Dižķibeli slīcina alkoholā
Latvijas iedzīvotāji pēc neatkarības atjaunošanas vēl nekad nav tik cieši draudzējušies ar “zaļo pūķi” kā tagad.
Valsts īstenotā pretalkoholisma politika ir cietusi pilnīgu fiasko. Tieši pirms septiņiem gadiem – 2002. gada 14. jūnijā –veikalos pārtrauca naktīs tirgot stipro alkoholu, no 2004. gada 1. maija nakts stundās veikalos vairs nevarēja nopirkt arī alu.
Dzeram divas reizes vairāk
Toreiz gan Saeimas deputāti, gan veselības speciālisti ar gavilēm uzņēma lēmumu, ka no pulksten desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā tiks aizliegta stiprās dziras tirdzniecība. Tas veicināšot tikumīgu dzīves veidu, uzlabošot tautas veselību, mazināšot noziedzību un radīšot vēl daudz citu pozitīvu tendenču, klāstīja “zaļā pūķa” apkarotāji.
Tomēr lēmums par nakts tirdzniecības aizliegšanu ir radījis pretēju efektu – Latvijas iedzīvotāji sākuši dzert vairāk, turklāt aizvien stiprākus dzērienus. Salīdzinājumā ar 2001. gadu, kad vēl nebija spēkā stājušies alkohola tirdzniecības ierobežojumi, alkohola patēriņš dažos segmentos pat ir divkāršojies, un tas joprojām turpina pieaugt.
Patlaban latvieši ir sasnieguši “rekordu”. Pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā latvieši dzer visvairāk. 1991. gadā katrs iedzīvotājs gada laikā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, izdzēra 5,3 litrus absolūtā, taču pērn – jau 10,8 litrus.
Līdz ar to var teikt, ka pilnībā izgāzusies Veselības ministrijas izstrādātā “Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma 2005.–2008. gadam”, kura par savu pamatmērķi izvirzīja “absolūtā alkohola patēriņa pakāpenisku samazināšanu uz vienu iedzīvotāju ne vairāk kā seši litri gadā”. Neilgi pirms Jāņiem Veselības ministrijā sapulcēsies jaunā darba grupa, kurai līdz oktobrim būs jāizstrādā pretalkoholisma programma nākamajiem gadiem. Pagaidām gan tās detaļas nav izkristalizējušās.
Krīze it nebūt nav mazinājusi ieskatīšanos glāzītē, bet gan tieši otrādi. Baidoties no gaidāmās alkohola sadārdzināšanās, cilvēki sākuši veidot uzkrājumus. Sevišķi tas bija vērojams gada sākumā, kad pirms akcīzes nodokļa palielināšanas lielveikalos “Maxima” un “Rimi” strauji pieauga stipro dzērienu (viskija, džina, brendija un degvīna) noiets. 2009. gada janvārī alkohola tirdzniecība salīdzinājumā ar 2008. gada janvāri “Rimi” tīklā pieauga par 5%. To, ka tāda tendence bija vērojama arī “Maxima” tīklā, apliecināja lielveikalu ķēdes preses sekretārs Ivars Andiņš. Februārī gan tirdzniecības apjoms mazliet kritās. Bet tas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki savus bāriņus jau bija piepildījuši un ķērās pie to iztukšošanas.
Jāteic, ka daļa iedzīvotāju savus bāriņu krājumus papildina, ne tikai baidoties no cenu pieauguma, bet arī raizējoties, ka stiprās dziras pēkšņi var pietrūkt tajās naktīs, kad pēkšņi uznāk kāre pēc kaut kā stiprāka.
Te arī jāpiebilst, ka pilnībā nav iedarbojies nakts aizliegums, jo, piemēram, katrā Rīgas rajonā zinātāji var uzrādīt nakts veikalus, kur bez problēmām var iegādāties alkoholu. Nezinātājs nakts melnumā šīs vietas var atpazīt pēc dzīvās cilvēku un automašīnu satiksmes tirgotavas apkārtnē.
Vienlaikus tirgū pieaug arī nelegālā alkohola īpatsvars. Pirms gadiem trim sprieda, ka nelegālais alkohols veido aptuveni 10% no kopējā patēriņa, taču tagad jau varētu runāt gandrīz par 20%. SIA “Jaunalko” valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters ir noraizējies: “No reģioniem nāk signāli, ka “točkas” aug kā sēnes pēc lietus.”
Mānīgais samazinājums
Lai arī nesen Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka pērn alkohola realizācija Latvijā samazinājusies par 4%, tas nebūt neliecina par to, ka arī dzeršanas kāre ir sarukusi.
To spiesta atzīt arī Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, kura aģentūrai LETA teica, ka VID paziņojums par patēriņa kritumu esot bijis “diezgan niecīgs un var gadīties, ka tas neesot saistīts ar alkohola patēriņa kritumu”. Viņa arī pieļāva vārgu cerību, ka, “iespējams, ekonomiskās krīzes laikā un palielinātā akcīzes nodokļa dēļ alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā šogad varētu samazināties”. Bet par šo samazinājumu drīzāk var runāt tikai kontekstā ar oficiālajiem datiem, kuros nav ietverts ne nelegālā alkohola patēriņš, ne arī tā stiprā dzira, kuru Latvijas iedzīvotāji ieved no ārzemēm.
Astrīda Stirna skaidro, ka, iespējams, iepriekšējā gadā samazinājums radās tāpēc, ka “Latvijā iebraukuši aizvien mazāk ārvalstu tūristu, bet Latvijas iedzīvotāji nereti alkoholu iepērk citās valstīs, kur tā cenas ir salīdzinoši zemākas nekā pie mums. Līdz ar to nevar teikt, ka alkohola patēriņš iedzīvotāju vidū pērn būtu mazinājies”.
Par to, ka alkohola patēriņš iepriekšējā gada laikā nav mazinājies, liecina arī tas, ka cilvēku skaitam ar alkohola psihozēm Psihiatrijas un narkoloģijas centrā pat ir tendence nedaudz pieaugt. Turklāt psihozes liecina par to, ka cilvēki ir lietojuši nelegālu un nekvalitatīvu alkoholu.
Vairāk šņabi, mazāk alu
Jāuzsver, ka VID apkopo datus par alkohola realizācijas apjomiem, nevis par tā patēriņa tendencēm. Šajā aspektā CSP sniegtā informācija par alkohola patēriņa pieaugumu ir gana šokējoša. Salīdzinājumā ar 2001. gadu pērn dzeršanas kāre Latvijas iedzīvotāju vidū ir augusi ar vēja spārniem. 2001. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā vidēji izdzēra 6,5 litrus absolūtā alkohola, taču pērn – jau 10,8 litrus.
Vēl būtiskāk šajā gadsimtā ir pieaudzis stipro alkoholisko dzērienu patēriņš.
2008. gadā katrs valsts iedzīvotājs vidēji izdzēra:
* 14,1 litru degvīna, liķiera vai džina (2006. gadā – 11,1; 2001. gadā – 7,7 litrus);
* 2,5 litrus konjaka vai brendija (2006. – 2,1; 2001. – 1,3);
* 67,9 litrus alus (2006. – 65,2; 2001. – 45,0);
* 10,4 litrus vīnu un šampanieša (2006. – 11,4; 2001. – 8,4).
Šo gadu laikā procentuāli pieaudzis stiprā alkohola īpatsvars.
2008. gadā
* 48,3% alkohola cienītāju izvēlējās degvīnu (2006. – 43,2%; 2001. – 45,6);
* 9,0% brendiju un konjaku (2006. – 8,7%, 2001. – 7,6%).
Proporcionāli aizvien mazāk dzer šampanieti, vīnu un alu.
Latvija “dzērāju reitingā” 27. vietā
Varam sevi vienīgi mierināt ar to, ka daudz ko neatpaliekam no tuvākajiem kaimiņiem. Pēc Pasaules Veselības organizācijas pēdējiem datiem, starp 181 apsekoto valsti Latvija “dzeršanas reitingā” ieņem 27. vietu. Krievija ir 22., Lietuva – 23., Igaunija – 32. vietā. Pēc oficiālās statistikas, visnedzerošākie kaimiņi mums līdzās sastopami Baltkrievijā, kur viens iedzīvotājs gada laikā izdzer gandrīz divas reizes mazāk absolūtā alkohola nekā Latvijā – tikai 5,5 litrus, līdz ar to Baltkrievija “dzērāju reitingā” ieņem 73. vietu.
Visvairāk alkoholu lietu ugandieši (17,6 litri absolūtā alkohola gadā), pārējās vietas jau ieņem eiropieši: Luksemburga (15,6 litri), Īrija (13,7 litri) un Ungārija (13,6 litri). Praktiski nemaz alkoholu nelieto Jemenā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Somālijā, Saūda Arābijā, Pakistānā un citās musulmaņu zemēs. Bet mums līdz viņu līmenim “nenolaisties”, jo Latvijas iedzīvotājiem muhamedānisms nav sirdij tuvs.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
