Obamas un Ilvesa tikšanās bija kodēts vēstījums Maskavai

Pavisam neilgi pirms abu valstu vadītāju tikšanās tika saņemta informācija, ka Afganistānā gājis bojā Igaunijas karavīrs, un Obama Ilvesam izteica savu līdzjūtību.

"Tas [lēmums] arī atspoguļo Amerikas iemīļotākā Austrumeiropas politiķa - dzēlīgā un gudrā Ilvesa - personīgo harizmu," raksta "Economist".

"Taču [tikšanās] bija arī kodēts vēstījums Maskavai: "pārstartēšanas poga" gan var būt izdevīgs triks, lai uzsāktu abu valstu sarunas par tādiem jautājumiem kā kodolbruņojums. Tomēr tā nenozīmē, ka Amerika būtu sākusi vilcināties, atbalstot NATO austrumu pierobežas valstis," norādīts publikācijā.

Saspīlējums ASV un Krievijas attiecībās pieauga pēc Krievijas-Gruzijas militārā konflikta pagājušā gada augustā, taču kopš jaunā ASV prezidenta Obamas ievēlēšanas abu valstu amatpersonas likušas noprast, ka vēlas panākt attiecību uzlabošanos un ciešāku sadarbību starp abām lielvalstīm.

Martā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone "jauno sākumu" Krievijas un ASV attiecībās iezīmēja, pasniedzot Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam dokumentu mapi, uz kuras bija attēlota liela sarkana poga ar uzrakstu "pārstartēšana" (angliski "reset").

Savukārt 19.maijā Maskavā ASV un Krievijas pārstāvji sāka sarunas par jaunu kodolbruņojuma samazināšanas līgumu, un 23.-24.jūnijā gaidāma jau trešā šo sarunu kārta. Abu pušu dalībniekiem jāizstrādā priekšlikumi, kurus 6.-8.jūlijā plānotās tikšanās laikā varētu apsvērt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un ASV prezidents Baraks Obama.

Analītiķi un politiķi jau pauduši pārliecību, ka jaunā ASV prezidenta administrācijai izdosies uzlabot abu lielvaru attiecības, jo Obama ir nolēmis palēnināt pretraķešu aizsardzības vairoga elementu izvietošanas plāna realizāciju Polijā un Čehijā.

Tomēr Vašingtona joprojām atsakās atzīt Krievijas ietekmes sfēru Austrumeiropā un atbalsta Gruzijas un Ukrainas iestāšanos NATO, pret ko savukārt asi iebilst Maskava.

BNS/foto:LETA

­