Eiro Latvijā ieviesīs ar novēlošanos - 2014. vai 2015.gadā

Pēc "Panorāmās" rīcībā esošās informācijas, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neoficiālās sarunās ar vairākiem sev pietuvinātiem cilvēkiem izteicies, ka Latvijā eiro varētu ieviest ar nokavēšanos - 2014. vai, visticamāk, 2015.gadā. Par iemeslu eiro ieviešanas atlikšanai Rimšēvics esot minējis valdības nespēju tikt galā ar Starptautisko aizdevēju nosacījumiem.

Bankas prezidents interviju LTV atteicis.

Pērn decembrī ar starptautiskajiem aizdevējiem parakstītā Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredzēja, ka Latvijai eiro jāievieš līdz 2012.gadam. Taču pasliktinoties ekonomiskajai situācija gan valstī, gan pasaulē, līdz ar ko ekonomiskā lejupslīde Latvijā izvērtusies daudz dziļāka nekā sākotnēji paredzēts, mainīti arī stabilizācijas programmas mērķi.

Līdz ar to arī Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri, pievienojoties Eiropas Komisijas (EK)izstrādātajām rekomendācijām, 7.jūlijā paziņoja, ka Latvijai jāsamazina budžeta deficīts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai zemāk līdz 2012.gadam.

Saskaņā ar šo lēmumu ātrākais, kad Latvija reāli var ieviest eiro, ir 2014.gads, jo tikai 2013.gadā būs iespējams novērtēt, vai 2012.gadā Latvijas budžeta deficīts iekļāvies Māstrihtas kritērijos noteiktajos 3% un tādējādi arī ātrākais, kad varētu ieviest eiro Latvijā ir 2014.gads.

Lai iestātos eiro zonā, ir jāizpilda arī tā dēvētie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.

Ja līdz nesenai pagātnei Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu dalību eiro zonā kavēja augstā inflācija, pēdējā laikā līdz ar ekonomikas krīzi par lielāko klupšanas akmeni ir kļuvis valsts budžeta deficīts.

BNS