Modes kliedziens - meitene no manas klases
Kad sievas vai vīri apnikuši, jāmeklē klasesbiedri – laikam tāds varētu būt pirmais iespaids par tiem, kas, pārkāpjot 40 vai 50 gadu slieksnim un vēl tālāk, nolemj mainīt savu dzīvi par 360 grādiem un atgriezties agrā jaunībā, kad apkārt virmoja tikvien kā “pirmās mīlestības”.
Iespējams, pat īpaši par šo tēmu neaizdomātos, ja šonedēļ nejauši nebūtu uzmetusi aci “Kas Jauns” vākam: “Pēc 25 gadu laulības Dzintris Kolāts aiziet pie skolasbiedrenes.” “Kruta”! Visu laiku taču runā par to četrdesmitgadnieku krīzi, kad kārtīgi veči met aci uz krietni par sevi jaunākām dāmītēm, varētu pat teikt, saviem “meitukiem”, bet nekā... Klasesbiedrenes! Ko neteiksi?! Veca mīlestība nerūs...
Atceros, kad mana klases audzinātāja apprecējās ar manu klasesbiedru, mēs, pārējie, bijām šokā – kā tā var, kur tad paliek tā dzīves īstā vērtība?! Turklāt mūsu klasesbiedri taču domāti tikai mums... Kaut varbūt nemaz neinteresēja – ai, nu kaut kādi jefiņi tolaik turpat apkārt klasē burzījās... Un tagad – bladaukš, mūsu firmīgākā klases sievietīte, pārdesmit gadu pavadot bagāta sapņu prinča (vēlams, ārzemju) medībās un tā arī neiestūrējot laulības ostā, piepeši parādās “draugos” ar sev neierastu uzvārdu. Nuja, beidzot atcerējās par labajiem puišiem no skolas laika, izvēlējās savu klasesbiedru un... Apprecējās.
Vai vēl cits stāsts – klases salidojums, tiekas tie, kam jau tuvu piecdesmit. “Klau, dzirdēju, ka nesen esi izšķīrusies! Es arī jau vairāk nekā desmit gadus pūlos izšķirties, tagad beidzot atkal ieraudzīju tevi...” Ligita pat savā saldākajā sapnī nespēja iztēloties, ka varētu vēlreiz iemīlēties un... Izveidot jaunu ģimeni. Bet Valdis bija uzstājīgs, arī pēc klases salidojuma turpināja savu seno skolas biedreni aplidot, līdz patiešām pieradināja un (vai tiešām vēl piecdesmit gados tas arī ir iespējams?) iemīlināja sevī. “Ja es Valdi nepazītu jau tik ilgus gadus, noteikti nebūtu vēlreiz precējusies,” Ligita vēlāk teiks. Bet es atkal domāju – kāpēc gan vīrs aiziet no savas sievas pie tikpat vecas sievietes, kaut arī skolas biedrenes?! Kāda mana kolēģe skaidroja – nu to sievu tak viņš redzēja katru dienu, bet skolas biedreni ieraudzīja vēlreiz, lai arī pēc daudziem gadiem... Salidojumā.
