Maskava Zatleru negrib

„Jaunais vilnis” nav tikai jauno izpildītāju konkurss Jūrmalā – tā ir gan tikšanās un izrādīšanās vieta Krievijas bagātniekiem un slavenībām, tā ir arī oficiālu un neoficiālu tikšanos nedēļa ar Krievijas ietekmīgiem ļaudīm. Atmosfēra „Jaunajā vilnī” parasti ir tik krieviska, ka neatstāj doma par teleportēšanos uz Krieviju. Šī iemesla dēļ daudzi latvieši smīkņāja par valsts prezidenta Valda Zatlera un viņa kundzes Lilitas silto attieksmi pret šo konkursu – gan atklāšanas koncerta apmeklēšanu, gan „Jaunā viļņa” dalībnieku un organizatoru pieņemšanu Rīgas pilī.

Likumsakarīgi – tieši „Jaunā viļņa” dienās risinājās Latvijas –Krievijas starpvaldību komisijas tikšanās Rīgā. Tā šogad risinājās siltā, saprašanās pilnā gaisotnē.

Šī tikšanās varot kļūt par priekšnoteikumu Valda Zatlera vīzītei Maskavā – laikrakstam „Telegraf” bija izteicies Vasilijs Meļņiks, Latvijas darba devēju konfederācijas viceprezidents.

Kā Zatlers Krievijai ieriebis?

Uz šo izteikumu asi noreaģēja Krievijas federālā ziņu aģentūra „Regnum”. Viņi sabiedrībai steidzas atgādināt, cik ļoti liels rusofobs un Krievijas naidnieks ir Zatlers. Pērn Buharestes NATO sammitā Zatlers esot atļāvies pašam Putinam izteikt pamācības, bet savu daudzo ārzemju vizīšu laikā Zatlers pieturoties pie Eiropas Savienības cietās politikas pret Krieviju. Kā lielu grēku Krievijas medijs Zatleram piemin nacionālo partizānu uzņemšanu pie sevis rezidencē. Kas īstenībā ir šie nāves grēki un „nemācēšana uzvesties” ko Zatleram pārmet Krievijas federālā ziņu aģentūra „Regnum”?

Bukarestes NATO sammits bija labā nozīmē pagrieziena punkts Zatlera prezidenta karjerā. Zatlera veiksmīgo argumentāciju, pārliecību par saviem spēkiem un degsmi novērtējuši, atzinību izteikuši un roku snieguši ne vien diplomāti, bet pat ASV prezidents Džoržs Bušs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un NATO nu jau bijušais ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.

Krievijai, kura sagaidīja, ka Zatlers Krievijas agresiju Gruzijā vērtēs Kremlim labvēlīgāk,  nācās vilties. „Ārvalstu karaspēks ir jāizvāc no visas Gruzijas teritorijas,” prezidents paziņoja, laikam īpaši sasāpinādams Krievijas imperiālistus, kuru anektēto Dienvidosetijas un Abhāzijas teritoriju „suverenitāti” starptautiskā sabiedrība neatzīst.

Zatlers sāpinājis Putinu

Uz šo sammitu ieradās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas žurnālistu aplausiem skanot, viņš varēja justies gluži kā zvaigzne. Tikai līdz brīdim, kad pēc viņa uzstāšanās un bažām, ka NATO pietuvojas par tuvu Krievijas robežām un pārmetumiem, ka Baltijas valstu gaisa telpā jau lido NATO iznīcinātāji, vārdu lūdza Zatlers. Pieklājīgas klusēšanas, vai iepriekšsagatavota teksta nolasīšanas vietā no lapiņas, Zalters aprādīja Putina kungam, ka „pasaule ir mainījusies un aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos”. Rozīnīti viņa runai piešķīra arī tas, ka teikumu par konvencionālajiem ieročiem Eiropā Zatlers pateica krieviski. Ar aplausiem klātesošie sveica Zatlera trāpīgo atbildi.

Tas, kas ļoti patika rietumu valstsvīriem un diplomātiem, ļoti nepatika Krievijai. Jau drīz pēc šīs uzstāšanās Krievijas vēstniecības Latvijā rupors laikraksts „Vesti Segodņa” norāja Zatleru un piedraud, ka ar to viņš varot kaitēt „savai paša valstij” — pirmām kārtām ekonomiski.

Otrais Zatlera „nāves grēks” esot Nacionālo partizānu uzņemšana pie sevis pilī. Tā notika šā gada 30. jūnijā. Jebkurā brīvā valstī ir tikai normāli godināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Tomēr Krievijas un Latvijas prokrieviskie mediji joprojām izsakās kā okupantu advokāti un nacionālos partizānus zīmē kā slepkavas un bandītus.

„Regnum” – Putina rupors

Drīz pēc Zatlera ievēlēšanas, Krievijas puse Zatleru ir aicinājusi uz Maskavu, taču redzot viņa darbošanos, no šīs idejas ir atteikusies, vēsta „Regnum”. „Tā nav parasta ziņu aģentūra, bet gan struktūra, ko kontrolē Krievijas augstākās amatpersonas, kā arī īpašie dienesti un ar kuras palīdzību notiek mēģinājumi ietekmēt par labu Krievijai iekšpolitisko situāciju valstīs, kas reiz atradušās Maskavas ietekmē,” ir atzinusi Igaunijas drošības policija.

 Arī Lietuvas attieksme pret „Regnum” un tās centieniem nesen nodemonstrējuši Lietuvas robežsargi.  30. jūlijā aģentūras „Regnum” vadītājs Modests Koļerovs nav ielaists Lietuvā. Viņš braucis uz Viļņu piedalīties „apaļā galda” sanāksmē, kas veltīta Krievijas–Lietuvas attiecībām. Lietuvas „melnajā sarakstā iekļuvušais Koļerovs savulaik bijis Krievijas premjerministra Putina padomnieks, bet agrāk, kad Putins jau bija prezidents, viņš ieņēma prezidenta starpreģionu un ārzemju kultūras attiecību valdes vadītāja vietu.

Anda Leiškalne/Foto: Mārtiņš Purviņš