Latvijai uzbrūk maijvaboles

"Aizgāju apskatīties, patiešām – viss liedags ņudzēt ņudz. Pārliecinājos, ka kukaiņu ir izskalots tūkstošiem. Domāju, tās ir maijvaboles, bet par simt procentiem pārliecināts nebiju. Tad zvanīju redakcijai, jo domāju, ka šādā reizē stāvēt klusu nekādi nedrīkst. Kas zina – ja kukaiņi nodarīs lielu postu, skaitīšos vēl līdzvainīgs," sacīja jūrmalciemnieks, kad bijām kopā ar viņu vēlreiz izgājuši liedagā, raksta „Kurzemes vārds”.

Valsts augu aizsardzības pārvaldes Dienvdkurzemes Reģionālās daļas vecākā inspektore Gaļina Kļejenkova apstiprināja, ka liedagā patiešām izskalotas maijvaboles. Viņa domā, ka no Zviedrijas tās atskalotas nav. Visticamāk, vaboles pacēlušās gaisā no kāda koka tepat mūsu jūrmalā un tad vēja brāzmas tās iesviedušas ūdenī, no kurienes viļņi atkal izskalojuši krastā.

Taču šis gads esot uzskatāms par maijvaboļu invāzijas posmu.  To sekmējuši labvēlīgi laika apstākļi. Lielu postu tās jau nodarījušas kokiem Latgalē, arī Kuldīgas rajonā vaboles ozolus nograuzušas pavisam kailus. Liepājas rajonā Jūrmalciema iedzīvotāji esot pirmie, kas ziņojuši par maijvaboļu parādīšanos. G. Kļejenkova teica, ka nezinot, kā ar tām cīnīties, jo salasīt vaboles nav iespējams. Padomju gados, kad liedagā bija izskalotas Kolorado vabolītes, tās apsmidzinātas ar insekticīdu, tomēr viņa nevarot pasacīt, vai tas devis pozitīvus rezultātus.

Parunājoties ar vecākiem cilvēkiem, kam ir pieredze, "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka pirms Otrā pasaules kara plaši izplatīta metode bijusi maijvaboļu gūstīšana, tās nokratot no kokiem uz apakšā paklātām segām. Tādējādi valstī savāktas 12 tonnas vaboļu, kas pēc tam izbarotas cūkām.

Lauku maijvaboļu paaudze attīstās četros gados. Augsnē pārziemo gan kāpuri, gan vaboles, kas izlido maijā un jūnija sākumā, bet jūnija vidū dēj oliņas. Vaboles barojas ar augu lapām, bet kāpuri grauž saknes. Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir vārnas, krauķi, kovārņi, kaijas un kurmji.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka maijā no maijvabolēm ļoti cietusi arī Latgale. Jo īpaši Balvu rajona Medņevas pagasts. Melnā tūkstoša uzlidojums triju vietējo - Bahmatovas, Semenovas un Raču - ciemiem noticis kādā vēlā vakarā. Iedzīvotāji stāsta, ka gaisā viss šalcis un dunējis it kā būtu pamatīga krusa. Kukaiņi situšies pret jumtu, logiem, lopiem, krituši ūdens spaiņos. Ļaudīm šķitis, ka pasaules gals klāt, jo pat senākie cieminieki neatceras tādu mošķu uzlidojumu. Labā ziņa gan ir tā, ka uzbrukums turpinājies tikai dažas minūtes.

Entomologi šo faktu skaidro ar to, ka maijvaboļu kāpuri augsnē attīstās trīs četrus gadus un tad barā izlido. Šogad ir īstais maijvaboļu laiks, tās novērotas arī citās vietās, skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis. Ņemot vērā, ka dažu dienu laikā maijvaboles nolido desmitiem kilometru, tās parādīsies arī Rīgas tuvumā un citviet Latvijā. „Kukaiņi ir nekaitīgi, masveidā tie var notiesāt labas augļu kokiem, kas aizkavēs ražu. Citiem kokiem lapas pēc maijvaboļu mielošanās atjaunojas ātri,” mierina speciālists. Kopumā Latvijā ir ap 15 tūkstošs sugām kukaiņu.

kasjauns.lv/foto: liepajniekiem.lv