Sabiedrība
2009. gada 28. jūnijs, 19:10

Nākamnedēļ darbu sāks jaunievēlētās pašvaldības

Jauns.lv

Nākamnedēļ uz pirmajām sēdēm sanāks jaunievēlētās pašvaldības, kurās kopumā darbu sāks 1765 deputāti.

Šajās pašvaldību vēlēšanās, kas norisinājās 6.jūnijā, jaunā vadība tika vēlēta kopumā 118 pašvaldībās līdzšinējo 548 vietā, no kurām 424 bija pagastu padomes, 26 - rajonu padomes, 57 pilsētu domes un 41 novada dome.

Trešdien, 1.jūlijā, kad jaunievēlētie deputāti pirmo reizi tiksies domes sēdēs, stāsies spēkā jaunais administratīvi teritoriālais dalījums jeb tā dēvētā novadu reforma un pašvaldības vairs būs tikai 109 novados un deviņās republikas pilsētās.

Pusē no visām 118 pašvaldībām būs domes 15 deputātu sastāvā, trešajā daļā pašvaldību darbosies tikai 13 domnieki, bet 16 domēs būs veseli 17 tautas kalpi. Vienīgi Rīgas domes sastāvs patlaban likumā ir noteikts konstants, un neatkarīgi no iedzīvotāju skaita galvaspilsētā tās pašvaldībā darbosies 60 deputātu.

Pirmajā oficiālajā tikšanās reizē jaunie domnieki vēlēs katras pašvaldības vadītāju, viņa vietniekus un citu atbildīgo amatu pārstāvjus.

Jaunais Rīgas domes sasaukums lems par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līdera Nila Ušakova apstiprināšanu mēra amatā un partijas "LPP/LC" (LPP/LC) līdzpriekšsēdētāja Aināra Šlesera iecelšanu domes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Īsi pirms domes pirmās sēdes - pirmdien - SC un LPP/LC deputātiem paredzēta arī koalīcijas līguma parakstīšana, pēc kuras oficiāli arī plānots paziņot par prezidijam un komiteju vadībai virzītajiem partiju pārstāvjiem.

Kopumā galvaspilsētas pašvaldībā iekļuvuši četri politiskie spēki - SC, partija "Pilsoniskā savienība", LPP/LC un partija "Jaunais laiks".

Savukārt jaunajā Jūrmalas domes sasaukumā būs ļoti raibs sastāvs, jo pašvaldībā iekļuvuši desmit partiju pārstāvji.

Lūgts komentēt iespējamo amatu sadalījumu, bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics iepriekš norādīja, ka domes priekšsēdētāja amatā viņš redz sevi, bet triju vicemēru amatu vietas varētu atvēlēt Larisai Loskutovai ("Saskaņas centrs", SC), pašreizējam Jūrmalas domes izpilddirektoram Gatim Truksnim (Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" apvienība) un Mārim Dzenītim ("Jūrmala - mūsu mājas").

Nepieciešamību pēc trim vicemēriem Munkevics pamatoja ar sadrumstaloto domes deputātu sastāvu.

Savukārt Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā partija "Latvijai un Ventspilij" pilsētas domes jaunajā sasaukumā iekļuvusi ar astoņiem mandātiem iepriekšējo desmit vietā. No apvienības "Saskaņas centrs" pašvaldībā ievēlēti trīs deputāti, bet no apvienotā saraksta ""Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai"" - divi.

Atbildīgajiem amatiem pašvaldībā partija nolēmusi atkārtoti virzīt jau šajos krēslos bijušos biedrus. Līdz ar to trešdien jaunā dome lems par Lemberga apstiprināšanu pilsētas mēra amatā, kā arī plāno saglabāt domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka krēslu Jānim Vītoliņam, un šo pašu amatu piešķirt pašreizējajam Saeimas deputātam un jau bijušajam Lemberga vietniekam Guntim Blumbergam. Trešā domes priekšsēdētāja vietnieka vieta tiks saglabāta Didzim Ošeniekam.

Jaunajā Daugavpils pilsētas domes sasaukumā piecas deputātu vietas ieguvusi gan Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, gan pašreizējās pašvaldības vadītājas Ritas Strodes pārstāvētā LPP/LC, savukārt SC būs trīs domnieku krēsli, bet partijai "Latgales tauta" (LT) - divi pārstāvji pašvaldībā.

Koalīciju Daugavpils domē veidos LPP/LC, LT un SC, opozīcijā atstājot vien LSDSP pārstāvjus. Līdz ar to, visticamāk, atkārtoti pilsētas mēra amatu ieņems pašreizējā domes priekšsēdētāja Rita Strode.

Arī Jēkabpils pilsētas domi, visticamāk, vadīs tās līdzšinējais priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (LPP/LC).

Jaunievēlētā sastāva koalīcijas deputāti Jelgavas domē jau vienojušies domes priekšsēdētāja amatam virzīt līdzšinējo pilsētas mēru Andri Rāviņu (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS).

Jau ziņots, ka visveiksmīgāk šajās pašvaldību vēlēšanās startējusi ZZS - domēs iekļuvuši 224 tās pārstāvji.

ZZS arī iecerējusi īsi pēc jauno novadu vadības ievēlēšanas sanākt uz paplašinātu biedru padomes sēdi, lai diskutētu par pašvaldību darbu pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR).

Padomei gan nav nekādu lemttiesību, bet ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai BNS iepriekš uzsvēra nepieciešamību ar apvienības pārstāvjiem jaunievēlētajās domēs kopīgi vērtēt iespējas risināt tās problēmas, kas iespējamas pašvaldību darbā pēc novadu reformas.

ZZS jau iepriekš asi kritizējusi ATR, un arī pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās apvienība guvusi būtiskus panākumus, tās pārstāvji rezervēti izsakās par darbu jaunajās pašvaldībās. Tomēr politiskā spēka biedri nedomājot atmest ar roku un esot gatavi strādāt, lai risinātu jaunos sarežģījumus un novadu vadībā palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt grūtos laikus.

"Vienkāršāk ir, protams, paiet malā izdevīgā brīdī," atzina Brigmanis, paskaidrojot, ka tad politiķis nav klāt visiem smagajiem lēmumiem un var sagaidīt nākamās vēlēšanas.

"Tas pats ir arī ar pašvaldībām - varētu neuzņemties un atdot citiem politiskajiem spēkiem, kas tur ir, lai arī esam uzvarējuši. Bet cilvēki jau ir izteikuši savu izvēli - ka tie ir politiķi, kam jāpalīdz tikt ar grūtībām galā," uzsvēra parlamentārietis.

Vēstīts arī - sākot darbu jaunajās pašvaldībās, deputātu krēslus Saeimā pametīs seši pašreizējie tautas kalpi - Leons Līdums (Tautas partija), Guntis Blumbergs, Gunārs Upenieks (abi Zaļo un zemnieku savienība), Ainārs Šlesers (LPP/LC), kā arī apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs un viņa frakcijas biedrs Sergejs Dolgopolovs.

BNS