Students šokē ar Birokrātijas pili

Projekta autors sola, ka, palielinot Ministru kabineta ēkas apjomu, tiktu radīta Latvijas birokrātijas pils, kas ļautu visas ministrijas apvienot vienā ēkā. „Tas būtiski paaugstinātu darba efektivitāti un informācijas apriti. Visiem valsts ierēdņiem rastos iespēja strādāt kopā. Valsts varētu daudzus ministrijām piederošus nekustamos īpašumus realizēt tirgū un tādējādi segt augošos budžeta caurumus, vienlaikus efektivizējot valsts pārvaldi un samazinot birokrātiju. Arī iedzīvotāji varētu vieglāk kontrolēt ierēdņus, jo ēka paredzēta no stikla, radot patīkamu atklātības sajūtu,” solīts projektā.

Katrai ministrijai ēkā paredzēts savs sektors, kura iekārtojums un veidols atbilstu tās specifiskajām funkcijām. Piemēram, dendrārijs Vides ministrijas sektorā un dispansers Veselības ministrijai. Būtu arī dienesta viesnīca, kurā ierēdņi no attālākiem valsts un galvaspilsētas nostūriem, varētu pavadīt darbadienu naktis, tā efektivizējot savu darbu. Iecerēti apartamenti Ministru prezidentam, helikoptera nolaišanās laukums uz jumta, sešas ēstuves (viena vasarā uz terases). Augstākās tiesas telpas paliks neskartas, bet virs Rīgas apgabaltiesas taptu piebūve 30 jaunām tiesu zālēm un Tieslietu ministrijas klientu un sūdzību centru.

Izklausās ļoti vērienīgi, taču patiesība ir mazliet cita — šis ir Laikmetīgās mākslas centra akcijā īstenots darbs, un autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas maģistrantūras students Kristaps Grundšteins. Jaunais talants Latvijas Universitātē ieguvis arī humanitāro zinātņu bakalaura grādu teoloģijā un reliģiju zinātnē, strādā par dizaineri un zīmolvedības speciālistu arhitektu birojā „Arhiidea”.

Par ļaužu attieksmi Grundšteins kasjauns.lv teic: „Ļoti priecājos par šādu reakciju. Laikā, kad tipiskais pilsonis ne dzirdēt negrib ne par ko jaunu, ne par kādām gaismas pilīm, viss, kas viņu interesē, ir mazliet personīgās naudas, ir ļoti sakāpināta uztvere par jauniem projektiem.”

Mākslinieka mērķis, pēc viņa vārdiem ir divdabīgs. Pirmkārt, parādīt, ka var atļauties kaut ko izdarīt ar Ministru kabineta ēku, jo pašlaik valdības darbība ir neaizskarama — kā šis smagnējās arhitektūras nams. „Kāpēc tad to nepadarīt vēl iespaidīgāku, lai ilustrētu gan pašu valdību, gan arī paradītu veidu, kā valdība lietas dara, klusām — un ar lielu blīkšķi, gluži kā Birokrātijas pils,” spriež Grundšteins.

Otrkārt, viņam ir mazliet utopiska ideja visas ministrijas un citas birokrātiskās struktūras savienot zem viena jumta. „Tas radītu cilvēkiem sajūtu, ka viņi var pieskatīt birokrātus.” Tie savukārt varētu dzīvot „pašpietiekami savā drošajā pilī, kur būtu arī kopmītnes/viesnīca un ēdināšanas iestādes. Viss vienuviet.”

Kopuma darbs ir visnotaļ plaši traktējams, bet visvairāk autoru sajūsmina dzirdamais ļaužu satraukums: „Atkal šādu murgu par mūsu naudu, laikā, kad visiem ņem nost, viņi būvēs vēl 15 stāvus!”

Risinājums arī rupjmaizes kārtojumam

Grundšteina kopā ar Baibu Lindāni kontā ir arī jauns, mūsdienīgs risinājums maizes ceptuves „Lāči” latviešu tradicionālajam saldēdienam — rupjmaizes kārtojumam. Tas ir autoru maģistrantūras studiju darbs. Viņi to iesaka piedāvāt viena kumosa lieluma bumbiņā, ideju atbalsta „Lāču” īpašnieks Normunds Skauģis. Jaunais produkts ir reģistrēts Patentu valdē.