Zemgalē atšķirīgi vērtē ieceri reģionālo maršrutu plānošanu nodot "Autotransporta direkcijai"
Jelgava, 19.maijs, LETA. Zemgalē atšķirīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) ieceri reģionālo maršrutu plānošanu nodot "Autotransporta direkcijai" (ATD), aģentūra LETA noskaidroja, aptaujājot pašvaldības.
Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis neatbalsta reģionālo maršrutu plānošanas nodošanu ATD, jo laukos samazināsies pārvadājumi. Viņš pauda uzskatu, ka par pakalpojumiem lauku iedzīvotājiem jālemj laukos un visu valsti nevar pārvaldīt tikai no Rīgas.
"Reģionālo tīklu izstrādi, beidzot darbu rajona pašvaldībās, obligāti jānodod attiecīgajiem plānošanas reģioniem, kuri pārskatāmā nākotnē tiks pārveidoti par apriņķu pārvaldēm. Arī rajona padomes reorganizācijās plānā tas ir paredzēts. Plānošanas reģioniem (apriņķiem) šī būtu viena no pamatfunkcijām. Šajā variantā labāk tiktu ievērotas vietējo pašvaldību (novadu) un iedzīvotāju intereses un ņemti vērā vietējie apstākļi," par Bauskas pilsētas skatījumu informēja Bauskas domes izpilddirektora palīdze Vivita Kuzmenko.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme komentēja, ka svarīgākais ir izmaksu jautājums. Jānoskaidro, vai ATD piedāvājums ir lētāks nekā reģionu centru piedāvājums. Pašlaik ir veikti aprēķini un ir zināms, kādas būtu reģionu centru izmaksas. Ja ATD piedāvājums sanāk lētāk, tad būtu muļķīgi to neizmantot.
Tukuma rajona padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš secināja, ka slikts variants ir plānošanas funkcijas nodošana plānošanas reģioniem, bet vēl sliktāks - plānošanu nodot ATD. Maršrutu tīkla plānošana ir jāveic pašvaldību izveidotai apvienotai iestādei - Ceļu pārvaldei, kuras funkcijās jābūt arī ceļu fonda līdzekļu apsaimniekošanai.
Kā iepriekš ziņots, taupot valsts līdzekļus, SM izstrādājusi priekšlikumu valdībai reģionu maršrutu plānošanas funkciju nodot ATD, tā ietaupot gandrīz miljonu latu.
SM izstrādātie grozījumi paredz maršrutu plānošanas funkciju nodot ATD, kas izmaksātu 200 000 latu. To valdība plāno skatīt budžeta plānošanas ietvaros tuvāko sēžu laikā.
Līdz šim sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu veica pašvaldības par saviem līdzekļiem. Tā kā reģionālās reformas rezultātā Latvijas rajonu padomes tiks pārveidotas par pieciem reģioniem, plānošanas funkciju bija iecerēts nodot reģionu centriem. Aprēķināts, ka ar 2010.gadu tam būs nepieciešams 1,1 miljons latu gadā. Finansējums tiktu sadalīts pa reģioniem.
LETA jau ziņoja, ka ATD vadītājs Andris Lubāns preses konferencē uzsvēris, ka ATD reģionālo maršrutu tīklu varētu plānot racionālāk nekā pašvaldības.
Viņš akcentēja, ka rajonu pašvaldības līdz šim maršrutu tīklus plānojušas tā, lai tas būtu pēc iespējas plašāks, taču, neveicot tīklu optimizāciju, parāds autopārvadātājiem šogad varētu sasniegt desmit miljonus latu.
ATD, meklējot risinājumus ierobežoto budžeta līdzekļu trūkuma dēļ, ir ieviesusi dažādus pasākumus, kas valsts maršrutu tīklu dotāciju apmēru samazinās par 3,5 miljoniem latu.
Lubāns atzīmēja ekspresautobusu pārveidošanu par vietējās nozīmes autobusiem, kas ļāva samazināt tarifu braucieniem. Dotāciju apmērs samazināts arī, ņemot vērā degvielas cenu kritumu. Tāpat ir nolemts pārskatīt prasību par jaunu autobusu un dabai draudzīgāku dzinēju ieviešanu, kā arī prasības pēc dažādiem elektrotehniskiem uzlabojumiem.
Pēc Lubāna teiktā, kvalitātes prasību samazināšana vismaz šobrīd ļauj saglabāt pakalpojuma apmērus. Par kvalitātes uzlabošanos starppilsētu autobusos varētu nākties aizmirst vismaz uz trīs gadiem.
Lubāns atgādināja, ka valstī ir divi maršruta tīkli. Bez pieminētā valsts tīkla ir reģionālie tīkli, kurus šobrīd izstrādā rajonu pašvaldības.
Lubāns atgādināja, ka ATD negrasās atņemt šīs funkcijas pašvaldībām, jo, ņemot vērā reģionālo reformu, rajonu pašvaldības ar 1.jūliju pārstās eksistēt un šīs funkcijas jānodod citam. Sākotnēji tika plānots tīklu plānošanu nodot reģionu centriem, taču, pēc Satiksmes ministrijas (SM) un ATD domām, daudz racionālāk plānošanas funkciju varētu veikt ATD.
Patlaban notiekot daļēja funkciju dublēšanās, jo reģionālie maršruta tīkli ir jāsaskaņo ar ATD, kam jāpārliecinās, kā tie iekļaujas kopējā valsts tīklā. Savukārt ģeogrāfiskajā kontekstā nav īpašas starpības visu administratīvo procesu sakārtošanu veikt piecos reģionu centros vai arī četrās ATD filiālēs.
Lielākā problēma ir parāds, kas sakrājies par sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājiem. Par pagājušo gadu parāds ir izveidojies 4,5 miljonu latu apmērā, no kuriem trīs miljoni latu ir parāds reģionālajiem pārvadātājiem un kuru plānots segt no šā gada valsts budžeta līdzekļiem.
Šogad parāds veido jau trīs miljonus latu, un lielākā daļa no tā ir parāds reģionālajiem pārvadātājiem. SM un ATD ir aktīvi centušās iedrošināt reģionālās pašvaldības optimizēt maršrutu tīklus, lai nepieaugtu dotāciju apmēri un neveidotos parāds, taču līdz šim tas bijis darīts gausi.
ATD vadītājs norādīja, ka pašreizējā situācijā valstij nav reālas iespējas ietekmēt pārvadājumu apjomu, bet ar likumu ir uzlikts pienākums segt visus radušos zaudējumus attiecīgajā maršrutu tīklā.
Otra problēmas daļa ir pašvaldību un pārvadātāju slēgtie līgumi. ATD saskaņo maršruta tīklus, bet informācija par to, kas apkalpo un ar kādiem nosacījumiem, ATD ne vienmēr ir zināma, paskaidroja Lubāns. Izmaiņas likumdošanā līgumus ar pārvadātājiem ļauj slēgt pat uz 12 gadiem, turklāt līgumu skaits ir liels, jo katra pašvaldība izsludinājusi savu konkursu.
Lubāns neizslēdz šo maršrutu tīklu optimizāciju, taču akcentē, ka, izstrādājot maršruta tīklus, ir paredzēts sadarboties gan ar novadiem, gan reģioniem.
Iebildumus par šādām izmaiņām izsaka Latvijas Pašvaldību savienība, kas norāda gan uz steigu, kādā tiek virzīta šī iecere, gan pauž bažas par ieceres pamatotību. SM un ATD ir pārliecinātas, ka diskusiju par šo jautājumu būs daudz, tāpēc ir gatavas tikties gan ar Latvijas Pašvaldību savienības, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par iespējamiem risinājumiem un meklētu kompromisu.
