Ungārijas valdība piesaista miljardu eiro obligāciju tirgū un dod cerības citām valstīm
Ungārijas valdības necerēti veiksmīgā atgriešanās starptautiskajos kapitāla tirgos, dod cerības arī citām valstīm, tostarp Latvijai, kas gaida SVF palīdzību.
Ungārija ir pirmā valsts Centrālajā un Austrumeiropā, kurai pēc SVF palīdzības saņemšanas ir izdevies piesaistīt naudu starptautiskajā tirgū.
"Ungārijas veiksme var pavērt ceļu citām reģiona aizņēmējvalstīm, kas arī vērsušās pie SVF, tostarp Rumānijai, Baltkrievijai, Latvijai, Serbijai, Ukrainai un Bosnijai un Hercegovinai," norāda WSJ.
Analītiķi pieļauj, ka eiro obligāciju veiksmīgās pārdošanas dēļ Ungārijai šogad, iespējams, vairs nebūs nepieciešamības saņemt papildu naudu no tai apstiprinātās SVF palīdzības programmas. Lai izvairītos no nespējas atmaksāt savus ārējos parādus, Ungārija pērn oktobrī bija spiesta prasīt no SVF, Eiropas Savienības un Pasaules bankas 25 miljardu ASV dolāru (12 miljardu latu) lielu aizdevumu.
Investori pieteicās uz Ungārijas vērtspapīriem 2,9 miljardu eiro (divu miljardu latu) vērtībā, kas bija teju sešas reizes vairāk nekā 500 miljoni eiro (aptuveni 350 miljoni latu), kurus valdība bija iecerējusi piesaistīt sākotnēji. Ungārijas valdība piesaistīja pircējus, piedāvājot 6,79% ienesīgumu piecu gadu obligācijām, kas pārsniedza iepriekšējā eiro obligāciju laidiena ienesīgumu 59% apmērā.
"Pieprasījums bija neticami liels. Mēs nekad nebijām pieredzējuši tik daudz interesentu," WSJ citē Ungārijas valsts parāda pārvaldes centra vadītāju Lāslo Buzašu.
WSJ atgādina, ka šogad pirmajā ceturksnī investori bažījās, ka atkarība no eksporta uz eiro zonu un Rietumeiropas banku aizdevumiem padara Centrālo un Austrumeiropu par vienu no vissmagāk cietušajiem pasaules reģioniem, tomēr pēc tam, kad reģionā savas aktivitātes izvērsa starptautiskās finanšu organizācijas, tostarp SVF, investoru uzticība reģionam ir atjaunojusies, par ko liecina kapitāla tirgu atvēršanās no jauna.
Šajā saistībā izdevums min, ka pēc ilgstoša klusuma pirmajā ceturksnī aprīļa beigās 1,5 miljardus eiro (miljardu latu) starptautiskajā kapitāla tirgū piesaistīja Čehija un 750 miljonus eiro (527 miljonus latu) - Polija. Vēlāk sekoja jaunu vērtspapīru izvietošanas vilnis, tostarp jūnijā Lietuva pārdeva obligācijas 500 miljonu eiro (350 miljonu latu) apmērā, un pagājušajā nedēļā Polija izvietoja obligācijas divu miljardu ASV dolāru (996 miljonu latu) vērtībā.
"Investori novērtē, ka Centrālā un Austrumeiropa ir apņēmusies risināt globālās finanšu krīzes problēmas, un tas ļauj reģiona valstīm atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos," komentē "Citigroup" analītiķi.
BNS
