Kas izdevīgāk: būvēt Gaismas pili vai iesaldēt?

Ja darbus aptur, jāveic būves konservācija, kas novērš konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai to nonākšanu cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi bīstamā stāvoklī. Nepatikšanas draud, ja darbus tā arī neatsāk un līgumu lauž. Tad būvuzņēmējam ir tiesības atkāpties no līguma un pieprasīt zaudējumu atlīdzību par darbaspēka atlaišanu, iekārtu un aprīkojuma demontāžu, norēķiniem ar apakšuzņēmējiem, iegādāto materiālu izmaksām un izdevumiem līgumsaistību nodrošināšanai.

„Izmaksas būvdarbu ilgstošas apturēšanas un līguma izbeigšanas gadījumā var sasniegt aptuveni 27 līdz 30 miljonus latu jeb aptuveni 20% no būvdarbiem paredzētā finansējuma,” skaidro Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule.

Jūlija vidū kultūras ministrs Ints Dālderis un bibliotēkas ēkas projekta autors, arhitekts Gunārs Birkerts apmeklēja būvlaukumu un pauda pārliecību par Gaismas pils nozīmi latviešu nacionālās pašapziņas celšanā. „Jaunā bibliotēka būtu simbols, ka mēs, latvieši, šai zemē gribam dzīvot ilgu laiku,” pavēstīja ministrs.

Būvnieki piedāvā izmaksas samazināt

Saskaņā ar Kultūras ministrijas jaunizveidotās Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītāja Zigurda Magones vārdiem, bibliotēkas ēkas celtniecībai nākamajam gadam vajadzīgi 30 miljoni latu. Celtniecība var ieilgt līdz 2013. gadam. Projektā līdz 2008. gadam iztērēts 26,061 miljons latu, kopumā bija paredzēts piešķirt 157,504 miljonus latu, bet uz tik lielu summu cerību vairs nav.

Nacionālā būvkompāniju apvienība piedāvājusi bibliotēkas būvniecības izmaksas nākamajam gadam samazināt par 25%. Mazākais iespējamais budžets tad esot 30 miljoni latu. Turklāt, iesaldējot būvi, tik un tā jāalgo būvlaukuma apsardze, jāturpinot atsevišķas tehnikas noma, jāmaksājot kompensācijas apakšuzņēmējiem un materiālu piegādātājiem. Turklāt šajā laikā celtniecības izmaksas kritušās. Gaismas pils būvē nodarbināti apmēram 2000 cilvēku, un valstij nodokļos kopumā plānots samaksāt vairāk nekā 30 miljonus latu.

Māris Puķītis/Foto:LETA