Vikingu kuģis ticis līdz Rīgai

Žurnāls Kas Jauns jau rakstīja, ka amatnieki, dvīņubrāļi Juris un Ingolfs Zīles, dēliem un mazdēlam piepalīdzot, darināja vikingu kuģi. Tas ir norvēģu uzņēmēja Pēra Bjorkuma pasūtījums — viņš ar to vēlas šovasar piedalīties vikingu svētkos Zviedrijā. Par paraugu ņemts senākais izrakumos atrastais un atjaunotais vikingu kara kuģis, 9. gadsimta sākumā tapušais Ōsa, tā nosaukts par godu ķēniņienei Osai, kas kopā ar kuģi apglabāta, aprokot zemē. Oriģināls apskatāms Oslo Vikingu muzejā.

Juris Zīle ar Bjorkumu iepazinās, kad trīs gadus nostrādāja pie viņa par galdnieku Sandefjordā, taisījis apaļus logus, greznojumus durvīm, citus smalkus darbus. Kuģis izmaksājis bargu naudu, neoficiāli avoti runā pat par 200 000 eiro, bet pats Bjorkums summu nenosauc. „Es nezinu, nevaru vēl aprēķināt,” teic saimnieks.

„Vispār jau beigās apnika,” smejas Jura Zīles sieva Mārīte, kurai bija ik dienu jāgādā pusdienas — četriem, pieciem, reizēm pat 12 cilvēkiem. „Visi dārza un citi darbi jāatliek, pusdienām jābūt laikā. Es viņus pieradināju, ka precīzi jābūt pie galda. Kad pabaroju, bija mans laiks,” stāsta kundze. Lai arī pašiem mājas darbi, piemēram, remonts, apstājies, kuģa būve toties bijis stabils ienākumu avots divus gadus.

Līdz šim meistariem tik vērienīgs darbs nav bijis. Ingolfs no 1969. līdz 1971. gadam uzbūvējis trimarānu Virsaitis, desmit gadus braucis, kad nolietojies, Garkalnē Jāņos sadedzinājis. Norvēģim jau esot padomā nākamais piedāvājums — kāda veca Latvijas kuģa restaurācija, bet par to vēl ne viņš, ne meistari nav gatavi runāt.

Pēdējās dienas pašas grūtākās

„Labi, nekāda vaina!” savas izjūtas, vērojot kuģa uzcelšanu uz kravas auto, raksturo Ingolfs Zīle. Grūtākās bijušas divas pēdējās dienas. „Vienu līdz divpadsmitiem naktī strādājām, otru līdz astoņiem vakarā,” saka Ingolfs. No darbnīcas angāra milzu laivu vīri bez jebkādas tehnikas izstūma ārā, apakšā liekot baļķus un metāla caurules.

Tālāko paveica ar autokrānu un kravas mašīnu. „Septiņarpus tonnas,” kuģa svaru novērtē krāna vadītājs. Ceļš no Birzgales līdz Laivu centra baseinam Krasta ielā policijas eskorta pavadībā prasīja pusotru stundu, braucot ar 40 līdz 60 kilometru ātrumu stundā. Ceļā bija elektrolīnijas, vienu lielāko uz brīdi atslēdza. Uz neilgu laiku neparastā krava radīja sastrēgumu Ķengaragā.

Uz klāja būs arī sievietes

Uz kuģa vieta ir 30 vīriem, senatnē vikingi līdzi ņēma arī kara zirgus. Šoreiz zirgu nebūs, komanda būs starptautiska — norvēģi, zviedri un latvieši. „Plānotais promdošanās laiks ir jūnijs,” stāsta Juris Erts, projekta vadītājs Latvijā. No mūsu valsts ceļā dosies viņš pats un amatnieki, Skandināvijā par tiesībām tikt ekspedīcijā izvērties gluži vai konkurss. Cik būs kuģotāju, vēl nevarot spriest, minimāli pietiekot ar sešiem. Brāļiem Zīlēm ir vērā ņemama pieredze — beiguši burāšanas skolu, piedalījušies sacensībās, trīs gadus nodienējuši uz padomju pretzemūdeņu kuģiem Baltijas jūrā.

Uz klāja būs arī sievietes — saimnieka Bjorkuma kundze Raiduna un norvēģu kapteiņa sieva. „Ļoti jauki, brīnišķīgs kuģis!” Raiduna ir sajūsmināta. Viņai tas būs pirmais šāds brauciens, bet, kā drosmīgai norvēģu sievai pieklājas, nobijusies nav nemaz. Apstākļi uz kuģa būs skarbi pat vīriem, ne kajītes, ne nojumes, pat labierīcību nav — pirms 1000 gadu dzīvojušie skarbie karotāji darīja to lietu pāri bortam vai mucā.

Māris Puķītis/Foto: Rojs Maizītis