Politologs Kapustāns par to, kas notiks, ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības
Lielbritānijas loma pasaulē jau ilgāku laiku ir mazinājusies, un, izstājoties no Eiropas Savienības (ES), tā varētu mazināties vēl vairāk, pauda Vidzemes Augstskolas lektors, politologs Jānis Kapustāns.
"Godīgi sakot britu ietekme pasaulē jau ilgāku laiku ir mazinājusies, britiem zaudējot kolonijas un pasaules pirmās valsts statusu pagājušā gadsimta laikā. Turpretī tādu valstu kā Indijas un Ķīnas ietekme tikai pieaug. Līdz ar to, atrodoties ES, britiem tomēr ir lielākas iespējas uzturēt, saglabāt savu vēsturisko ietekmi pasaulē nekā paliekot vieniem," pastāstīja eksperts.
Arī ASV esot iepriekš norādījušas, ka, izstājoties no ES, britu ietekme pasaulē varētu mazināties.
Tāpat Kapustāns pastāstīja, ka gadījumā, ja Lielbritānija izstātos no ES, tas radītu negatīvas sekas visām iesaistītajām pusēm.
"Lielbritānijai tas nozīmētu jaunas vienošanās un līgumu slēgšanu par dažādiem jautājumiem, tas būtu apgrūtinājums brīvajai tirdzniecībai un ražošanai. Arī no lēmumu pieņemšanas principiem,viņi varētu zaudēt daudz priekšrocības," sacīja politologs. Viņš Lielbritānijas izstāšanos salīdzināja ar Norvēģijas situāciju, kura neesot ES dalībvalsts, bet kurai ir brīva tirdzniecība, taču ierobežotas lemtspējas.
Runājot par iespējamo konfliktu Lielbritānijas iekšienē, jo Skotija iepriekš paudusi neapšaubāmu atbalstu palikšanai savienībā, eksperts uzsvēra, ka pozitīvs iznākums izstāšanās referendumā nenozīmētu tūlītēju apvienotās karalistes sabrukumu, bet varētu aktualizēt skotu neatkarības centienus, kuri nekur nav pazuduši.
"Skoti, lai arī nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, referenduma rezultātā izcīnīja sev lielākas tiesības un uz laiku ir mierīgi, taču, ja briti gribētu izstāties no ES, tas varētu pamudināt skotus uz kādu atkārtotu referendumu par lielāku autonomiju," pauda Vidzemes Augstskolas lektors.
Politologs sacīja, ka britu lēmums pamest savienību neradītu ES beigas, jo divas galvenās savienības valstis esot Vācija un Francija, bet britiem nav bijusi galvenā loma ES notikumos. Tomēr šāds solis varētu radīt precedentu, kas varētu rosināt eiroskepticisma pieaugumu. No šādas situācijas ES ciestu un ciestu arī finanšu tirgi, kuri kļūtu nestabilāki.
Arī G7 samitā esot pausts, ka britu izstāšanās gadījumā pasaules ekonomika varētu apturēt savu pašreizējo attīstību un, ja ne radīt stagnāciju, tad vismaz nonākt situācijā, ka tā stāv uz vietas kādu brīdi. "Bet, protams, viss atkarīgs no katra politiskās pārliecības – ja viņi ļoti vēlas izstāties, tad to nevar liegt," sacīja politologs.
Referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā apvienotajā karalistē notiks 23.jūnijā.
