Virsnieki pēkšņi kļūst par invalīdiem un saņem milzu naudu

Likums nosaka, ka, atvaļinoties no armijas, karavīrs var saņemt vienreizēju kompensāciju, ja viņš dienesta laikā ir kļuvis par invalīdu. Līdz šā gada vidum kompensācijas griesti nebija noteikti, un deviņi par otrās grupas invalīdiem kļuvuši karavīri katrs saņēma 34 080 latus. Kopš 1. jūlija gan ir noteikti kompensācijas griesti, un tā nedrīkst pārsniegt 30 000 latu par pirmās grupas invaliditāti.

Kompensācijas ir saņēmuši pārsvarā karavīri, kuri tieši nav piedalījušies kara darbībā vai militārajās mācībās, bet gan veikuši „papīra darbus” dažādu štābu kabinetos.

Starp kompensācijas saņēmējiem, kā vēsta kasjauns.lv avoti, esot arī līdz šim visnotaļ braši iznesīgais bijušais Latvijas armijas ģenerālinspektors, brigādes ģenerālis Juris Vectirāns. Viņš gan izvairās ar presi pārspriest gan savas invaliditātes problēmas, gan kompensācijas apmēru. Laikrakstam „Latvijas Avīze” viņš atzinis, ka „nelabvēļi,  izplatot šādu informāciju, viņam vēloties atriebties”.

Ministrijā mēļo, ka Vectirāns nebūt neesot tas izteiktākais „neinvalīds”, kurš saņēmis nesamērīgi lielu kompensāciju.

Kopš par aizsardzības ministru kļuvis Imants Lieģis, ministrijā vairs tik ļoti neglabā „valsts noslēpumus” kā iepriekšējo ministru, piemēram, Vineta Veldres, laikā. Iespējams, ka informācija par nesamērīgajām kompensācijām presei noplūdināta tādēļ, lai problēmai pievērstu sabiedrības uzmanību un šajā sfērā ieviestu kārtību, jo pati ministrijas vadība ar to netiek galā.

Neoficiāli kasjauns.lv avoti liecina, ka vairāki ministrijas ierēdņi ir izteikuši neapmierinātību ar „kara ārstu mafiju” un vēlas tās varu iegrožot, bet saņem lielu pretestību.

Novērojumi liecina, ka vairākas augstas amatpersonas tikai pāris mēnešu pirms atvaļināšanās pēkšņi kļūst par invalīdiem un saņem pāris desmitu tūkstošus latu lielas kompensācijas.

„Ārstu mafija” pretojas

Pašreizējā kārtība ir tāda, ka Latvijas armijas Centrālā medicīnas ekspertīzes komisija nosaka personu derīgumu vai nepiemērotību dienestam militārajos spēkos. Ja šī komisija nosaka, ka cilvēks ir invalīds, tad invaliditātes grupu viņam piešķir civila iestāde – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Acīmredzot civilā komisija uzticas savu militāro kolēģu slēdzienam un vairs neveic tik rūpīgu personas medicīnisko izmeklēšanu, kāda būtu nepieciešama, to darot pirmo reizi. Lai pārliecinātos par kara ārstu godprātību, pēc loģikas civilajai ārstu komisijai būtu jāizveido neatkarīga ārstu komisija, kas pārbaudītu armijas ārstu komisijas slēdzienus.

Aizsardzības ministrija vadība jau pāris mēnešus cenšas reformēt kara ārstu kantori, piemēram, to pakļaujot kādai civilajai ārstniecības iestādei, bet saņemot lielu pretestību no militāro mediķu puses. Viens no redzamākajiem panākumiem ir tas, ka beidzot ir noteikti kompensāciju griesti.

„Zvaigžņu lietus” rezultāts

Tiek uzskatīts, ka Latvijas armijas Centrālajā medicīnas ekspertīzes komisijā valda „draugu būšana” un kompensācijas „pa blatam” tiek piešķirtas „čomakiem”. Kasjauns.lv komentētāji to netieši apstiprina. Lūk, tikai daži viņu izteikumi:

„Tie, kas saņēma tos pabalstus, nav visi virsnieki, liela daļa ir arī vecākie instruktori. Tas ir tāds draugu kantorītis, kas kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma dienē vienos štābos un kopā nez cik šņabja izdzēruši. Arī es esmu virsnieks, un, izlasot ziņas par kompensācijas apmēriem, man bija šoks. Lai gan baumas kuluāros jau klīda kādus divus mēnešus, par tādām summām es i neiedomājos. Uzzinot, kas dabūjuši naudiņu, kļūst skaidrs, ka runa ir par vecajiem draugiem no „zvaigžņu lietus” laikiem.”

„Tas nav taisnīgi, ja karavīram, kas tiešām sabeidzis veselību kaujās vai mācībās, neiedod neko (jo nav blatiņa pie ārstiem), bet virsnieki, kas tikai bauda armijas labumus un neizbāž degunu no kabineta, saņem milzīgas kompensācijas, jo ir nopircis invaliditāti vai draugs dakteris viņam to ir piešķīris. Sirdskaitēs varbūt daži labi iedzīvojas nevis profesijas dēļ, bet gan izlaidīgās dzīves dēļ.”

Protams, ne jau visi kompensācijas saņēmēji tās ir saņēmuši „par neko” – starp viņiem ir arī karavīri, kas tik tiešām dienesta laikā ir sabeiguši veselību. Kāds ministrijas darbinieks kasjauns.lv teica: „Visu valstu armijās ir savi ārsti un hospitāļi. Jautājums tikai, cik godīgi tikumi valda šajā cilvēku grupā.”

Premjers prasa skaidrot situāciju

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien parakstīja rezolūciju aizsardzības, veselības un labklājības ministriem, lūdzot sniegt skaidrojumu par situāciju ar invaliditātes grupu piešķiršanu un kompensāciju noteikšanu karavīriem, kas tiek atvaļināti no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, ziņo LETA.

Aizsardzības ministram Imantam Lieģim līdz 2009.gada 2.oktobrim uzdots sagatavot strukturētu informāciju par 2009.gada laikā no NBS atvaļinātajām personām, kurām piešķirta invaliditāte, informējot par katra šāda karavīra dienesta gaitu, šiem karavīriem pēdējo piecu gadu laikā piešķirtajām veselības kapacitātes kategorijām, viņu dienesta pienākumiem un uzdevumiem, kurus veikušas konkrētās personas, kā arī atvaļinoties piešķirtajām kompensācijām.

Balstoties uz labklājības ministra izvērtējumu, aizsardzības ministram uzdots izstrādāt un līdz šā gada 30.oktobrim iesniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot NBS militārpersonu atvaļināšanas gadījumā izmaksājamo kompensāciju maksimālos apjomus, kas atbilst citām līdzīgām sociālajām grupām, un paredzot kompensāciju izmaksu vienīgi gadījumos, kad invaliditāte iegūta, veicot bruņotajiem spēkiem specifiskus uzdevumus.

Veselības ministrei Baibai Rozentālei līdz šā gada 8.oktobrim sadarbībā ar Veselības inspekciju uzdots veikt pārbaudi par Latvijas armijas Centrālās medicīnas ekspertīzes komisijas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas rīcību, nosakot invaliditāti atvaļinātām NBS militārpersonām. Pēc tam ministrei jāsniedz izvērtējums par invaliditātes piešķiršanas pamatotību 2009.gada laikā no NBS atvaļinātajām personām

Savukārt labklājības ministram Uldim Augulim līdz šā gada 2.oktobrim uzdots sniegt vērtējumu par atvaļinātajām militārpersonām normatīvajos aktos paredzēto kompensāciju apjomu, to salīdzinot ar citām līdzīgām sociālajām grupām, piemēram, policistiem, prokuroriem un citiem, ievērojot tiesiskās vienlīdzības un samērīguma principu.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA