Krīze Austrumeiropu sadalījusi atbildīgās un bezatbildīgās valstīs
Krīze novilkusi robežu starp divām Austrumeiropas valstu grupām — teicamniecēm un nesekmīgajām. Baltija pieskaitīta otrajai.
Ja Čehijā, Polijā un Slovākijā situācija ir daudz maz stabila, tad Baltijas valstu, Ungārijas un Rumānijas valdības rīkojušās bezatbildīgi un izrādījušās pilnīgi negatavas krīzei. Šodien vairs nevar runāt par Austrumeiropu kā par reģionu ar viendabīgu ekonomisko situāciju, uzskata Hamburgas pasaules ekonomikas institūta analītiķis Svens Šulce.
Lielākā ieguvēja no krīzes Austrumeiropā var izrādīties Krievija, jo atšķirībā no Baltijas un Ukrainas pēdējos gados Krievija ir pietiekami daudz ekonomējusi.
„Mēs prognozējam, ka 2009.-2010. gadā Austrumeiropas valstīs būs investīciju bedre. Rādītāji nokritīs līdz 1998. gada līmeni,” ir pārliecināts „Deutche Bank Research analītiķis Ginters Doibers.
Austrumeiropa attīstījās pārāk ātri, tās integrācija Eiropas Savienības ekonomikā tika veikta pārāk sasteigti un ne vienmēr apdomāti. Iedzīvotāju un valdības tēriņi auga ātrāk par ienākumiem. Pasaules ekonomikas krīze pielika treknu punktu šī attīstības posma kļūdām.
Jāatzīmē, ka atsevišķu valstu integrēšanās ES iekšējā tirgū bija visai augsta. Igaunijai — 70% no ārējās tirdzniecības, Lietuvai — 71%, bet Ungārijai — 78%. Krīzes laikā šī vienpusējā integrēšanās Austrumeiropas valstīm liedza elastīgi reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām.
Šobrīd Austrumeiropas rūpniecības atjaunošana pilnībā ir atkarīga no ES subsīdijām. Vislielākās iespējas atjaunoties ir tādām nozarēm kā enerģētika, lauksaimniecība, ekoloģiskās tehnoloģijas, uzskata G. Doibers.
kasjauns.lv
