Katram alkoholiķim – septiņi kvadrātmetri

* palātas personu atskurbšanai (vismaz divas, ar platību septiņi kvadrātmetri uz vienu cilvēku);

* ar gumijotu materiālu speciāli izklāta palāta agresīvo personu izolēšanai;

* telpa pārmeklēšanai;

* telpa apskatei un diagnostikai;

* izņemto mantu glabāšanas vietai;

* dušas vai vannas telpai;

* tualetēm (vismaz trīs);

* netīrās veļas noliktavai un vēl vesela virknei dažādu palīgtelpu.

Atskurbtuvēm – 3 603 600 latus

Šādas atskurbtuves izmaksas nav nemaz tik mazas – vidēji no 98 līdz 122 tūsktošiem latu. Visdārgākās atskurbtuves par 261 000 latu nolemts celt Rīgā un Jelgavā. Savukārt mazliet lētāk atskurbšanas būves izmaksās Daugavpilī (Ls 229 500) un Liepājā (Ls 210 600). Vispieticīgāko atskurbtuvi Iekšlietu ministrija nolēmusi celt Gulbenē – tikai par 90 900 latiem. Pirmdien, 25. maijā Ministru kabineta komitejas darba sēdē kā pirmais ir iekļauts jautājums par to, ka valstī attīstīt modernu un komfortablu atskurbtuvju tīklu. Lai Latviju pārklātu ar mūsdienīgām atskurbšanas telpām ir nepieciešami 3 603 600 lati (ir izstrādāta tāme ar nepieciešamajiem darbiem un pasākumiem). Pēc šī plāna realizēšanas Latvijas 28 atskurbtuvēs būs 252 palātas, no tām 146 vīriešu un 106 sieviešu.

Pagaidām gan nav skaidrs, kas par atskurbtuvēm atbildēs. Valdībai būs jāizšķiras, kam „uzgrūst” rūpes par alkoholiķu vešanu pie skaidras saprašanas. Pašlaik tiek izskatīti vairāki varianti, kam par to būtu jāatbild - Veselības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Valsts policijai vai pašvaldībām. Tāpt tiks izskatīs variants, vai atskurbtuvju tīklu nevarētu īstenot publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Jaunceltnes

2014. gadā plānots modernas atskurbtuves uzcelt Aizkrauklē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Tukumā, Valmierā un Tukumā.

2015. gadā – Jēkabpilī, Limbažos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Siguldā, Saldū, Talsos, Valkā, Rīgā un Ventspilī

2016. gadā – Alūksnē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā.