• Lai izvairītos no grūtniecības, 19.gadsimta sievietes Anglijā mēdza vagīnā ievadīt C vitamīnu.
• Mūsu ēras otrais gadsimts nozīmīgs kā ginekoloģijas rašanās laiks. Pirmie antīkās pasaules ginekologi Soranos un Efetus, kuri strādāja Romā, abortus atzina tikai gadījumos, ka sievietes veselībai grūtniecības dēļ draudēja briesmas. Soranos bija pirmais, kurš ieteica atturēties no seksa tieši pirms un tūlīt pēc mēnešreizēm.
• 1677.gadā holandiešu dabazinātnieks atklāja, ka vīrieša sperma sastāv no spermatozoīdiem un beidzot radās kāds racionāls izskaidrojums tam, kāpēc reizēm uz māņticību un burvestībām balstītās kontracepcijas metodes palīdzēja, bet dažreiz nē.
• 1843.gadā amerikāņu ķīmiķis Čārlzs Gudjiers (Charles Goodyear) izgudroja pirmo elastīgas gumijas prezervatīvu, kas turklāt bija ūdeni necaurlaidīgs. Kaut arī daudzas valstis savām aptiekām neatļāva tirgot jauno izgudrojumu, kopš šī brīža tika aizliegts izvirzīt jebkādas pretenzijas attiecībā uz kontracepciju.
• Indijas tropiskajā daļā un Šrilankā sievietes dienās, kad nevēlējās, lai iestājas grūtniecība, ēda papaijas augļus. Rietumu zinātniekiem tas likās neiespējami, bet 1993.gadā Anglijas pētnieki atklāja, ka papaijā ir enzīms, kas iedarbojoties ar hormonu progesteronu, novērš grūtniecības iestāšanos.
• Pirmās orālās kontracepcijas tabletes, kas tika pārdotas Eiropā 1961.gadā, bija „Anovar”. Tabletītes zaļajā iepakojumā, ko par 8 vācu markām varēja iegādāties vienīgi precētās sievietes.
• Okeānu salu sievietes pirms dzimumakta makstī ievadīja jūras aļģu sūkļus.
