Deputāti slepus pieņem likumu, kas iznīcina kultūru un sportu

1. jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtie un Latvijas Valsts prezidenta apstiprinātie budžeta grozījumi. Izrādās, ka līdztekus citām vairāk vai mazāk apspriestām izmaiņām pavisam klusi un nemanāmi veiktas izmaiņas likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Proti, tās skar likumu, kas atļāva uzņēmumiem daļu no peļņas nodokļa ziedot kultūrai, sportam un labdarībai, par to pretī saņemot nodokļu atvieglojumus. Šī kārtība motivēja uzņēmējus sniegt ievērojamu finansiālu atbalstu dažnedažādiem Latvijai nozīmīgiem projektiem, kuru dzīvotspēja galvenokārt bija atkarīga tieši no šiem ziedojumiem.

Tātad - ko tad paredzēja likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Līdzšinējā kārtība bija šāda: piemēram, uzņēmumam peļņas nodoklis ir 1 miljons. No šīs summas 20% drīkstēja ziedot sportam, kultūrai un labdarībai, par to saņemot 85% nodokļu atvieglojumu. Tas nozīmēja, ka uzņēmums drīkstēja ziedot 200 000 latu, no šīs summas valstij samaksājot 30 000 latu nodokļos.

Tā bija līdz 2009. gada 1. jūlijam. Bet nu ir pavisam drūmi. Tagad no peļņas nodokļa drīkst ziedot tikai 10%, bet nodokļu atvieglojums ir nevis 85%, bet tikai 20%. Tas nozīmē, ka, piemēram, no 1 miljona latu uzņēmējs nu drīkstēs ziedot vien nieka 100 000, par to valstij samaksājot 80 000 latu.

Starpība acīm redzama. Un ļoti nepatīkama. Ar ko šis jaunais likums draud? Sniegsim kādu uzskatāmu piemēru. Pieņemsim, ka pērn kādam no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem un sporta un kultūras atbalstītājiem ienākuma nodoklī valstij bija jāsamaksā 10 miljoni latu. Likums atļāva ziedot 20 procentus, tātad 2 miljonus latu, ko uzņēmums arī darīja. Nu ziedot drīkstēs tikai 10 procentus, tas ir, 1 miljonu. Bet viens miljons - tā ir milzu starpība. Turklāt vēl kāds fakts – nav noslēpums, ka šobrīd uzņēmumu peļņa sarūk, līdz ar to sarūk arī peļņas nodoklī maksājamās summas, kas nozīmē, ka samazinās arī ziedojumiem atļautā summa.

Iepriekš minētais attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas gatavi arī turpmāk ziedot, neņemot vērā, ka jaunais likums vairs neparedz nozīmīgas nodokļu atlaides. Taču nav noslēpums, ka lielākā daļa uzņēmumu ziedoja tikai tāpēc, ka tas bija izdevīgi nodokļu atlaižu dēļ. Nu izdevīgums ir stipri minimāls, un liela daļa līdzšinējo ziedotāju skaidri un gaiši jau pateikuši, ka vairs neredz nekādu jēgu ziedot. It sevišķi laikos, kad pašiem ar naudiņām klājas grūti.

Lieki teikt, ka ziedojumi no nodokļu atvieglojumiem bija teju vienīgais un vislielākais finansiālais atbalsts Latvijas kultūrai, sportam un mākslai. Nu tas ir nogriezts kā ar nazi, bet – ko tālāk? Jaunais likums uzskatāmi parāda, kāda ir deputātu attieksme pret savu valsti – ņemt nost visu, ko var atņemt, bet vietā neko nedot.

Izslēdz pat gaismu tuneļa galā

Dīvaini, bet jaunie likuma grozījumi tika pieņemti milzīgā slepenībā, jo ne pirms to apstiprināšanas, ne tagad neviens no tā izstrādātājiem un pieņēmējiem pat neuzskata par vajadzīgu par tiem informēt, apspriest ar sabiedrību. Šāda noslēpumainība nav saprotama, it sevišķi lietās, kas ļoti būtiski skar visas Latvijas nākotni.

Šīs slepenības dēļ ne visi ziedojumu saņēmēji, ne arī līdzšinējie ziedotāji ir informēti par jauno kārtību. Bet tie, kas par to kaut kādā veidā uzzinājuši, ir pamatīgi satraukti. Jo nākotne nu ir vēl lielākā miglā tīta.

Piemēram, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Aldona Vrubļevska viedoklis par grozījumiem likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, kas paredz ievērojami samazināt nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, ir skarbs – ir pat draudi Latvijas pilnvērtīgai dalībai olimpiskajās spēlēs.

Aldons Vrubļevskis teic: „Finanšu krīzes apstākļos, kad valsts apcērp līdzekļus sportam, kultūrai un mākslai, vajadzētu vēl vairāk motivēt uzņēmējus ziedot šīm nozarēm. Diemžēl ir noticis gluži pretējais – spēkā stājušies grozījumi likumā, kas paredz ievērojami samazināt nodokļa atvieglojumus ziedotājiem. Ja veselais saprāts neuzvarēs un esošie grozījumi netiks vismaz mīkstināti, mums visiem būs kritiska situācija. Sportā no tā vissmagāk cietīs individuālie sporta veidi un jaunatnes sports. Beigās var sanākt, ka visu sporta finansēšanas smagumu uzvelsim uz pašvaldību, sporta entuziastu un bērnu vecāku pleciem, kas finansēs sporta zāles īri, trenera algu, inventāra iegādi, sacensību organizēšanu un tā tālāk...”

LOK prezidents portālam kasjauns.lv teic atklāti, ka šāda Latvijas valsts attieksme var novest pie nozares attīstības kraha. „Diemžēl no LOK ģenerālsponsora un sponsora jau ir bijuši nopietni signāli par grūtībām, kas var rasties ar sadarbību 2009. gadā, nemaz nerunājot par turpmākajiem gadiem,” piebilst Vrubļevska kungs.

Tā kā pieņemtie likuma grozījumi bijis negaidīts pārsteigums arī ziedotājiem, vairākums vēl nav gatavi atbildēt, kāda būs uzņēmumu rīcība. Vai arī turpmāk tie ziedos kultūrai, sportam, mākslai, nodarbosies ar labdarību?

Piemēram, a/s „Latvijas Gāze”, kas ir viens no aktīvākajiem ziedotājiem ne tikai sportā, bet arī kultūrā, atzīst: „Mainīt ziedojumu nosacījumus bija negaidīts un straujš lēmums, tāpēc ir grūti novērtēt, kā mainīsies ziedojumu tradīcijas ne vien mums, bet arī visā Latvijā. Ziedojumi ar nodokļu atvieglojumiem ir būtisks finansējuma avots daudzām biedrībām un organizācijām, un kopumā noteikti ziedojumu apjoms nākotnē samazināsies, kas arī bija likuma grozījumu mērķis. „Latvijas Gāze” tomēr uzskata, ka privāti uzņēmumi daudz efektīvāk spēj lemt par nepieciešamajiem ziedojumiem un to mērķiem, jo uzņēmumi ziedojumiem novirza ne vien nodokļu naudu, bet arī daļu no savas peļņas.”

Savukārt „Ventspils nafta” portālam kasjauns.lv pauž šādu viedokli: „Patlaban mūsu rīcībā nav korektas informācijas par likumdošanas nesenajām izmaiņām šajā jomā. Protams, ne jau atlaižu lielums ir patiesais iemesls, kāpēc uzņēmumi izvēlas atbalstīt to vai citu sporta, kultūras un labdarības aktivitāti. Taču šī nav parasta situācija, un stabili strādāt un gūt peļņu šajos ekstrēmajos apstākļos kļūst arvien sarežģītāk. Tāpēc loģiski, ka ikvienam sociāli atbildīgi pārvaldītam uzņēmumam dabiskā vēlme palīdzēt citiem kļūst arvien pārdomātāka, izsvērtāka, izrēķināta pat līdz santīmam. Nodokļu atlaižu politikas maiņa neapšaubāmi var būtiski ietekmēt uzņēmumu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz finanšu resursu novirzīšanu dažādiem sociāli svarīgiem atbalsta pasākumiem. Nedrīkst aizmirst, ka uzņēmumu ziedojumi bieži ir palīdzējuši aizpildīt tos robus, ko pati valsts nav bijusi spējīga finansēt. Mainot atlaižu politikas nosacījumus, vēl vairāk tiks noplicināta situācija tajās jomās, kur jau līdz šim nav bijis pietiekama un nodrošināta finansējuma un kur vienīgā iespēja attīstīties un gūt panākumus bijusi, pateicoties ziedotāju atsaucībai.”

Viens no lielākajiem ziedotājiem a/s „Swedbank” atklāti atzīst, ka, iespējams, vajadzēs atteikties finansiāli atbalstīt daļu no līdzšinējiem sabiedrības partneriem. „Noteikti arī turpmāk atbalstīsim tos projektus, kas tik tiešām nespētu pastāvēt bez mūsu palīdzības, un turpināsim sadarbību ar mūsu senākajiem partneriem. Taču jāatzīst, ka priekšā ir smagas sarunas ar līdzšinējiem sadarbības partneriem – jāmēģina panākt sapratni, vienoties par turpmāko sadarbību, optimizēt finansējumu,” portālam kasjauns.lv teic a/s „Swedbank” preses sekretārs Ivars Svilāns.

Savukārt uzņēmuma „LEC”, kas ir viens no Latvijas bobsleja galvenajiem atbalstītājiem, padomes loceklis Pēteris Dzirkals ir atklāts: „Līdzšinējā sistēma nu ir nogalināta. Sports, kultūra un labdarība ļoti, ļoti cietīs. Lielākajā daļā pasaulē labdarība balstīta uz nodokļu atvieglojumiem. Sistēma labi funkcionēja, lai gan, protams, bija arī tādi, kas to izmantoja nelikumīgiem mērķiem. Ja valsts pati nespēj nodrošināt finansējumu, tad ir muļķīgi likvidēt labu lietu, tā vietā nepiedāvājot neko citu. Paredzu, ka sporta un kultūras finansēšanas jomā drīzumā iestāsies haoss un naudas trūkuma dēļ šīs nozares panīks. Jāsaprot, ka ziedojumi vairs nebūs tik lieli kā agrāk. Runājot par turpmāko atbalstu sportam, bobslejam... Neslēpsim, ka visus līdzšinējos sadarbības projektus būsim spiesti pārvērtēt. Vēl jau nesakām "nē", bet jau tā ekonomikai grūtajos laikos nu atņemta motivācija sponsorēt.”

Juris Vaidakovs/Foto: LETA