Psihologiem pļaujas laiks

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai aizvien vairāk cilvēku pirmo reizi mūžā meklē psihoterapeitu un psihologu palīdzību. Tomēr speciālisti noliedz, ka šis privātpraksēm varētu būt „pļaujas laiks”, jo cilvēkiem sākt apsīkt nauda, lai turpinātu psihoterapijas seansus. Pacientu skaits pie „gara ārstētājiem” pagaidām pieaug, jo cenas palikušas iepriekšējā līmenī, vidēji 20 – 40 latu par seansu. Brīdis, kad pakalpojumu cenas samazinās privātpraksēs strādājošie psihoterapeiti, būs signāls –  relatīvi labi pelnošajai tautas daļai nauda beigusies.

Aizvien vairāk noslogoti ir arī valsts finansētie garīgās aprūpes dienesti, atzīst Latvijas psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds. Aizvien biežāk cilvēkiem ar psihiskās veselības problēmām stāvoklis saasinās, jo neveiksmes viņi pārdzīvo daudz smagāk nekā cilvēki ar stabilu psihi. Psihiatri nereti konstatē garastāvokļa traucējumus. Doties pie psihiatra nevis psihologa cilvēki visticamāk izvēlas tāpēc, ka ar ģimenes ārsta nosūtījumu konsultācija pie gara slimību ārsta ir bez maksas. Daudzi sūdzas par bezmiegu, nomāktību, pašnāvnieciskām domām, trauksmes stāvokļiem un tas liecina par depresiju. Jautāts kā vērtēt tautas psihisko veselību kopumā, E.Tērauds saka, ka vērojama tendence uz depresīviem noskaņojumiem, bet kopumā tauta esot „pacietīga”. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Psihiatriskās palīdzības dienesta ambulatoro apmeklējumu skaits 2008. gadā bija 54 084, 2007. gadā - 45 233. Pēdējos mēnešus Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā ik dienu pienāk vismaz viens izsaukums uz pašnāvību vai tās mēģinājumu. No dzīves grib šķirties visdažādākie cilvēki – jauni, veci, sievietes, vīrieši... Lielai sabiedrības daļai tā šķiet vienīgā izeja.  Krīžu un konsultāciju centra Skalbes telefons ir karsts – ziemā un pavasarī bijis pašnāvnieku bums. Daudzi vīrieši vairs nav kautrējušies lūgt palīdzību. Statistika liecina, ka Latvija ierindojas starp desmit valstīm ar visaugstāko pašnāvību skaitu Eiropā. Šis rādītājs uz 100 000 darbspējīgu iedzīvotāju ( 21) ir divas reizes augstāks nekā vidēji ES. Eiropā ik gadu pašnāvību kā problēmu risinājumu izraugās vairāk nekā 800 000 cilvēku.

Psiholoģe Simona Saulīte uzskata, ka, neraugoties uz plašo informāciju, lielā sabiedrības daļā joprojām ir aizspriedumi pret palīdzošajām profesijām, kuru nosaukums sākas ar „psiho”. Joprojām ir populāri uzskatīt, ka jātiek galā paša spēkiem un visi tie ārsta apmeklējumi ir tīrā muļķošanās. Latvijā cilvēki labprātāk izvēlas kādu „ripiņu” vai pilieniņus - nomierinošu tabletīti uz nakti un antidepresantus, kas stabilizē garastāvokli, nevis ilgstošu, nopietnu darbu ar sevi. Tabletes nomierina un sniedz atvieglojumu īstermiņā, bet problēmu nerisina. Savukārt ilgtermiņa pasākumi, tādi kā vizītes pie psihoterapeita, problēmu analīze, sportošana utml. prasa saņemšanos un naudas ieguldījumus. Cilvēki, kas psihoterapeitu apmeklē pirmo reizi parasti cieš no krīzes izraisīta stresa, ar ko cilvēks vairs netiek galā. Darba zaudējums, ienākumu samazināšanās, nenokārtotas parādsaistības, neskaidrība par nākotni, šķietama bezcerība – tie ir tikai daži no iemesliem kāpēc cilvēks pirmo reizi klauvē pie psihiatra vai psihoterapeita durvīm.

Evija Hauka