, bet tas ir saistīts ar pārfinansētajiem līdzekļiem no LR rudens budžeta. Prognozes liecina, ka arī martā naudas plūsma būšot pozitīva.

"Tas, protams, nesedz zaudējumus, bet tas īstermiņā dod atelpu. Mūs, protams, biedē tālākie mēneši, sākot jau ar aprīlī," sacīja Kolāts, piebilstot, ka šobrīd LR ir vai nu nomaksājis jau atsevišķus parāda rēķinus, vai arī panācis vienošanos, ka maksājumi tiek atlikti.

NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins uzsvēra, ka padome ir apmierināta ar "Ernst & Young Baltic" veikto pētījumu LR, kurā tika noskaidrots ne tikai tas, kā tik saspringta situācija varēja izveidoties LR, bet arī tika sniegti dažādi ieteikumi.

"Lai rūpīgi izpētītu auditoru sniegto ziņojumu par LR, būs nepieciešams laiks. Balstoties uz auditoru secinājumiem un ieteikumiem, tiks izstrādāta arī darbības programma, kas varētu būt gatava uz mēneša beigām. Būtu nepareizi uzskatīt, ka visa problēma ar LR ir tikai to parādu dēļ, kas izveidojās pagājušajā gadā. Arī tagadējais finansējums ir nepietiekams, lai radio varētu veikt savus uzdevumus," sacīja NRTP priekšsēdētājs.

Kleckins stāstīja, ka auditoru veiktais pētījums nav parādījis līdz šim padomei nezināmas lietas, taču tas, par ko padomei iepriekš bijušas aizdomas, tagad ir pamatots ar skaitļiem un faktiem.

"Tagad var redzēt, ka krīze ir ļoti labs skolotājs, ja grib mācīties. Šī situācija, kas notika pērn, lielā mērā ir saistīta ar to, ka tā sistēma, kas tika ieviesta, dibinot padomi un kas strādāja visus šos gadus, krīzes apstākļos nestrādā. Noskaidrojās, ka, neskatoties uz to, ka LR tika veikti auditi un pārbaudes veica arī Valsts kontrole, nekur neparādījās LR reālais finansiālais stāvokli, jo tika aplūkota naudas plūsma, nevis zaudējumu un ienākumu atbilstība," sacīja Kleckins.

"Ernst & Young Baltic" secinājis, ka LR neto apgrozāmais kapitāls samazinājies no mīnus 61 000 latu 2007.gada 31.decembrī līdz mīnus 1,102 miljoniem latu 2008.gada 31.decembrim. Iemesls tam bija ievērojamais īstermiņa saistību pieaugums - parādi VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", biedrībai AKKA/LAA un Valsts ieņēmumu dienestam.

Kā problēmu cēloņus auditori norāda uzņēmuma līdzšinējās darbības modeli, kas apvieno nacionālā un komerciālā radio funkcijas, kas nav stingri nodalītas ne no biznesa, ne grāmatvedības viedokļa. Tāpat tiek norādīts uz neatbilstīgu budžeta plānošanu un ziņojumu sagatavošanu, kas ierobežojusi vadības spēju uzraudzīt LR finanšu darbību.

LR sākotnēji 2008.gadam plānoja likviditātes deficītu 132 000 latu apmērā, taču tas tika pārsniegts par 538 000 latu un sasniedza 670 000 latu.

Arī līdzšinējā atalgojuma politika ir veicinājusi dažādu papildu un slēpto piemaksu rašanos. Neefektīva cilvēku resursu izmantošana ir viens no cēloņiem būtiskam izmaksu pieaugumam 2007. un 2008.gadā.

Lai risinātu finanšu kontroli un finanšu problēmu, auditori iesaka mainīt vadības atskaišu sistēmu un uzlabot finanšu kontroli, kā arī uzsver, ka LR ir nepieciešama ilgtermiņa koncepcija, kas noteiktu turpmāko pamatdarbības un finansēšanas darbības attīstību.

Jau ziņots, ka audita mērķis, kas LR tika veikts kopš februāra, bija pēc iespējas īsā laikā konstatēt radušās finanšu situācijas cēloņus, izvērtēt LR turpmākās perspektīvas un identificēt iespējamos risinājumus.

Par audita veikšanu NRTP ar "Ernst & Young Baltic" parakstīja 15 000 latu vērtu līgumu. Par audita veikšanu būtu jāmaksā pašam LR, bet, tā kā radio nav tādas naudas, audits tiks veikts par NRTP līdzekļiem.