papildināta - Iesaiņoto vēlēšanu materiālu glabāšanu un uzraudzību noteiks CVK
(Pievienota 6.-8.rindkopa.)
Rīga, 23.apr., LETA. Iesaiņoto vēlēšanu materiālu glabāšanu un uzraudzību pārtraukuma laikā nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, teikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumos, kurus šodien kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Kā LETA jau ziņoja, Saeima nolēma, ka no likuma svītrojama norma, kas noteica, ka "iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā". Likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā tika paredzēts, ka "iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā".
Likumā arī tiek noteikts: ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādās ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa atrašanās vietu un darba laiku būs jāizliek pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
Saeima neatbalstīja deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumu - ļaut Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot arī Latvijas nepilsoņiem.
Saeima arī neatbalstīja deputāta Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu - noteikt aizliegumu kandidēt EP vēlēšanās personām, kuras bijušas sodītas par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu laika periodā pēc 1990.gada 4.maija, neatkarīgi no tā, vai personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Šis aizliegums attiektos uz Alfrēdu Rubiku, kurš ar pirmo numuru "Saskaņas centra" sarakstā startē EP vēlēšanās.
Runājot debatēs, Šadurskis savu priekšlikumu pamatoja ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006.gadā pasludināto spriedumu lietā "Ždanoka pret Latviju", kurā tika atzīts, ka viņas tiesību kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās ierobežošanas mērķis bija "nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātiju, bet drīzāk, lai izslēgtu tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģināja gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī".
Šadurskis uzskata, ka "par vardarbīgu valsts varas gāšanu notiesātajiem nav ko pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā". Tas varot apdraudēt mūsu valsts iekšējo demokrātiju un būtiski sašķobīt Latvijas tautas atbalstu Eiropas Savienībā.
"Es neuzskatu, ka ir jāsoda par uzskatiem vai principialitāti, taču man ir pilnīga un nepārprotama tautas priekšstāvja un latvieša pārliecība, ka persona, kura ir veikusi smagus kriminālnoziegumus, mēģinot ar padomju armijas palīdzību, ar ieročiem vardarbīgi gāzt demokrātiski ievēlētu Latvijas valdību, nedrīkst kandidēt uz demokrātiskās Eiropas Parlamentu," teica Šadurskis.
Savukārt deputāte Vineta Muižniece (TP) pauda viedokli, "ja parlaments pieņemtu šādu lēmumu, mēs, gribot negribot, būtu atbalstījuši kolēģa ierosinājumu padarīt par mocekli, cietēju un starptautiski populāru personu, vienu no Eiropas Parlamenta kandidātiem, viena saraksta līderi, pilnīgi nepelnīti".
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
