(Papildināta no 11.rindkopas.)
Brisele, 5.marts, LETA--AFP. NATO ārlietu ministri ceturtdien vienojās oficiāli atsākt augsta līmeņa sarunas ar Krieviju, kas ir iesaldētas kopš pagājušā gada augusta, kad Krievija iebruka Gruzijā, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.
"Ministri panākuši vienošanos oficiāli atsākt NATO un Krievijas Padomes sēdes arī ministru līmenī," žurnālistiem Briselē paziņoja Shēfers.
Viņš neminēja konkrētu datumu, kad sarunas varētu atsākties, bet piebilda, kas tas notiks drīzumā pēc aprīļa sākumā paredzētā NATO samita, kurā tiks svinēta alianses 60.jubileja.
Shēfers piebilda, ka NATO un Krievijai tomēr "pastāv būtiska viedokļu atšķirība virknē jautājumu, un mēs domājam, ka Krievijai vajadzētu mainīt tās nostāju".
Viņš īpaši norādīja uz Krievijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.
Lai mazinātu bažas Gruzijā un Ukrainā, kuras abas cer pievienoties NATO, alianses ministri ceturtdien tiekas arī ar saviem Gruzijas un Ukrainas kolēģiem.
Krievijas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtēja NATO lēmumu atsākt tikšanās ar Krieviju.
"Mēs esam apmierināti, ka veselais saprāts ir ņēmis virsroku NATO," sacīja ministrijas pārstāvis Igors Ļjakins-Frolovs.
Tomēr viņš pauda nožēlu, ka alianse šo lēmumu pieņēmusi vienpusēji, jo tam "vajadzēja būt kopīgam lēmumam ar Krieviju".
Savukārt Krievijas sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka pirmā Krievijas un NATO Padomes tikšanās sūtņu līmenī notiks aprīlī.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses centrā, NATO ārlietu ministri šodien vienojušies par nepieciešamību dialogā ar Krieviju runāt ne vien par savstarpēji interesējošām jomām, bet arī diskutēt par jautājumiem, kuros NATO valstu viedoklis atšķiras no Krievijas nostājas.
ĀM informē, ka sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta aprīlī paredzētās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes gatavošanai, situācijai Afganistānā un NATO-Krievijas attiecībām.
Pārrunājot situāciju Afganistānā, ministri uzsvēruši nepieciešamību NATO un starptautiskajai sabiedrībai kopumā sniegt lielāku ieguldījumu drošības situācijas uzlabošanā, īpaši ņemot vērā gaidāmās Afganistānas prezidenta vēlēšanas.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) aicinājis vairāk uzmanības pievērst Centrālāzijas valstu lomai Afganistānas stabilizācijā, ņemot vērā šo valstu ciešās saites ar Afganistānu un tās sabiedrību.
Ārlietu ministri apsprieduši arī deklarāciju par Alianses drošību, ko paredzēts apstiprināt gaidāmajā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Strasbūrā un Kēlā.
Deklarācijas apstiprināšana būtu pirmais solis NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Kopš esošās koncepcijas apstiprināšanas 1999.gadā strauji mainījusies starptautiskās drošības vide un ir notikušas vairākas NATO paplašināšanās.
Jauna NATO stratēģiskā koncepcija ir nepieciešama, lai NATO vēl efektīvāk cīnītos pret mūsdienu starptautiskās drošības izaicinājumiem.
"Vēršoties pret jauniem izaicinājumiem, svarīgi saglabāt kolektīvo aizsardzību kā NATO pamatuzdevumu, atrodot līdzsvaru starp spējām īstenot operācijas un aizsargāt dalībvalstu intereses NATO dalībvalstu teritorijā," uzsvēris Riekstiņš.
Tiekoties ar Gruzijas un Ukrainas kolēģiem, NATO valstu ārlietu ministri pārrunājuši abu valstu sniegumu nepieciešamo reformu veikšanā.
Ministri apliecināja atbalstu Gruzijas un Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem un pauda gatavību drīzumā sākt darbu pie ikgadējo nacionālo programmu īstenošanas, par kuru izstrādāšanu vienošanās tika panākta pagājušā gada nogalē.
NATO-Gruzijas komisijas sanāksmes gaitā ministri pārrunāja drošības situāciju konfliktu zonās.
Riekstiņš atzīmējis pozitīvos lēmumus attiecībā uz ANO un EDSO misiju mandātu pagarināšanu. Viņš arī uzsvēris nepieciešamību vēl vairāk stiprināt starptautisko klātbūtni visā Gruzijas teritorijā, nodrošinot EDSO novērotāju neierobežotu piekļuvi Dienvidosetijā, informē ĀM.
Sanāksmes laikā Riekstiņš runājis arī ar citu valstu ārlietu ministriem, tostarp ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Kanādas ārlietu ministru Lorensu Kanonu.
