Kazino apsardzes priekšnieks atklāj spēļu elles aizkulises
Jo labāka atmiņas un analīzes spēja, jo lielāka iespēja vinnēt kazino pie kāršu galda. Un arī kādā brīdī tikt izraidītam no spēļu elles un uz visiem laikiem.
Nevēlamās spējas
Azartspēlēm ir divas grupas — lucky games un skill games — veiksmes un prāta spēles. „Ruletē vai metamajos kauliņos ne ar kādu matemātiku nevar noteikt rezultātu, ja vien viss ir godīgi. Black Jack, pokers, citas kāršu spēles jau ir gudrības spēles,” atgādina apsargs. Un te nu paveras darba lauks matemātiķiem, kā viņus sauc kazino valodā.
Blekdžekā jeb acītē svarīgi ir paņemt kārtis, kuru punktu summa ir 21 vai iespējami tuvu tam. „Viņi skaita, cik kavā palikušas kārtis ar kādiem punktiem, atkarībā no tā ņem vai laiž garām, paaugstina likmes. Ja mēs skaitītāju atklājam, iekšā vairs nelaižam,” neslēpj Kaspars.
Un ja nu tā ir tikai veiksme? „Ir kritēriji, kā atpazīt skaitītāju. Sākumā viņi spēlē ar mazām likmēm, piemēram, latu. Kad viņš ir skaitījis un rēķina, ka dīleris paņems virs 21, liek jau lielas likmes, pa 50 un 100 latiem. Kazino morāle ir nodrošināt visiem spēlētājiem vienādas iespējas. Laimes moments visiem ir vienāds, bet šāds viens cilvēks ir pārāks.”
Ar diplomu uz kazino
Lasvegasā vien esot ap 6000 matemātiķu, kuriem tas ir darbs — spēlēt kazino. Latvijā kā izcilu piemēru Kaspars min kādu Rīgas 1. ģimnāzijas (ar matemātikas novirzienu) un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes absolventu. „Viņš zina, ka mēs zinām, un viņam ir dažādi ierobežojumi.” Piemēram, ļauts spēlēt ruleti, automātus, bet no kārtīm — tikai tās spēles, kur kārtis visu laiku jaucas, tāpēc nevar izskaitīt.
Lai arī kazino apmainās ar informāciju, oficiāli nekas vairāk nav atļauts, kā vien kopīgās biznesa pusdienās pastāstīt, ka uzradies nadzīgs tumšmatis ar neparastu atmiņu vai aizdomīga blondīne. Izplatīt fotogrāfijas un vārdus likums neļauj, kamēr Amerikā spēļu nami drīkst veidot kartotēkas un ir kopīga datu bāze.
Itin droši var justies „pokera brigādes”, kas mūsu valstī mēdz ierasties arī no ārzemēm. Kazino piedāvā izmantot savus galdus, bet spēlētāji ļaujas azartam savā vidū. Nelāgi spēlmanim, kurš krīt šādas kompānijas tīklos — viņi patiesībā spēlē „uz vienu roku”, iztīrot maku šim vienam. Iezīmētas kārtis gan nav atrastas. Kaspars atzīst: „Mēs te neiejaucamies, tā ir viņu pašu spēle.”
Par spēlētājiem, kas mēģina atšifrēt ruleti, Olympic Voodoo Casino vadītājs Viktors Roznieks saka: „To mēs atbalstām, lai tikai nāk un spēlē ar savu shēmu. Mums ļoti patīk tādi gudrinieki. Visi zinām, kā viņiem veicas.”
Kaspars papildina: „Pēc teorijas, katrs ruletes rata grieziens ir atsevišķs notikums. Ir gudrinieki, kas uzskata, ja izkrituši pieci sarkanie pēc kārtas, nākamajam noteikti jābūt sarkanajam. Citi iebilst, ka būs melnais, citi – ka nulle. Katram ir ļoti spēcīgi argumenti. Lasvegasa ir pilna ar grāmatām Miljonārs vienā dienā, Superveiksmes noteikumi, Black Jack profesionālis. Ja tā būtu, kazino sen vairs nepastāvētu.”
Spēlmanis, no kura baidās kazino
Kādu dienu, dodoties mājās no kazino, viņš nopirka ledusskapi, citu dienu — mājas kinozāli, līdz iegādājies visu vajadzīgo sadzīves tehniku. Pateicoties kazino vinnētajām summām, viņš vairākas reizes ceļojis uz ārzemēm.
“Par savu algu neko tādu nekad nebūtu varējis atļauties,” atklāj pokera spēlmanis, kurš nu jau trīs gadus kazino neapmeklē. Jo viņu tur vairs neielaiž! Spēlmaņi, kuri vinnē, kazino īpašniekiem nav izdevīgi.
Kazino nevēlas zaudēt
Viņš ir vīrietis labākajos gados, kuram nav sveša matemātika. Sauksim viņu par Jāni, jo viņš nevēlas atklāt savu personību. Viņš lieliski pārzina kazino virtuvi, jo trīs gadus bijis diezgan regulārs spēlmanis, turklāt veiksmīgs.
“Kazino dara visu, lai klients zaudētu,” uzsver Jānis. “Tāpēc kazino telpās nav pulksteņu, logi aizvilkti ar biezu audumu tā, lai spēlētājiem zustu laika izjūta — ienāk pēcpusdienā stundiņu uzspēlēt, un, kad izputināts dodas mājās, par pārsteigumu nākas secināt, ka ir jau nākamās dienas rīts. Arī bezmaksas alkohols ir tikai tāpēc, lai spēlētājs reibumā zaudētu veselo saprātu, neadekvāti riskētu uz milzu summām.”
Jānis skaidro, ka visas spēles izdomātas tā, ka peļņu nes tikai kazino. „Iespēja klientam uzvarēt praktiski ir negatīva. Piemēram, ruletē veiksmes koeficents ir mīnuss 2,7, bet Black Jack — plus 0,09. Tātad pastāv tikai 0,09 procenti varbūtības, ka spēlmanis kazino var apspēlēt. Pokerā iespēja uzvarēt ir mazliet lielāka. Profesionāļi spēlmaņi šo varbūtību izmanto — skaita kārtis, seko līdzi kombinācijām, gaida, kad pienāks šis statistiski aprēķinātais veiksmes brīdis. Protams, lai to paveiktu, nepieciešama fenomenāla atmiņa un labas rēķinātāja spējas. Diemžēl to, ka spēlmanis šādi seko līdzi kārtīm, agrāk vai vēlāk pamana arī kazino drošības dienests, kuram arī ir zināmas shēmas, pēc kurām spēlētājs var vinnēt. Un, tiklīdz šāds spēlmanis ir piefiksēts, viņam palīdz aiziet no kazino vai atļauj spēlēt citas spēles, kur veiksmes koeficients ir krietni negatīvāks.”
Agrāk vinnēt varēja vairāk
Kazino pirmsākumos Latvijā vinnēt bijis krietni vieglāk, jo tad vairākām spēlēm bija liberālāki noteikumi. Bija pat atļauts sarunāties ar pārējiem spēlētājiem pie galda un uzzināt informāciju par viņu kārtīm. “Profesionāli spēlmaņi mācēja izmantot šos noteikumus. Tad viņiem bija zelta laiki. Zinu dažus pokera spēlētājus, kuri šādi uzcēluši sev ne vienu vien māju. Es diemžēl tad kazino vēl neapmeklēju.”
Ar laiku kazino vadība sapratusi, ka pastāv shēmas, kas palīdz spēlmaņiem samazināt spēļu negatīvo koeficentu līdz minimumam. Tika pieņemti daudz stingrāki noteikumu, pēc kuriem vinnēt kļuva vēl grūtāk. “Taču tik un tā zinoši spēlmaņi varēja uzvarēt. Tāpēc kazino nekas cits neatlika, kā šos spēlmaņus vairs nepielaist pie spēļu galda,” paskaidro Jānis.
“Sistēma, ka profesionāli spēlmaņi netiek pielaisti pie dažām spēlēm, pastāv visā pasaulē,” uzsver vīrs, kurš zina, kā apspēlēt kazino. “Protams, var appelēt, ka tas nav godīgi — klientus, kuri zaudē, cenšas noturēt ar visiem spēkiem, bet tos, kuri vinnē, nelaiž kazino pat tuvumā. Taču tāds ir bizness. Kazino ir privāta struktūra, un privātīpašnieks savā īpašumā diktē sev izdevīgus noteikumus. Visi profesionālie pokera spēlētāji rēķinās, ka agri vai vēlu kazino viņiem būs slēgts.”
Profesionāļi nav vēlami
Arī Jānis apzinājās, ka viņš ar laiku tiks iekļauts kazino melnajā sarakstā. “Vispirms ieeju kazino liedza maniem draugiem, kuri spēlēja uz lielām likmēm un guva labu peļņu. Pēc pusgada “atslēdza” arī mani. Sirdī tam biju jau gatavs, taču tik un tā kremt.”
Sistēma ir ļoti vienkārša — pie spēlmaņa pienāk zāles pārzinis pitboss un viņam pasaka, ka pie šī galda spēlēt aizliegts. Citus vispār neielaiž kazino. “Tos, kurus “jāatslēdz”, kazino drošības dienests izskaitļo gan pēc uzvārda, gan pēc izskata. Ne velti katrā kazino pirms spēles jāreģistrējas un jānofotografējas. Un virs katra galda ir novērošanas kameras, tāpēc katra spēlmaņa darbības tiek fiksētas. Tiklīdz sāc biežāk vinnēt vai spēlēt kompānijā ar spēlmaņiem, kuri vinnē, tā tevi “atslēdz”. Man dažos kazino atslēdza pat tad, kad vēl nebiju neko dižu vinnējis — laikam jau kazino nodrošinājās pret to, lai kādu brīdi man neienāk prātā spēlēt uz lielām likmēm.”
Jānis zina stāstīt, ka pie pokera spēles netika pielaista kāda spēlmaņa sieva, jo viņai ir tāds pats uzvārds. “Kad viņi nebija apprecējušies, šī dāma varēja kazino apmeklēt bez problēmām, bet tiklīdz pārgāja vīra uzvārdā, tā viņu “atslēdza”! Pat neņemot vērā, ka šī dāma vinnēja ļoti reti.”
Vai tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks ar tādu pašu uzvārdu, pat nebūdams radinieks, netiek kazino? “Jā!” atbild Jānis un pasmejas, ka tādēļ profesionāliem kazino spēlmaņiem vajadzētu pieņemt populārus uzvārdus, piemēram, Kalniņš vai Bērziņš. “Šaubos, vai visi Kalniņi un Bērziņi nedrīkstēs kazino spēlēt pokeru.”
Zaudē arī tenisa zvaigzne
Ko darīt spēlmaņiem, kuriem Latvijas kazino ir slēgti? “Viņi dodas uz ārzemēm un spēlē slēgtajos pokera klubos, kur profesionāļi cīnās savā starpā. Latvijā ir vairāki tādi vīri, kuri nekur nestrādā, bet pelna tikai ar pokeru.”
Vai kazino iespējams arī blēdīties? “Esmu par tādiem gadījumiem dzirdējis,” atbild Jānis. “Kādā Jūrmalas kazino pastāvējusi sistēma, ka pie galda sēž spēlmaņi, kuri saistīti ar kazino — viņi palīdz krupjē apspēlēt kādu naivu klientu. Bijuši arī gadījumi, kad klients spēlē uz vienu roku ar krupjē un vinnestā dalās. Kādreiz runāja, ka viens krupjē esot klientam iedalījis royal flash! Pēc tam gan kazino īpašnieki šo krupjē pamatīgi spīdzinājuši. Vēl esot tādi fenomenāli cilvēki, kuriem ir unikāla perifērā redze — viņi spēj saskatīt citu kārtis. Un, ja krupjē mazliet neuzmanīgāk izdala, tad arī šīs kārtis viņi redz.”
“Bet, vai zināji, ka Latvijas kazino iecienījis Krievijas tenisists Jevgēņijs Kafeļņikovs? Viņš cītīgi apgūst pokera spēli un pat noalgojis treneri. Kafeļņikovs vienā Latvijas kazino pavadīja veselu nedēļu un tur atstāja 40 000 latu,” stāstu pabeidz Jānis.
