Skolotāja profesija Rīgā ir sliktāk atalgota nekā reģionos
Kaut skolotājiem Rīgā salīdzinājumā ar kolēģiem citur Latvijā vidējā alga ir visaugstākā, skolotāja profesija galvaspilsētā tiek novērtēta zemāk nekā reģionos.
Kamēr reģionos, piemēram, šoferu vai biroja darbinieku algas nepārsniedz pedagogu vidējo darba samaksu, Rīgā šoferi par darbu saņem vidēji par 20%, bet biroju darbinieki - vidēji par 10% vairāk nekā skolotāji. Lai arī ierēdņu algas pārsniedz skolotāju ikmēneša darba samaksu visā Latvijā, tikai Rīgā ierēdņi saņem par aptuveni 60% vairāk nekā skolotāji. Pierīgā ierēdņu algas ir par aptuveni 25% lielākas nekā skolotājiem.
Līdz ar to, kamēr Rīgā un, mazākā mērā, arī Pierīgā skolotāji salīdzinājumā ar citām profesijām ir vissliktākajā situācijā darba samaksas ziņā, lielajās pilsētās ārpus Rīgas pedagogu darba samaksa ir salīdzināma ar augstāko izglītību ieguvušo vecāko speciālistu atalgojumu.
Saskaņā ar pētījuma datiem skolotāji Rīgā salīdzinājumā ar saviem amata brāļiem reģionos vismazāk pelna stundā, jo tikai galvaspilsētā skolotāju vidējā stundas alga ir zem vidējās darba algas pilsētā. Tikmēr vislabākā situācija ir skolotājiem Vidzemē, kuru vidējā stundas alga ir aptuveni uz pusi lielāka nekā vidējā stundas alga reģionā kopumā.
Neraugoties uz to, Vidzemes reģiona skolotāju vidējā darba alga ir vismazākā Latvijā, liecina pētījuma dati. Kā skaidro pētījuma autors, tas saistīts ar darba apjomu attiecīgajā reģionā, jo, kamēr skolotāju darba slodze Vidzemē ir vidēji 23,3 kontaktstundas nedēļā, Rīgā skolotājiem nedēļā jāstrādā vidēji 27 kontaktstundas.
Tātad pie vienādiem pārējiem apstākļiem skolotāji, kas strādā rajonos vai pilsētās ar lielāku skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, saņem zemāku atalgojumu. Atalgojumu starpība var sasniegt par 10%, secinājis Hazans. Viņš gan piebilst, ka skolēnu skaits skolā tomēr pozitīvi ietekmē skolotāju atalgojumu, jo, lai arī skolotājam nākas strādāt vairāk, arī vidējo algu viņš saņem lielāku.
Tomēr, neraugoties uz iepriekšējos gados īstenoto skolotāju darba samaksas paaugstināšanas programmu, skolotāju vidējā darba samaksa gadā vēl 2008./2009.gadā bija zemāka nekā citās Eiropas valstīs 2007.gadā.
Kamēr tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Somija, Norvēģija, Lielbritānija vai Dānija skolotāju vidējā darba samaksa 2007.gadā bija augstāka nekā, piemēram, šoferiem, programmētājiem valsts pārvaldes iestādēs vai valdības izpildvaras amatpersonām, Latvijā vēl pērn minēto profesiju pārstāvju algas pārsniedza pedagogu vidējo atalgojumu.
LETA/foto:LETA
