9. maijs kļūst bīstams
136 aizturētie, iedzeršana līdz vēlam vakaram, arvien uzkrītošāka Krievijas karogu vicināšana – tāda ir Uzvaras dienas svinēšanas bilance Rīgā.
Brīvdiena un vēlēšanu tuvums – tie ir divi galvenie iemesli, kāpēc 9. maija svinētāju šogad bija vairāk nekā citkārt.
Kasjauns.lv vērojumi liecina, ka Daugavas šajā krastā visvairāk cilvēku, kuri, solidarizējoties ar svinētājiem, bija piesprauduši oranži melnās lentītes, bija sastopami Rīgas Centrāltirgū – ne tikai starp ziedu pircējiem, bet arī visdažādāko tirdzniecības nojumju pārdevējiem, kuru liela daļa ir nepilsoņi.
Lojālie un nelojālie
Kā jau allaž, cilvēki, kas pulcējās pie Uzvaras pieminekļa, bija ļoti dažādi. Pilnīgi visus saukt par Krievijas „piekto kolonnu”, kā to pirms gada izdarīja advokāts Andris Grūtups, nebūtu objektīvi. Liela daļa klātesošo atzīmēja neko vairāk kā tikai uzvaru karā un pieminēja kritušos tuviniekus.
TaČu bija arī ne mazums to, kuriem 9. maijs arvien izteiktāk kļūst par lielkrievu šovinisma izpausmes vietu, legālu iespēju afišēt savu piederību Krievijai. Vizuāli vērtējot, šķiet, ka šādu svinētāju skaits ir pieaudzis. Un jo straujāk tuvojās vakars, jo augstāk viņi turēja savus karogus. Uz šāda kontingenta klātbūtni norāda arī fakts, ka LNT reportierim Dainim Miķelsonam tiešraides laikā garāmejoši jaunieši atļāvās pateikt: „Govori po russki!”
Nav saprotams Rīgas rajona administratīvās tiesas lēmums, saskaņā ar kuru tika atcelts Rīgas domes lēmums aizliegt rīkot „Krievu gājienu” no Rātslaukuma līdz Uzvaras piemineklim. Kaut arī tas nebija daudzskaitlīgs un ārēji agresīvs, šie gājēji jau kuro gadu demonstratīvi apliecināja piederību citai valstij. Kāds šim maršam, kurš izvērtās par vienas partijas (PCTVL) reklāmas pasākumu, ir sakars ar 9. maija svētkiem?
Kopumā valsts kārtībsargi 9. maijā aizturēja 136 cilvēkus. Policijas vadība uzsver, ka aizturēto skaits tik nelielā teritorijā ir pārāk liels, un tas ļauj izdarīt attiecīgus secinājumus.
Visai daiļrunīgs ir arī fiksēto pārkāpumu spektrs – ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbiniekiem, atrašanās alkohola un citu apreibinošo vielu ietekmē, telefona kabīņu, citu elektronisko sakaru līdzekļu un pasta iekārtu bojāšana.
Policija, secinot, ka turpmāk jādomā par šādu pasākumu atļaušanu, jo pasākuma jēga zūd jau dienas pirmajā pusē, un pēc tam visas dienas garumā notiek liels pikniks, situāciju novērtējusi adekvāti. Policija uzskata, ka šāda veida piknikam Rīgas centrs nav īstā vieta.
No Latvijas Sociālistiskās partijas vadoņa Alrēda Rubika teiktā, ka 9. maijam nepārprotami ir politisks un ideoloģisks raksturs, izriet, ka sestdien trīs partijas – SC, PCTVL un LSP – Rīgas centrā noorganizēja politisku pikniku, kurš turpinājās gandrīz līdz pusnaktij. Pikniks (angļu picnic) – izpriecas izbraukums ārpus pilsētas kādā plašākā sabiedrībā un maltīte zaļumos (Svešvārdu vārdnīca).
Kādu jaunatni sapulcināja Krievijas vēstniecība?
Tieši 9. maija saieta nepārvēršana par balagānu, apdraudējumu citiem pilsētniekiem varētu būt viens no jaunās Rīgas domes uzdevumiem. Jo sviras, kas regulē pasākuma norises laiku un programmu, paliek domes vadības ziņā.
Šī gada pasākums uzskatāmi parādīja, ka svētie svētki, kā labpatīk teikt to organizētājiem, pārvēršas par prastu dzertiņu, kas arvien vairāk pievilina cilvēkus, kuri Pārdaugavā ierodas nevis godināt kritušos, bet iedzert un demolēt.
Viena no lielākajām aizvadīto svētku kļūdām, kas tika atļauta, bet turpmāk nebūtu pieļaujama, ir salūts. Kā liecina sestdien notikušais, lielu masu, jo īpaši jauniešu, pieplūdumu Pārdaugavā vakarpusē veicināja tieši pēc pulksten 22 apsolītā uguņošana, kuru pēc raidījuma „Nekā personīgi” ziņām apmaksājusi Krievijas vēstniecība. Acīmredzot pasākuma organizatoru mērķis — masveidība, nevis satura kvalitāte.
Šī Rīgas daļa bija pārblīvēta ar iereibušu, trokšņojošu, dažviet mūsu valstij nelojālu jaunatni, kura pēc salūta, pārvietojoties gan ar transportu, gan kājām, atklāti traucēja sabiedrisko kārtību. Šajā kontekstā absurdi, liekulīgi un pašmērķīgi skan partijas „Saskaņas centrs” vadītāja Nila Ušakova vārdi: „9. maijs apvienoja un mobilizēja jaunatni.”
Aivars Pastalnieks /Foto: LETA
