Ankara, 23.apr., LETA--AFP. Turcija un Armēnija, kurām nav diplomātisko attiecību, risina samierināšanās sarunas un ir vienojušās par "ceļu karti" sakaru normalizēšanā, trešdien paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.
Šāds paziņojums sniegts īsi pirms 24.aprīļa, kad armēņi piemin Osmaņu impērijas turku sarīkotās armēņu masveida slepkavības, un divas nedēļas pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama, uzturoties vizītē Turcijā, mudināja abas valstis turpināt pūliņus attiecību uzlabošanā.
Sarunās, kurās starpnieka funkcijas pildīja Šveice un kurām netika pievērsta sabiedrības uzmanība, "ir gūts konkrēts progress un savstarpēja izpratne", teikts paziņojumā.
"Abas valstis vienojušās par vispusīgiem ietvariem divpusējo attiecību uzlabošanā tā, lai apmierinātas būtu abas puses. Šajā kontekstā ir izstrādāta ceļu karte," norādīts paziņojumā.
Abu kaimiņvalstu sarunas, kuras aptumšo asiņainā vēsture, kļuva intensīvākas septembrī, kad prezidents Abdulla Gils ieradās vizītē Erevānā noskatīties futbola spēli. Šī bija pirmā šāda Turcijas līdera vizīte.
Svarīgs temats pašreizējās sarunās ir asais strīds par to, vai masveidīgā armēņu iznīcināšana Pirmā pasaules kara laikā bija vai nebija genocīds.
Turcija atteikusies dibināt diplomātiskās attiecības ar Armēniju, jo Erevāna izvērsa starptautisku kampaņu, lai šīs slepkavības tiktu atzītas par genocīdu.
Armēņi saka, ka laikā no 1915. līdz 1917.gadam, sairstot Osmaņu impērijai, tika sistemātiski nogalināti 1,5 miljoni viņu tautiešu.
Turcija kategoriski noraida genocīda apzīmējumu un apgalvo, ka civilajos nemieros, kas izcēlās, kad armēņi ķērās pie ieročiem un nostājās iebrūkošā Krievijas karaspēka pusē, gāja bojā no 300 000 līdz 500 000 armēņu un vismaz tikpat daudz turku.
1993.gadā Turcija slēdza savu robežu ar Armēniju, solidarizējoties ar savu ciešo sabiedroto Azerbaidžānu Kalnu Karabahas konfliktā un dodot smagu ekonomisku triecienu šai nabadzībā slīgstošajai Kaukāza valstij.
Šā mēneša sākumā Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans izslēdza iespēju panākt vienošanos ar Armēniju, ja Erevāna neatrisinās savu konfliktu ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu.
Viņa izteikumi bija atbilde Armēnijas prezidentam Seržam Sarkisjanam, kurš pauda cerību, ka robeža ar Turciju varētu tikt atvērta līdz oktobrim.
6.aprīlī, uzturoties vizītē Turcijā, ASV prezidents Baraks Obama mudināja turpināt Turcijas un Armēnijas dialogu un teica, ka sarunas "ļoti drīz var dot augļus".
Cenšoties nesadusmot sabiedroto NATO dalībvalsti Turciju, Obama lika saprast, ka Vašingtona neiejauksies strīdā par genocīdu, kaut arī vēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja saviem atbalstītājiem no armēņu izcelsmes amerikāņu vidus atzīt šīs slepkavība par genocīdu.
Genocīdu atzinušas daudzas valstis, tādējādi iesaistoties biežos strīdos ar Turciju.
Jaunākajā incidentā Ankara trešdien paziņoja, ka tā atsaukusi savu vēstnieku no Kanādas pēc tam, kad Otava atkārtoti apstiprināja savu nostāju, ka Osmaņu impērijas laikā armēņi bijuši genocīda upuri.
"To dara valsts, kas atrodas simtiem kilometru attālumā un draud graut dialoga procesu, ko mēs esam sākuši ar Armēniju," teica kāds Turcijas valdības pārstāvis, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.
Ankara apgalvo, ka trešās valstis vienīgi kaitēs samierināšanās pūliņiem, ieņemot vienas vai otras puses nostāju strīdā par genocīdu.
