Saeimā nomainīs desmito daļu deputātu
Sabiedrība

Saeimā nomainīs desmito daļu deputātu

Jauns.lv

Viens no labākajiem Latvijas futbolistiem, izbijis komjaunatnes funkcionārs, visvairāk privatizācijas pieteikumu iesniegušais, krievu valodas kaismīgs aizstāvis, kārtējais ķirurgs kļūs par Saeimas deputātiem.

Saeimā nomainīs desmito daļu deputātu...
Visus 24 000 Igora Pimenova privatizācijas pieteikumus Rīgas dome noraidīja. Nu viņš laimi meklēs Jēkabielā.
Visus 24 000 Igora Pimenova privatizācijas pieteikumus Rīgas dome noraidīja. Nu viņš laimi meklēs Jēkabielā.

Jēkabielas namā pēc pāris dienām ar jauniem pastāvīgajiem mandātiem varēs lepoties desmitā daļa tautas priekšstāvju, jo no parlamenta aizgājuši Eiroparlamentā un pašvaldībās ievēlētie deputāti.

Saeimā vairs nestrādās Nils Ušakovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC) un Ainārs Šlesers (LPP/LC), kuri ievēlēti Rīgas domē. Guntis Blumbergs (ZZS) pārcelsies uz Ventspils, Leons Līdums (TP) uz Aizkraukles, Gunārs Upenieks (ZZS) uz Krāslavas domi. Savukārt Ivars Godmanis (LPP/LC), Sandra Kalniete (PS), Arturs Krišjānis Kariņš (JL) un Aleksandrs Mirskis (SC) dosies uz Eiroparlamentu Strasbūrā.

Viņu vietā par parlamentāriešiem kļūs citi deputāti. Daļa no viņiem jau Saeimas krēslā ir sēdējuši, bet Vilnis Edvīns Bresis un Igors Aleksandrovs jau tur ir “uz laiku”. Tagad visam desmitniekam apstiprinās pastāvīgos mandātus.

* Igors Pimenovs (SC) ir pazīstams ar saviem ekstrēmiem izlēcieniem, vēl būdams Rīgas domes deputāts. Pirms trim gadiem viņš Rīgas domē iesniedza aptuveni 24 000 privatizācijas pieteikumu – uz visiem vēl neprivatizētajiem, “brīvajiem” pašvaldības īpašumiem, lai, kā pats teica, “privatizācija kļūtu caurskatāmāka un katrs Latvijas iedzīvotājs varētu piedalīties īpašumu izsolē”. Patiesībā viņu vairāk vadīja nevis mantrausība, bet gan akadēmiskas intereses. Laikā, kad Pimenovs pašvaldībai izteica vēlmi privatizēt īpašumus, viņš Latvijas Universitātē studēja ekonomiku.

Bijušais Latvijas futbola valstsvienības kapteinis Mihails Zemļinskis tagad mēģinās aptvert lielās politikas spēles laukumu.
Bijušais Latvijas futbola valstsvienības kapteinis Mihails Zemļinskis tagad mēģinās aptvert lielās politikas spēles laukumu.

Vairāk gan viņš izcēlās krievu skolu nemieru laikos gadsimta sākumā, kad vadīja Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju (“Lašor”). Vēlāk gan viņš atteicās no “Lašora” vadības, izstājās no PCTVL un pievienojās “Saskaņas centram”.

* Mihails Zemļinksis (SC) līdz šim nav bijis pazīstams kā politiķis, bet gan kā viens no redzamākajiem Latvijas futbolistiem. Viņš ir viens no trim futbolistiem, kas Latvijas izlases sastāvā ir nospēlējuši vairāk nekā 100 spēļu.

* Inta Feldmane (LPP/LC)

parlamentā var ieviest runāšanu mēlēs un dievticīga harizmātisma garu, jo ir “Jaunās paaudzes” sludinātāja. Viņa uz laiku jau bija Saeimas deputāte, kamēr viņas ticības brālis no “mācītāju partijas” Ainārs Baštiks pildīja bērnu un ģimenes lietu ministra pienākumus.

* Vilnis Edvīns Bresis atgriezīsies jau sen iepazītā apritē, jo ir bijis ne tikai Saeimas un Augstākās Padomes deputāts, bet arī strādājis valdībā un vadošos komunistiskās partijas amatos. Pirms viņš 1988. gadā kļuva par Ministru Padomes priekšsēdētāju jeb premjeru, viņš vadīja Valsts plāna lauksaimniecības nodaļu un Gulbenes komunistu partijas nodaļu, trīs gadus (no 1971. līdz 1973.) bija Latvijas komjauniešu vadonis.

* Ērika Zommere (TP)

ir bijusi 7. un 8. Saeimas deputāte, arī 9. Saeimā kļuvusi par parlamentārieti uz laiku, kamēr Atis Slakteris pildīja finanšu ministra pienākumus. Bez Saeimas mandāta viņa iztikusi tikai trīs mēnešus – kopš šā gada marta, kad Slakteris atkal iesēdās Jēkabielas deputāta krēslā. Pēc izglītības Zommere ir pedagoģe.

* Skaidrīte Pilāte (ZZS) jau kopš 1995. gada kā zemsaviete ir kandidējusi uz vietu Saeimā, bet līdz šim tajā nav iekļuvusi. Pēc izglītības Pilāte ir agronome, ievēlēta Zemnieku savienības valdē.

* Dzintras Jaundžeikars (LPP/LC)

atkal sēdēs Saeimā, kaut gan bija ieplānojis darboties Limbažu novada domē. Limbažu novada domes vēlēšanās viņš partijas sarakstā kandidēja ar otro numuru, bet vēlētāji viņu “aizsvītroja” līdz pēdējai vietai listē. Bijušais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis, kuram novadnieki pirms mēneša izteica totālu neuzticību, nu atkal varēs gozēties deputāta krēslā, kuru jau iepriekš bija ieguvis tāpēc, ka viņa kādreizējais partijas biedrs Arnolds Laksa bija atstājis Jēkabielas namu, jo nevēlējas “mainīt savu sirdsapziņu pret vietu Saeimā”.

* Igors Aleksandrovs (JL) arī ir bijis Saeimā vairākkārt, jo viņa partijas biedri pārgāja strādāt valdībā. Aleksandrovs papildinās mediķu politiķu plejādi, jo ir ķirurgs.

* Liene Liepiņa

jau ir bijusi 8. Saeimas deputāte. 2004. gadā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņu Saeima apstiprināja par Eiroparlamenta deputāti. Minsteres Latviešu ģimnāziju absolvējusī Liepiņa pēc profesijas ir medicīnas māsa.

* Aleksejs Holostovs (SC) ir “saskaņiešu” jaunatnes nodaļas vadītājs, un viņam nācās taisnoties par to, ka viņa vadītie jaunieši šā gada 13. janvāra grautiņos uzvedās provokatīvi un pieprasīja krievu valodu kā otro valsts valodu. Jaunais uzņēmējs gan pēcāk taisnojās, ka Vecrīgas grautiņos neviens nav piedalījies ar partijas akceptu.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA