Uz solāriju - ar pasi kabatā un ārsta atļauju
Turpmāk solāriji būs atzīti par tikpat bīstamiem veselībai kā cigaretes un alkohols. Veselības ministrija cilvēkiem piespiedu kārtā liks iepazīties ar draudošiem brīdinājuma tekstiem, bet tīņi mākslīgo iedegumu varēs iegūt tikai ar vecāku vai aizbildņu atļauju.
No nākamā gada sākuma uz solārijiem būs jādodas ar pasi kabatā un ārsta atļauju, bet jauniešiem līdz 18 gadiem būs nepieciešama ne tikai ārsta piekrišana, bet arī vecāku parakstīta zīme, ka viņi savai atvasei atļauj cepināties mākslīgajā saulē. Visiem solārija apmeklētājiem pirms gulšanās zem ultravioletajiem stariem būs arī jāparaksta dokuments, kurā viņi tiks brīdināti, ka viņu veiktā darbība nopietni apdraud veselību. To paredz pašreiz valdībā izskatāmais noteikumu projekts “Higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai”. Tiek arī paredzēts, ka solārijos tiks samazināta ultravioletā starojuma jauda. Tas nozīmē, ka mākslīgo brūnumu vairs nevarēs iegūt tik ātri kā līdz šim.
Analoģiski noteikumi pašlaik tiek izstrādāti arī pārējās Eiropas Savienības valstīs, jo pēdējos desmit gados dramatiski pieaugusi saslimstība ar ādas vēzi, par kura galvenajiem ierosinātājiem tiek uzskatīti solāriju ultravioletie stari. Mākslīgā iedeguma ierobežošanu vēlas panākt vairākas starptautiskas organizācijas – Pasaules Veselības organizācija, Starptautiskā komisija pret nejonizējošā starojuma aizsardzību un Eiropas biedrība ādas vēža profilaksei.
Ādas vēža gadījumu skaits pēdējos desmit gados pieaudzis arī Latvijā, tieši tajā laikā, kad pie mums solāriji ieguva vislielāko popularitāti. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Latvijā ik gadu tika konstatēti ap 60 saslimšanas gadījumu ar ļaundabīgām ādas melonomām, tagad ¬– jau aptuveni divi simti.
Pēdējos pāris gados solāriju bizness Latvijā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Jau pirms pasaules ekonomiskās krīzes šo nozari savās rokās pārņēma operatori, kuri pārstāv solāriju ražotājus vai arī ir ar tiem cieši saistīti. Tādējādi no tirgus tika izspiesti “vientuļie” saloni, un biznesu pārņēma solāriju studiju ķēdes, kas var piedāvāt lielāku servisu un draudzīgāku cenu politiku nekā mazie tirgus spēlētāji.
Tā kā solāriju biznesu jau pirms kāda laika pamatīgi ir ietekmējuši mediķu “uzbrukumi”, tad nav izslēgts, ka ar laiku mākslīgais iedegums vairs nebūs modē. “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds saka: “Iespējams, ka pēc kāda laika modē atkal nāks bālums. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā iedegums bija slikts tonis, tas nozīmēja, ka cilvēks pieder pie zemākā slāņa, kam daudz jāstrādā. Toreiz visi, kas sevi pieskaitīja pie augstākā slāņa, bija balti. Varbūt tā varētu notikt arī tagad.”
Statistika liecina, ka Ziemeļeiropā solārijus regulāri izmanto aptuveni 10% iedzīvotāju, pārsvarā jaunieši vecumā no 14 līdz 24 gadiem.
