Luksemburgā diskutēs par ES kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu
Rīga, 23.apr., LETA. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua šodien un rīt Luksemburgā piedalīsies diskusijās par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu.
Kā aģentūru LETA informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, Lucaua Luksemburgā piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā plānotas politiskas diskusijas par KLP vienkāršošanu. Tāpat Eiropas Komisija (EK) sniegs ziņojumu par kopienas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Apspriežot KLP vienkāršošanu, uzmanība tiks pievērsta vairākiem pēdējo 3,5 gadu laikā veiktajiem pasākumiem, kas mazina birokrātijas slogu lauksaimniekiem, pārtikas ražošanā iesaistītajiem uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm.
Latvija pēdējos gados aktīvi iestājas par administratīvā sloga samazināšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, papildus EK iniciatīvai Latvija laika posmā no 2007. līdz 2008.gadam esot veikusi vairāku jomu nacionālo normatīvo aktu izvērtējumus.
Lucaua uzsvērs, ka Latvija atzinīgi vērtē EK līdz šim paveikto KLP vienkāršošanas procesā, padarot vienkāršākus un saprotamākus likumdošanas aktu tekstus, gan arī saskaņojot tirgus regulēšanas nosacījumus dažādos sektoros un izslēdzot novecojošas normas no iepriekšējos gadu desmitos pieņemtajiem ES likumdošanas aktiem. KLP vienkāršošanas process ir jāturpina un papildus būtu jāizskata arī citi jautājumi, piemēram, savstarpējās atbilstības prasību saraksts, jāvienkāršo produktu veicināšanas atbalsta saņemšanas nosacījumi, jāvienkāršo muitas procedūra "ievešana pārstrādei".
Līdzīgi arī būtu jāatceļ prasības pēc nodrošinājuma eksporta licencēm, prasības nacionālā atbalsta akreditācijai, jāatceļ vai jāvienkāršo pastāvīgo pļavu saglabāšanas nosacījumi un citas prasības.
Sanāksmes darba gaitā tiks prezentēts EK paziņojums par Eiropas Kopienas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un notiks diskusija par šo dokumentu.
Jauna akvakultūras stratēģija nepieciešama, jo akvakultūras sektors ir viens no straujāk pieaugošajiem ražošanas veidiem pasaulē - vidēji par 8% gadā. 2002.gadā jau tika pieņemta "Stratēģija Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai". Tomēr tajā paredzētie instrumenti ir novecojuši šodienas apstākļiem un neļauj sekmīgi turpmāk attīstīt ES akvakultūras sektoru. Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt šo plānošanas dokumentu, noskaidrot pārvaramos šķēršļus ES līmenī, kā arī identificēt un deleģēt nepieciešamās darbības nacionālajos jautājumos.
Latvija atbalsta jaunas akvakultūras stratēģijas izstrādi, lai veicinātu pieejamo dabas, finanšu un cilvēku resursu atbilstīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz zivju produkcijas tirgus attīstības tendencēm un prasībām.
Tāpat atbalstāma ir iniciatīva šī sektora turpmāko attīstību balstīt uz jaunākajām pētniecības atziņām un tehnoloģijām, īpašu uzmanību veltot akvakultūras sektora vajadzībām. Nozīmīga ir arī ideja par akvakultūras tēla uzlabošanu, kas būtu jāsaista ar Eiropas Kopienā ražotās akvakultūras produkcijas patēriņa veicināšanu.
ZM valsts sekretāre norādīs, ka Latvija jaunajā stratēģijā vēlētos redzēt radikālākus EK soļus Eiropas Kopienas akvakultūras sektora likumdošanas vienkāršošanā, administratīvā sloga samazināšanā un uzņēmējdarbībai draudzīgas un pievilcīgas vides radīšanā.
Tāpat nepieciešams izvērtēt katras valsts individuālo situāciju, proti, nepadarīt teritorijas rezervēšanu akvakultūrai par obligāti ieviešamu prasību. Lielāka uzmanība būtu jāvelta dīķsaimniecību attīstībai, kas Latvijā ir samērā raksturīga akvakultūras dzīvnieku audzēšanas metode.
