Tūrisma bizness slīkst, bet ķepurojas

Ceļošanas un atpūtas ieradumu maiņa ekonomiskās krīzes apstākļos pamudinājusi aktīvi rīkoties arī viesmīlības un tūrisma sektorā strādājošajiem.

Lai gan ekonomiskā krīze smagi skārusi visas tūrisma biznesa nozares – viesnīcas, viesu namus, ceļojumu aģentūras – jaunajai situācijai ir arī otra puse – tā pavērusi negaidītas iespējas attīstībai. Lai izdzīvotu, tiek meklētas brīvas nišas un veidi kā atšķirties no konkurentiem, tiek samazinātas cenas un radīti jauni produkti.

Pats pavārs, sētnieks un šefs

Ir pilnīgi skaidrs, ka ne visi ar tūrismu saistītie uzņēmumi šo vasaru pārdzīvos, uzskata Eiropas reģionālā tūrisma institūta un tūrisma ziņu portāla travelnews.lv direktors Aivars Mackevičs. Izdzīvos tiek, kas piedāvās konkurētspējīgākus un lētākus pakalpojumus.  Labākā situācijā uzņēmumi, kas ātri reaģējuši un mainījuši piedāvājumu klāstu, samazinot cenas un pārejot uz komunikāciju ar potenciālajiem klientiem interneta vidē. Viesnīcas un restorāni ir sarežģītā situācijā tajā ziņā, ka ir daudz pastāvīgo izmaksu, piemēram, par silto ūdeni, produktu uzglabāšanu, algas personālam utt.. „Ir absurdi, ja naktsmītnes cenšas cenas uzturēt pagājušā gada līmenī un nepiedāvā neko jaunu. Šobrīd vairāk kā 20 latus par naktsmāju  nedēļas nogalē cilvēki nav gatavi maksāt,” saka A.Mackevičs. Apbraukājot viesnīcas, viņš ievērojis, ka mainījusies īpašnieku attieksme. Nereti viens un tas pats cilvēks stāv pie kases, pēc brīža skrien ar paplāti un vēl pēc brīža mazgā traukus. Beigās izrādās, ka tas ir pats viesnīcas īpašnieks. „No vienas puses krīze ieviesusi korekcijas – ir samazināti uzpūstie štati, palikuši tikai motivētākie darbinieki, vairāk strādā paši īpašnieki, bet klienti iegūst nevis zaudē, jo attieksme ir laipnāka,” saka A.Mackevičs.

Ceļojumu aģentūrām nākas pārorientēties uz interneta biznesu, jo cilvēki lētākos un izdevīgākos piedāvājumus meklē virtuāli, uz birojiem neejot. Cilvēki ceļo tikpat daudz kā līdz šim, bet izmanto lētākus maršrutus un ceļošanas veidus, stāsta tūrisma eksperts. Daudzi vairs neizmanto ceļojumu biroju pakalpojumus, bet paši izplāno maršrutus un ceļā dodas lielākā kompānijā ar automašīnu. „Ceļojumu aģentūras gaida peldsezonu – jūniju, jūliju. Ja neizdosies nopelnīt, daudzas vērsies ciet. Ar ceļojumu aģentūrām ir kā ar tuksneša augiem – vasarā tie saņem daudz ūdens un pēc tam ... kas pārdzīvo sauso sezonu, kas nē. Tās kompānijas, kas turpinās piedāvāt standarta maršrutus, neizdzīvos,” saka A.Mackevičs. Pat nelielas tūrisma aģentūru naudas apgrozījums bija ap miljons latiem, tāpēc daudzas kompānijas paralēli tūrisma biznesam naudu ieguldīja nekustamajos īpašumos. Tagad šīs firmas ir bankrota priekšā. Cenšoties kaut kā izķepuroties, aģentūras aizvērušas dārgos birojus centrā un pārcēlušās uz dzīvokļiem. A.Mackevičš uzskata, ka izdzīvos tie atpūtas un viesu nami, kas piedāvā dažādas antistresa programmas – sportiskas aktivitātes un SPA kūres. Nūjošana, riteņbraukšana, sporta spēles, dūņu vannas, masāžas, pirtis, džakuzi – tas viss šobrīd ir pieprasīts, jo cilvēki par visu vairāk grib relaksēties, aizmirst ķibeles, izkustēties.  

Gaidām viesus no Austrumiem

Ja „treknajos” gados ierēdņi pat nevēlējās klausīties par šķēršļiem tūrisma biznesā, tad tagad gatavi tos palīdzēt novērst. Kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonas valstīm, viena no lielākajām problēmām tūrisma jomā bija sarežģītā Šengenas vīzu saņemšanas kārtība. Līdz ar to nauda no Austrumu bloka valstu ceļotāju maciņiem nonāca pie Igaunijas, Lietuvas, Polijas kā arī Somijas valstu tūrisma nozares pārstāvjiem, jo kaimiņvalstīs ieceļot bija daudz vienkāršāk. Līdz šim iebraukšanu valstī atteica pat tādos gadījumos, kad biznesa cilvēki ceļazīmi bija iegādājušies tūrisma aģentūrā, nevis izmantojuši ielūgumus uz darījuma pasākumu. Tūristu skaits, piemēram, no Krievijas samazinājās par 15,5%.  Lai gan tagad Šengenas vīzas saņemšanas kārtība vienkāršota, citu valstu pozitīvos rādītājus mēs vēl neesam sasnieguši, saka A.Mackevičs.

Krīze veicinājusi pozitīvas izmaiņas ēdināšanas jomā tūrisma mītnēs. Daudzviet strikto Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumu dēļ lauku labumi vairs netika piedāvāti. Tagad saimniekiem vairs katrs noplūktais tomāts vai vistas izdētā ola nav strikti jāreģistrē. Jācer, ka nākotnē latviešiem iegādāties sieru, desu, zivis pie tuvākajiem zemniekiem būs tikpat ierasta tradīcija kā, piemēram, francūžiem.

Ja profesionāļi par svarīgiem ieguvumiem uzskata birokrātijas mazināšanos, pārāk strikto un nevajadzīgo noteikumu labošanu, tad no patērētāja viedokļa par pozitīvu tendenci var uzskatīt cenu mazināšanos, dažviet pat par 10-20 procentiem. Diemžēl kopumā gan cenas pakalpojumiem nav nokritušās tik ļoti, lai tās varētu konkurēt ar kaimiņvalstīm. A.Mackevičs atzīst, ka Lietuvā, Polijā joprojām cenas ir zemākas nekā Latvijā. „Kādreiz naudu varēja nopelnīt bez piepūles, jo ceļot un atpūsties bija stilīgi, cilvēki bez apdomāšanās šķīrās no naudas. Tagad ir otrādi – neviens nav gatavs maksāt tāpat vien un to pašu cenu ko pirms gada.” Nosacīti par plaukstošu varētu uzskatīt kempingu biznesu, jo izteikta tendence ir ceļot ar automašīnām un izmantot lētas naktsmītnes. Savukārt dziļos laukos par Eiropas naudu iekārtoto viesu namu īpašnieki ir pārbijušies. Katrs otrais ir gatavs pārdot savu māju un biznesu, skaidrojot ar to, ka nav zināms vai vispār būs apmeklētājs. Turklāt nav zināms vai Starptautiskais valūtas fonds naudu Latvijai iedos vai nē. A.Mackevičs skaidro, ka viesu nami vienmēr jāuztur kārtībā, saimniekiem jābūt labā noskaņojumā, lai radītu prieku ciemiņiem, bet pašreizējā situācija tikai vairo stresu. Arī viesu namiem jāprot sevi prezentēt internetā, jo tas ir pirmais informācijas iegūšanas līmenis. Ja iespaids būs slikts, cilvēks meklēs ko citu.  Neraugoties uz biznesa pārstāvju pesimistisko nostāju, šogad asociācijā „Lauku ceļotājs”  reģistrēts rekordliels saimniecību skaits - aptuveni trīssimt. Šo tendenci var skaidrot ar to, ka agrāk saimnieki nelabprāt atvēra saimniecības plašākai apskatei un produktu iegādei, tagad svarīgs kļuvis katrs apmeklētājs. A.Mackevičs uzskata, ka uz ārvalstu viesiem mums nav ko cerēt, jo trūkst reklāmas kampaņu par Latviju. Viņš kritizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras darbu un Latvijas oficiālo tūrisma mājas lapu latiatourism.lv, kas ir „drausmīgi zemā līmenī”.

Evija Hauka/foto:LETA